VIDEO. Simtiem nepārvēlētu pašvaldību vadītāju pēc amata zaudēšanas tikuši pie īpašām izdienas pensijām 4
Maija vidū Valsts kontrole nāca klajā ar brīdinājumu, ka izdienas pensiju sistēma ir pārāk dāsna un var kļūt par nepanesamu slogu. Nākotnē šis drošības spilvens policistiem, prokuroriem un transporta darbiniekiem valsts budžetam var izmaksāt līdz 4,5 miljardiem.
Tagad valsts kontrole citā revīzijā atklājusi, ka īpaši pabalsti, kas pielīdzināmi izdienas pensijām, izkārtoti arī bijušajiem pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem, kam nav izdevies amatu saglabāt. Tos dod pat tādiem pagastvečiem, kas no amata bijuši spiesti aiziet ar krimināllietu, vēsta raidījums “Nekā personīga”.
Uz 860 eiro pabalstu var pretendēt ikviens amatu zaudējis pašvaldības vadītājs vai viņa vietnieks, ja tam paveicies amatā nostrādāt divus termiņus un viņš sasniedzis 58 gadu vecumu. Tā faktiski ir slēpta izdienas pensija, jo to izredzētajiem maksā līdz mūža galam.
Pašvaldību vadītāji un viņu vietnieki ir vienīgie politiķi, kam ir šāds nodrošinājums pēc karjeras beigām. Šāda atbalsta nav ne Saeimas deputātiem ne bijušajiem ministriem.
Izbijušo pagastveču pabalsts valsts kontroles redzes lokā nonāca, kad revidenti pētīja, vai pašvaldību sociālās iekļaušanas politika samazina nabadzību. Izrādījās, ka daudzviet maksājumi izbijušajiem politiķiem pārsniedz summas, kas maksātas trūkmcietējiem.
Rekordists ir nelielais Dundagas novads. Te pabalstiem bijušajiem pagastu priekšsēdētājiem 2018.gadā tērēti deviņi tūkstoši, bet sociālajai palīdzībai seši tūkstoši.
Pabalstu var saņemt arī personas, kas darbu zaudējušas ne vien tāpēc, ka nav guvušas vēlētāju uzticību, bet arī tādi politiķi, kas no amata bijuši spiesti šķirties kriminālu pārkāpumu dēļ.
Pabalstam uz īsu brīdi 2018.gadā bija pieteicies bijušais Talsu domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Togad viņš notiesāts par fiktīvu šofera nodarbināšanu pašvaldībā. Viņš domes priekšsēdētāja amatu ieņēmis vairākkārt jau no 2001.gada. Amatu pameta, kad prokuratūra viņam cēla apsūdzību.
Pabalsts pienāktos arī odiozajam Garkalnes novada vadītājam Mārtiņam Gunāram Bauzem-Krastiņam, kurš janvārī paspēja atstāt amatu dažas dienas pirms viņu atstādināja Vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.
Bauze-Krastiņš vainots pašvaldības naudas nelietderīgā izmantošanā, nosakot nesamērīgi zemus ūdens tarifus un piemērojot nekustamā īpašuma atlaides, kādas nemaz nav paredzētas. Kā skaidroja pašvaldībā, viņš esot paziņojis, ka pabalstu neprasīšot.
Pašvaldību savienība bija aprēķinājusi, ka uz pabalstu varētu pretendēt 226 bijušie pašvaldību vadītāji, no kuriem lielākā daļa bija pensijas vecumā. Šobrīd datu par pabalsta saņēmējiem nav.
Par pašvaldībām atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nesteigsies rosināt politiķiem privilēģijas atcelt.
Ministrijā uzskata, ka normu, iespējams, vajadzētu koriģēt, lai to nevarētu izmantot pretēji sākotnēji iecerētajam. Tagad šis maksājums ir kļuvis nevis par pabalstu uzreiz pēc darba zaudēšanas, bet tam var pieteikties arī daudzus gadus pēc tam, kad darbs pašvaldībā jau zaudēts. Pret izmaiņām neiebilst arī Latvijas Pašvaldību savienība.
