Foto: LETA/AFP

Izrakumi liecina, ka vikingi pirmkārt lielāko daļu sava laika nodarbojušies ar lauksaimniecību, nevis laupīšanu un tirdzniecību, bet otrkārt – bijuši savam laikam neticami tīrīgi un kopti. Laikā, kad lielākajā Eiropas daļā mazgāšanās netika uzskatīta par tikumu, vikingi vismaz reizi nedēļā gāja pirtī, tāpat arī atrastās pincetes, skuvekļi, ausu tīrītāji un matu sukas apliecina – skandināvi visnotaļ prasīgi izturējās pret savu izskatu.

Rūpēs par izskatu ietilpa arī balināti mati, īpaši vīriešiem. Viņi izmantoja ar sārmu īpaši bagātas ziepes, lai mati un dažviet arī bārda iegūtu gaišāku toni. Iespējams gan, ka skaistumkopšanas efektam bija otršķirīga nozīme, jo sārmainas ziepes palīdz arī cīņā pret utīm…

Skarbais personāžs ar senu dvēseli Ziedonis Ločmelis par to, kā kalt vīrieti sevī

Senā Kursa: Latvijas neatkarības pirmsākumi jau krustnešu laikos

Fotopiedzīvojums: Kā top autentiska lībietes aproce? Ciemos pie “Mājas Viesa” balvu darinātājiem

Tūrists Norvēģijā atrod vikingu zobenu

Desmit mazzināmi fakti par Kristoferu Kolumbu

Skandināvu senkapi pie Kuldīgas apstiprina pieņēmumu par vikingu koloniju arī dziļāk Latvijas iekšzemē

Neopagānisma rotas. Rotkalis Tālivaldis Kivlenieks senču dzimtenē ieguvis otru elpu

Vikingu dzīvošana pie Kuldīgas pierādīta