VIDEO. Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs stāsta Pēterim Apinim par liekā svara un aptaukošanās ārstēšanu
0
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, Staļģenes ģimenes ārsts Ainis Dzalbs stāsta par mūsdienīgu pieeju un savu pieredzi liekā svara un aptaukošanās problēmu risināšanā. Liekais svars ir ārkārtīgi būtisks riska faktors citām slimībām. Liekais svars ir slimība pati par sevi, bet izraisa arī daudzas citas problēmas un slimības. Tiek uzskatīts, ka liekais svars tiek saistīts ar vismaz 200 dažādām slimībām. Pirmkārt – tās ir mums zināmās vielmaiņas slimības, piemēram, cukura diabēts, arī sirds asinsvadu slimības.
Taukaudi ir hormonāli aktīvi, tie ir iesaistīti dažādos vielmaiņas procesos, un. protams, cukura un holesterīna vielmaiņā. Palielināts ķermeņa masas indekss visai bieži ir saistīta ar dažādām nervu sistēmas slimībām, jo palielina trombožu risku, insultu risku.
Liekais svars ir saistīts ar tā saucamajām “mehāniskajām problēmām”. Tas nozīmē – svars uz locītavām un no tā izrietošs osteoartrīts, kā arī muguras problēmas, stājas problēmas.
Liekais svars ir saistīts arī ar psihoemocionālām problēmām un slimībām. Psihoemocionālās slimības var veicināt svara pieaugumu, bet arī otrādi – liekais svars ir faktors, kas negatīvi ietekmē mentālo veselību.
Tātad – attiecībā uz lieko svaru mēs redzam trīs galvenās slimību jomas – vielmaiņa, mehāniskās problēmas, psihoemocionālās slimības.
Liekais svars sākotnēji nozīmē ceļu pie ģimenes ārsta, īpaši, ja ģimenes ārsts ir ar tādām zināšanām endokrinoloģijā kā Ainis Dzalbs. Viņa uztverē endokrinoloģija nozīmē – katru dienu uzzināt kaut ko jaunu.
Atbilstoši mūsdienu pasaules tendencēm, liekā svara un aptaukošanās problēmām, kā jebkurai hroniskai slimībai, būtu jābūt pārvaldītai primārās aprūpes līmenī, proti – pie ģimenes ārsta. Ģimenes ārstam šajā slimību grupā vajadzētu būt galvenajai personai. Ģimenes ārsti Latvijā ļoti cieši sadarbojas ar endokrinologiem. Taču –endokrinoloģiska slimība vainojama 2–3% aptaukošanās gadījumu, kas saistīti ar vairogdziedzera, aizkuņģa dziedzera, virsnieru patoloģijām. Šīs slimības lielākoties var izslēgt ar salīdzinoši vienkāršām asins analīzēm. Ja izslēdz endokrinoloģiskās slimības, ģimenes ārstam kļūst skaidrs, ka pacienta aptaukošanās iemesls ir pārlieku kaloriju uzņemšana. Ģimenes ārsts var šo pacientu ārstēt, sākotnēji ieteikt dzīvesveida rekomendācijas, bet vajadzības gadījumā – ķerties klāt pie medikamentiem, ieteikt ķirurga konsultāciju.
Ļoti labi sadarbības partneri ģimenes ārstiem ir uztura speciālisti. Diemžēl – uztura speciālistu konsultācija un veiktā ārstēšana lielākoties ir maksas pakalpojums. To mēs varētu saukt par ierobežojumu šim pakalpojumam. Ģimenes ārsts parasti sniedz informāciju par pamatlietām, izskaidro uztura principus. Mēs ticam un pārstāvam ideju, ka Vidusjūras diēta ir labākā, pēc kā mēs vadāmies. Mums tā nav jāpārņem 1:1, bet principi jāievieš pacientu ikdienā. Jūlijs, augusts, septembris ir laiks, kad pacienti var realizēt šos Vidusjūras diētas principus. Mums ir augļu un dārzeņu pārpilnība, ir pieejamas dziļjūras zivis un olīveļļa veikalā.
Ģimenes ārsts ļoti ātri uztver arī savu pacientu biežākās kļūdas attiecībā uz ēšanas paradumiem. Latvijā pārlieku iecienīta ir žāvēta, konservēta, marinēta, ar sāli un cukuru bagātīgi apstrādāta pārtika. Savukārt jaunieši pārlieku pievērsušies Rietumu tika diētai, kas ir uzkodas, sviestmaizes, burgeri, saldināti dzērieni.
Vienkāršāk uztura paradumus labot laukos – parādot pacientam, cik veiksmīgi veidot savu ēdienkarti no laukos pieejamiem ēdieniem, protams, iesakot, to labāko.
Ja ģimenes ārsts jūt, ka pacientam ir interese, ja pacients pats ir gatavs investēt savās ēšanas izmaiņās, tad ģimenes ārsts iesaka arī uztura speciālistu, no kura ēšanas jomā var saņemt krietni pilnvērtīgākās konsultācijas.
Ģimenes ārsts laukos laiku pa laikam ir arī psihoterapeits un psihiatrs. 30% no ģimenes medicīnas ir psihiatrija, tā saka globālā literatūra un pētījumi. Tas nozīmē – katram trešajam pacientam, kas ierodas pie ģimenes ārsta, ar lielāko gadījumu skaitu būs vieglā psihiatrija, bet varētu būt arī kādas slimības un vieglās psihiatrijas kombinācija. Šī vieglā psihiatrija nozīmē nelielas bailes, neliela trauksme, miega traucējumi, nelielas lēkmes. Šajā gadījumā ģimenes ārsta uzdevums, pirmkārt, ir uzklausīt, parasti – neķerties klāt pie medikamentiem, bet meklēt iemeslus un cēloņus. Ieklausoties pacientā, bieži vien ģimenes ārsts var saklausīt satraukuma iemeslu, bažas, bailes, pārrunāt – un atrast risinājumu.
Ģimenes ārstam nākas noņemt stigmu resniem pacientiem, ka aptaukošanās nav baisulis, bet slimība, ko jāārstē. Ģimenes ārstam ir jāpārrunā ar pacientu, ka tā nav viņa vaina. Protams, atsevišķos gadījumos mēs šī pacienta vainu varam saskatīt. Bet principā – liekais svars un aptaukošanās vairumā gadījumu ir ģenētiskas noslieces. Nu nevar taču vainot cilvēku par to, ka viņam ir pārāk laba apetīte. Šai problēmai ir bioloģisks pamats. Ārsta pienākums ir dot iedrošinājumu pacientam, ka viņš nav vienīgais vainīgs pie sava liekā svara. Pacientam, cik vien iespējams, svara mazināšanai būtu vēlami nefarmakoloģiski risinājumi.
Ja pacients šos nefarmakoloģiskos risinājumus neveiksmīgi jau ir mēģinājis, ja ārsts saprot, ka ar šiem risinājumiem mazināt svaru pacientam neizdosies, ja svars regulāri atgriežas atpakaļ, radot depresiju, tad mēs meklējam papildus palīdzības metodes, kas mūsdienās nozīmē medikamentozo terapiju. Jaunie medikamenti ir ar ļoti labu efektivitāti – ir situācijas, kad varam samazināt pacienta svaru par 20–30%, bet jāatceras – tie ir pietiekami nopietni medikamenti, kas ietekmē cilvēka vielmaiņas sistēmu. Zaudēt svaru ar medikamentiem ir pietiekami vienkārši. Bet vai mēs varam atbildēt uz jautājumu – vai tas ir ļoti veselīgi? Ne vienmēr.
Šie medikamenti ir domāti ilgstošai lietošanai. Ja mēs šī medikamenta lietošanu pārtraucam, varbūtība, ka liekais svars atgriežas, ir ļoti liela. Jāsaprot, ka, zaudējot svaru, pacients zaudē arī daļu no muskuļu masas. Lai, lietojot medikamentus saglabātu ķermeņa veselīgo uzbūvi, jābūt gan uzturam, bagātam ar olbaltumvielām un vitamīniem, gan jābūt arī kustībai – gan ar aerobu, gan anaerobu slodzi. Būtiski šajā gadījumā ir spēka vingrinājumi. Ja pacients zaudē muskuļu masu, viņš zaudē spēku un enerģiju, pat tad, ja viņš zaudē 30–40% ķermeņa svara.
Ārstējot aptaukošanos ar medikamentiem, jābūt prātīgiem, jābūt pacienta uzraudzībai. Ir jāizvirza adekvāti mērķi un šiem mērķiem jāseko līdz. Nav tā, ka ārsts iedos brīnumtableti vai brīnumšprici, un viss notiks pats no sevis.
Latvijas ģimenes ārstiem ir jāattīsta tas posms, ko mēs saucam par veselīga dzīvesveida recepti. Šobrīd mēs pie tā strādājam. Tuvākajā laikā būs rekomendācijas ģimenes ārstiem par fizisko aktivitāšu, pareiza uztura un veselīga dzīvesveida izrakstīšanu.
