Rolands Repša: Rietumiem jau tagad vajadzētu aktīvi diskutēt, kā veidot attiecības ar Krieviju pēc Putina režīma kraha 44
Rolands Repša, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja Putins par savu agresiju Ukrainā tiktu tiesāts 1946. gada Nirnbergas tribunālā, viņš tiktu atzīts par vainīgu visos četros apsūdzības punktos – agresīvu karu plānošana, noziegumi pret mieru, kara noziegumi un noziegumi pret cilvēcību. Spriedums – nāves sods pakarot.
Mūsdienās gan neviens vairs ar ieziepētiem striķiem nekrāmējas, drīzāk diktatori beidz dzīvi, šāvienu sacaurumoti kā Čaušesku un Kadafi. Turklāt Putins joprojām ir pārliecināts, ka ar kodolšantāžas palīdzību tur visu pasauli aiz attiecīgās vietas un ka nekāda Nirnberga 2 viņam nedraud.
Tomēr vēstures rats jau ir pagriezies Ukrainas un Rietumu demokrātiju uzvaras virzienā. Tas ir tikai laika jautājums, līdz visa Ukraina, ieskaitot Krimu, tiks atbrīvota un Putina režīms kritīs.
Zibenskara izgāšanās, kreisera “Moskva” bojāeja un nesenā epizode ar sašauto Krimas lidlauku liecina, ka krievu militārās spējas nu nepavisam nav tajos augstumos, kādos tās šķita pirms pusgada.
Un šīs militārās nevarības striptīzs ar katru jaunu kara dienu turpinās.
Krievu militāristi labi saprot, ka viņi pēc asiņainā Kremļa pundura pavēles spēlē zaudētu spēli. Agri vai vēlu tas neizbēgami radīs plaisu starp viņiem un Putina drošībnieku bandu, kas arī nav gluži viendabīga.
Beigās Putins paliks viens un izolēts, pat viņa opričņiki (tā sauca privileģēto caram lojālo atbalstītāju korpusu Ivana Bargā laikos) izklīdīs, kur kurais.
Faktiski Rietumiem tagad pilnīgi atklāti valsts galvu un valdību vadītāju līmenī vajadzētu aktīvi diskutēt, kā veidot attiecības ar Krieviju pēc Putina režīma kraha. Visticamākais scenārijs ir Rietumu un Krievijas atgriešanās pie “biznesa kā parasti”, it kā nekāda kara nebūtu bijis. Atjaunojot pilnā mērā gāzes, naftas, ogļu un citu resursu iepirkumu no Krievijas, daļu no šīs finanšu aprites varētu novirzīt Ukrainas karā cietušo reģionu un ekonomikas atjaunošanai.
Pats galvenais punkts Rietumu un Krievijas turpmākajās attiecībās, protams, būtu drošība. Krievu šovinisms pēc zaudējuma Ukrainā būtu uz laiku iedragāts, bet tas nepazustu uz visiem laikiem. Lai vismaz Rietumi justos droši, papildus visiem pasākumiem NATO Austrumu flanga stiprināšanai būtu nepieciešams kopējs ASV, Francijas, Lielbritānijas un NATO paziņojums, ka jebkura Krievijas uzbrukuma gadījumā kādai no alianses valstīm tā saņems visaptverošu un iznīcinošu atbildes kodoltriecienu.
Tas tomēr dotu iespēju pārkarsušajiem politiķu prātiem Krievijā mazliet atdzist un saprast, ka impēriskā Padomju Savienības atjaunošanas ideja ir nerealizējams strupceļš un laiks pievērsties konstruktīvākām darbībām savas valsts labklājības celšanā.
Kolektīvajiem Rietumiem vajadzētu vēl arī padomāt par sekojošo.
Šobrīd Ukrainā notiekošā traģēdija ir rezultāts viena cilvēka – Putina – nemainīgā atrašanās pie Krievijas varas kloķiem vairāk nekā divdesmit gadu garumā.
Šāda situācija, kā tagad redzam, apdraud visu cilvēci. Līdzīgi Ķīna nupat ar militārajiem manevriem ap Taivānu parādīja, ka tās kompartijas elitei savas varas nemainības apziņā urīna līmenis smadzenēs arī var sasniegt bīstamus rādītājus.
Šādas situācijas cilvēcei nākotnē ir jāspēj risināt! Ja no cilvēces miesas savlaicīgi tiks izoperētas atsevišķas ļaundabīgas šūnas, tad arī nevajadzēs uztraukties par autoritāru valstu propagandas ietekmi uz savu iedzīvotāju prātiem.
Krievijas propagandas mašīna padarīja valsts pilsoņus par robotiem, kas paklausīgi atbalsta Putina agresīvo kursu. Pēc diktatora noiešanas no skatuves arī viņa iedvesmotā propaganda zaudēs savu spēku. Tā tas bija pēc hitleriskās Vācijas sagrāves un Padomju Savienības sabrukuma. Tā būs arī tagad!
