
Foto: LETA/AFP
Noslēpumainais uguns avots 7
Neraugoties uz savu tīrību, vikingi tomēr nekaunējās izmantot kādu pagalam neparastu bioatkritumu produktu. Viņi vāca īpašu bērzu piepi – posu, ko ugunskura iekuram zinātāji izmanto vēl mūsdienās, – un vairākas dienas vārīja urīnā. Pēc tam masa tika izdauzīta, līdz sāka līdzināties filcam. Urīnā esošais nātrija nitrīts lika iegūtajai vielai gruzdēt, nodrošinot vikingus ar uguni, lai kurp viņi dodtos.
Reklāma
Reklāma
Skarbais personāžs ar senu dvēseli Ziedonis Ločmelis par to, kā kalt vīrieti sevī
Senā Kursa: Latvijas neatkarības pirmsākumi jau krustnešu laikos
Fotopiedzīvojums: Kā top autentiska lībietes aproce? Ciemos pie “Mājas Viesa” balvu darinātājiem
Tūrists Norvēģijā atrod vikingu zobenu
Desmit mazzināmi fakti par Kristoferu Kolumbu
Skandināvu senkapi pie Kuldīgas apstiprina pieņēmumu par vikingu koloniju arī dziļāk Latvijas iekšzemē
Neopagānisma rotas. Rotkalis Tālivaldis Kivlenieks senču dzimtenē ieguvis otru elpu
Vikingu dzīvošana pie Kuldīgas pierādīta