Vides aktīvisti Stokholmas centrā protesta akcijā 2021. gadā: performances ir efektīvs līdzeklis uzmanības pievēršanai.
Vides aktīvisti Stokholmas centrā protesta akcijā 2021. gadā: performances ir efektīvs līdzeklis uzmanības pievēršanai.
Foto: Liv Oeian/SHUTTERSTOCK

Vides aktīvisti rada sastrēgumus Stokholmā 0

Gunta Enerūta, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Sievietes spēks un iedvesma: 10 ietekmīgas dāmas līderes, kas veidojušas Latvijas vēsturi 29
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 137
Kokteilis
Viņi dzīvo, lai piedzīvotu! 10 vārdu īpašnieki, kuros mīt nepiesātināms ceļotāja gars 12
Lasīt citas ziņas

Stokholmā un tās apkārtnē nesenās vides aktīvistu sarīkotās protesta akcijas radījušas kilometriem garus automašīnu sastrēgumus. Aktīvisti, “pielīmējoties” pie brauktuves, kavējuši satiksmi, tostarp arī bloķējuši ceļu pāri Centrālajam tiltam pilsētas centrā.

Satiksme vides aktīvistu protestu dēļ tikusi bloķēta ne tikai Stokholmā, bet arī tās apkārtnē, radot kilometriem garas automašīnu rindas. Grupas dalībnieku mērķis ir panākt Zviedrijas valdības lēmumu atjaunot nosusinātos mitrājus. Pēc kampaņas pārstāves Helēnas Vālgrēnas teiktā, ir nepieciešams pievērst uzmanību šim jautājumam, jo mitrāji ir augu un dzīvnieku sugām bagātāko ekosistēmu vidū. To atjaunošana ir svarīga bioloģiskās daudzveidības turpmākai saglabāšanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Domas par šādu radikālu protesta akciju Zviedrijas sabiedrībā dalās. Vieni apsveic vides aktīvistu iniciatīvu un uzskata, ka šādas protesta akcijas izraisa valdības un sabiedrības interesi iedziļināties attiecīgajā jautājumā. Citi uzskata, ka akcijas ir pretlikumīgas un izraisa nepatiku pat zaļi noskaņotajos pilsoņos.

Kopumā tomēr sociālās atbildības un vides aizsardzības idejas Zviedrijas sabiedrībā ir iesakņojušās jo dziļi. Iedvesmoti piedalīties demonstrācijās, kas saistītas ar ekoloģiju, ir visažādāko paaudžu pārstāvji, bet jo īpaši jaunieši.

Rūpēs par vidi no 1. klases

Vides aktīviste Grēta Tintina Eleonora Ernmane Tūnberga, kas 2018. gadā viena pati uzsāka protestus pie valdības ēkas, bet vēlāk kļuva par visā pasaulē plaši pazīstamu vides aktīvisti, pašlaik gan ir atgriezusies skolas solā un turpina mācības ģimnāzijā. Grēta ir pārcēlusies uz savu divistabu dzīvokli Stokholmas centrā kopā ar diviem suņiem. Norvēģu klimata psihologs Pērs Espens Stokness uzskata, ka Tūnbergas paveiktais klimata jautājumā ir apbrīnojams. Tikmēr pašu mājās – Zviedrijā – ir jaunieši, kas Grētas vārdu nezina. Tā “Latvijas Avīzes” aptaujātie Holo skolas 1. klases skolēni mācēja pastāstīt, ko ir iespējams darīt, lai dzīvotu dabai draudzīgi, tomēr par Grētu Tūnbergu neviens no viņiem nebija dzirdējis.

Zviedru skolās un pirmsskolās vides jautājumi ir nozīmīgi. Pati esmu vairākas reizes redzējusi, kā pirmsskolas audzēkņi, apbruņoti ar maisiņiem, kopā ar saviem pedagogiem dodas dabā vākt plastmasas un citus atkritumus, pēc tam pulcējoties šķirošanas vietās, lai saliktu visu savākto attiecīgajos konteineros. Arī pirmklasnieki no Holo zināja teikt, ka dabai draudzīgi var dzīvot, ja nepiesārņo mežu, jo koki dod mums skābekli.

Izstrādā inovatīvus risinājumus

Būtu tomēr nepareizi uzskatīt, ka vides jautājumi Zviedrijā ir svarīgi tikai sabiedrības aktivitāšu līmenī. Ievērojama uzmanība tiek veltīta arī praktisku risinājumu meklēšanai un ieviešanai. Piemēram, Zviedrijas zinātnieki strādā pie jaunu pārtikas produktu izveides, kuru pamatā ir sēnes, kukaiņi, aļģes un citas netipiskas izejvielas.

Par to Zviedrijas radio stāstījusi vietējā pētniece Elina Rūsa un Burosas universitātes bioprocesu inženierijas profesors Mohammads Taherzadehs. Viņi piedāvājuši arī konkrētus risinājumus videi draudzīgākai ēdienkartei. Savukārt Zviedrijas valdība aprīlī prezentējusi jaunus atvieglotus noteikumus vēja ģeneratoru būvniecībai, iekļaujot lielāku atbalstu attiecīgo pašvaldību iedzīvotājiem.

Reklāma
Reklāma

Zaļās idejas tiek attīstītas arī privātajā biznesā. Piemēram, enerģētikas uzņēmums “Uniper” kopā ar Dienvid­āfrikas ķīmisko uzņēmumu “Sasol ecoFT” iecerējuši Longselē uzsākt aviācijas degvielas ražošanu, kombinējot biomasu un atjaunojamo ūdeņradi. Pēc “Uniper” datiem, rūpnīca Longselē spētu nodrošināt pat desmit procentus no aviācijas degvielas Zviedrijā.

SAISTĪTIE RAKSTI