Pēteris Apinis: Vēdera uzpūšanās – no ikdienišķas parādības līdz iespējamiem riskiem 0
Rakstīt par medicīnu nav izprieca, īpaši tādēļ, ka maniem lasītājiem (un līdz ar to arī portālu redaktoriem) neinteresē “augstas tēmas” par pacientu līdzestību, medicīnas ētiku vai jaunākajiem atklājumiem ģenētikā. Lasītāji prasa skaidrot ikdienišķas problēmas, pieprasa ieteikumus vienas tabletes lielumā, bet pašu rakstu – x jeb tvitera ieraksta garumā.
Savulaik intervēju profesoru Anatoliju Danilānu, cita starpā viņam paprasot par purkšķināšanu. Intervijas orģinālatšifrējums vēl joprojām atrodams mana datora failos un profesors izteicās šādi: “Purkšķināšana man ir mīļa tēma. Es ar skumjām pastāstīšu, ka visglītākās lēdijas katru nakti trīsdesmit divas reizes izvada gāzes.
Mēs, ēdot gāzes norijam, bet gāzes neuzsūcas. Ir tāda aerofāgija – pacientiem, kas pārāk daudz rij gaisu. Man dažkārt pacients prasa, vai viņš ar to slims. Es viņam saku – tu neesi slims, tu tikai gaisu rij. Mēs to gaisu bišķiņ atraugājam, bet vairums no kuņģa nonāk zarnās un iet līdz izvadam; katru nakti gan mēs, gan visskaistākās lēdijas purkšķina. Visi cilvēki purkšķina. Tas nav nekas slikts, vācieši pat to dara skaļi. Mums pieņemts, ka to nevajag darīt skaļi.
Gāzes mēs uzņemam pastāvīgi. Visvairāk mēs rijam gaisu. Tagad abi runādami, mēs rijam gāzes. Pēc tam mēs abi purkšķināsim. Mēs rijam gaisu arī ar ēšanu. Mēs dzeram gāzētos ūdeņus un limonādes, bet tie, kas ražo šīs limonādes, dara savu darbu, lai cilvēki purkšķinātu”.
Tad nu pie profesora izsmeļošās atbildes es pielikšu klāt kaut ko par vēdera pūšanos, kas biežāk satrauc vecāka gadagājuma pacientus. Tāpat kā daudzas citas ķermeņa funkcijas, arī gremošanas process ar vecumu palēninās, sagremotajai pārtikai ir nepieciešams vairāk laika, lai no kuņģa nonāktu zarnās vai lai virzītos pa zarnu traktu. Jo ilgāk pārtika paliek gremošanas traktā, jo vairāk veidojas un uzkrājas gāzes, izraisot uzpūšanos. Ja gāzes saražotas cik necik atbilstoši fizioloģijai, diafragma paceļas, elpošanas apjoms kļūst nedaudz mazāks, bet vēders saglabā savu formu. Ja nu gāzu pārāk daudz, vēders izspiežas uz priekšu. Pacientam vēders ir “spiedīgs”, nu cita vārda nevarēju atrast. Vēdera izspiešanās uz priekšu izraisa saspringumu, pilnuma sajūtu un spiedienu, bet diskomforts šādā gadījumā var būt gan viegls, gan intensīvs. Vairumā gadījumu vēdera pūšanās nav iemesls satraukumam. Ķermenis māk atbrīvoties no liekajām gāzēm – kā jau skaidroja profesors Danilāns – uz augšu ar atraugu vai uz leju.
Patiesībā jau viss nav tik vienkārši. Daļai cilvēku diafragma nepaceļas uz augšu, izlīdzinās, taču vēdera siena atslābst, un pat normāls gāzes daudzums var izraisīt pūšanos. Labākais risinājums ir kontrolēt vēdera uzpūšanos, mainot uzturu, ārstējot aizcietējumus un izvairoties no liekas gaisa uzņemšanas.
Atšķirībā no profesora Danilāna draudzīgā skaidrojumu, man šķiet, ka atkārtotas vēdera pūšanās epizodes izraisa pārtika un problēmas ar mikrobiomu. Vēl vairāk – problēma nav tajā, ko cilvēks ēd, bet gan tajā, kā konkrētā pacienta organisms reaģē. Piemēram, daudziem cilvēkiem ir grūtības sagremot noteiktu kategoriju cukurus, piemēram oligosaharīdus, disaharīdus, monosaharīdus un poliolus. Pārtikas produkti ar augstu šo kategoriju cukuru saturu ir kvieši, rudzi, sīpoli, ķiploki, pākšaugi, medus, pistācijas, Indijas rieksti, sparģeļi un artišoki. Visai daudz šos cukurus satur arī dažādi modīgi dzērieni. Šie cukuri nav viegli sagremojami, tos papildus fermentē zarnu baktērijas, un šajā gadījumā mikrobioms saražo vairāk gāzu.
Dažiem cilvēkiem grūtāk sagremot (pie kam ar vecumu vēl grūtāk) produktus, kas satur laktozi, kas atrodama piena produktos. Cilvēki, kuriem ir laktozes nepanesamība, neražo pietiekami daudz laktāzes, proti, fermenta, kas sadala laktozi. Laktāzes trūkuma dēļ zarnu baktērijas (mikrobioms) fermentē nesagremoto laktozi, kas rada lielu gāzu daudzumu un vēdera uzpūšanos.
Pārlieku taukus saturošu produktu lietošana arī var izraisīt vēdera uzpūšanos, jo tauki palēnina kuņģa iztukšošanos.
Zarnu mikrobioms var būtiski ietekmēt vēdera uzpūšanos, jo ir tieši iesaistīts pārtikas gremošanā. Zarnu mikrobioms sastāv no daudziem triljoniem mikroorganismu, galvenokārt baktērijām. Kad tās gremo jeb fermentē ogļhidrātus un šķiedrvielas, rodas gāzes, piemēram, metāns un oglekļa dioksīds. Dažkārt šī gāzu veidošanās var kļūt pārmērīga. Ja zarnu mikrobiomā dominē baktērijas, kas ražo daudz gāzu, tas var izraisīt pastāvīgu vēdera uzpūšanos. Mēdz būt arī tāds stāvoklis, ka baktērijas no resnās zarnas pārvietojas uz tievo zarnu un sāk tur aktīvi fermentēt pārtiku, radot lielu daudzumu gāzu. Nelīdzsvarots mikrobioms var izraisīt zarnu iekaisumu, kas savukārt var pasliktināt gremošanas procesus un radīt vēl lielāku gāzu uzkrāšanos.
Tātad – vēdera uzpūšanās rodas, kad zarnās uzkrājas pārāk liels gāzu daudzums. Tā kā lielākā daļa atkārtotas vēdera uzpūšanās gadījumu ir saistīti ar uzturu, cilvēks varētu sākt ar piena produktu izslēgšanu, jo daudziem cilvēkiem, kam ir vēdera uzpūšanās problēmas, var būt laktozes nepanesamība. Ja tas nepalīdz, pacientam vajadzētu samazināt lietot kviešus, rudzus, sīpolus, ķiplokus, pākšaugus, medu, pistācijas, Indijas riekstus, sparģeļus un artišokus, ja tādi tiek ēsti lielākā daudzumā.
Citi veidi, kā samazināt vēdera uzpūšanos, ir gāzētu dzērienu lietošanas samazināšana un ēšanas paradumu maiņa. Ja cilvēks ēd pārāk ātri vai pārāk daudz, vai ja ēšanas laikā daudz runā, viņš norij lieku gaisu, kas var izraisīt vēdera uzpūšanos. Lēnāka ēšana un mazāku porciju lietošana var palīdzēt samazināt lieka gaisa uzņemšanu.
Centīšos atbildēt uz jautājumu – kā uzlabot mikrobiomu vēdera uzpūšanās gadījumā. Pirmais noteikums – uzturbagātinātājus ar prebiotikām un probiotikām sākt lietot tikai tad, ja tos konkrēti ir izrakstījis ģimenes ārsts vai gastroenterologs. Nekādas ticības interneta reklāmām, kas mēģina pārdot katram zemeslodes iedzīvotājam tabletēm līdzīgus izstrādājumus. Būtu jāpalielina šķiedrvielu uzņemšana ar dārzeņiem, augļiem, sēklām. Svarīgi būtu palielināt šķiedrvielu daudzumu pakāpeniski, lai ķermenis pierod, tādējādi izvairītos no papildu pūšanās. Uzturā būtu iekļaujami fermentēti produkti, kas principā paši satur prebiotikas, piemēram, kefīru, airanu, jogurtu, skābētus kāpostus vai kimči. Šie produkti var palīdzēt atjaunot mikrobiomu un veicināt labvēlīgu baktēriju augšanu. Pacientiem es ieteiktu samazināt cukuru un piesātināto tauku patēriņu, jo šie produkti var veicina nelabvēlīgo baktēriju augšanu, kas ražo daudz gāzu. Derētu atcerēties, ka ūdens ir būtisks gremošanas procesiem un pietiekama ūdens dzeršana var palīdzēt mazināt vēdera uzpūšanos.
Nedaudz tomēr par to, ka uzpūšanās var nebūt tik nevainīga “purkšķināšana”.
Pūšanos sajūtu rada arī hronisks aizcietējums (mazāk par trim vēdera izejām nedēļā), cieti vai sausi izkārnījumi, nepieciešamība saspringt, lai izkārnītos, un sajūta, ka zarnas nav pilnībā iztukšojušās. Aizcietējumu sākotnēji būtu jāārstē, lietojot šķiedrvielu piedevas, bet retāk – caurejas līdzekļus.
Ja vēdera uzpūšanās kļūst pārlieku bieža vai grūti kontrolējama, tā var būt simptoms kādai pamatslimībai, kas ietekmē gremošanu, piemēram, iekaisīgo zarnu sindromam (t. sk., čūlainam kolītam, Krona slimībai). Vēl te derētu pieminēt celiakiju, kas ir autoimūna slimība, kurā cilvēka imūnsistēma uzbrūk tievajām zarnām. Lielā mērā šos uzbrukumus izraisa proteīns, kas atrodams kviešos, miežos un rudzos.
Retākos gadījumos vēdera uzpūšanās var būt zarnu, kuņģa vai aizkuņģa dziedzera vēža simptoms. Tas ir iemesls, kāpēc cilvēkiem ar vēdera pūšanos vajadzētu aizstaigāt līdz savam ģimenes ārstam, īpaši, ja vēdera uzpūšanās kļūst smaga vai tai pievienojas citi simptomi, piemēram, asiņaini vai melni izkārnījumi, nevēlams svara zudums vai ilgstoša caureja. Pirmais izmeklējums, kas būtu jāveic, ir slēpto asiņu tests.
