VIDEO. “Viņi mūs piebeigs!” Tuapses iedzīvotāji panikā, jo atstāti vieni ar sodrējiem un ķīmisko piesārņojumu 0
Pēc diviem bezpilota lidaparātu triecieniem “Rosņeftj” naftas terminālī Tuapsē pilsētu piemeklējusi ekoloģiska katastrofa. Sodrēji, ķīmiskie izgarojumi un naftas sabiezējumi ar lietu nosēdušies uz ielām, pagalmiem, automašīnām un dzīvniekiem. Vietējie iedzīvotāji ir sašutuši par varas iestādēm, kuras viņus atstājušas vienus ar kara sekām, ziņo SOTA.
“Tā ir katastrofa,” raksta Tuapses iedzīvotāji vietējos sociālajos tīklos. Ielās redzamas eļļainas peļķes un melni sabiezējumi, uz automašīnām izveidojusies mazuta kārta, ko gandrīz nav iespējams notīrīt.
Bērni nosmērējas ar mazutu, vienkārši izejot spēlēties pagalmā. Krievijas patērētāju tiesību aizsardzības dienests “Rospotrebnadzor” atzinis, ka benzola, ksilola un sodrēju koncentrācija gaisā vairākos rajonos pārsniedz pieļaujamās normas divas līdz trīs reizes.
Iedzīvotājiem ieteikts neatvērt logus un neiziet ārā. Skolas un bērnudārzi vairākas dienas bija slēgti.
Uz ielām redzami klaiņojoši suņi, kaķi un putni, kas pārklāti ar naftas produktiem. Brīvprātīgie no citiem reģioniem ieradušies palīdzēt – dzīvniekus mazgā ar augu eļļu un šampūnu. Speciālisti brīdina, ka sodrēji dzīvniekiem ir vēl bīstamāki nekā cilvēkiem, izraisot astmu, bronhītu un sirds-asinsvadu slimības.
Melnajā jūrā izveidojies naftas plankums. Piesārņotas ir visas upes, kas ietek jūrā – tajās konstatēti sodrēji un naftas produkti. Novērota mirusi zivju mazuļu fauna un bojā gājuši zivju kāpuri.
Pilsētas administrācija pludmali noklājusi ar jaunu oļu kārtu, taču vides speciālisti norāda, ka tādējādi varas iestādes vienkārši noslēpj mazutu, kas turpina nonākt ūdenī.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau vairāk nekā nedēļu publiski nav komentējis notikušo, turpinot piedalīties sanāksmēs un svinīgos pasākumos. Kompensācijas par sabojāto īpašumu praktiski netiek izmaksātas.
Pilsētā nav arī betona patvertņu, un uzbrukumu gadījumā iedzīvotājiem nav, kur paslēpties.
Ekologs Jevgeņijs Vitiško notikušo nosaucis par “lielāko ekoloģisko katastrofu”, kas pat pārspēj 2024. gada mazuta noplūdi pie Anapas. Mediji norāda, ka sekas augsnei, ūdenim un gaisam var saglabāties pat desmitgadēm.
