Šie cilvēki burtiski pazuda bez pēdām: zinātnieki gadiem lauž galvas, mēģinot izprast, kas notika 0
Pirmie cilvēki, kas ieradās Dienvidamerikā, pirms aptuveni 6000 gadiem šķērsoja teritoriju no Centrālamerikas uz Ziemeļkolumbiju. Tomēr šī agrīnā populācija vēlāk pilnībā izzuda, neatstājot ne ģenētiskas, ne kultūras pēdas – ne mūsdienu dienvidamerikāņu gēnos, ne arī vēsturiskajās kopienās pēdējo divu tūkstošu gadu laikā, raksta portāls “IFLScience”.
Zinātnieku komanda analizēja 21 cilvēka DNS, kuru mirstīgās atliekas tika atrastas Bogotas augstienē – arheoloģiskajā vietā Čekua, kas atrodas augstu virs jūras līmeņa.
Pētījumā atklātas liecības par agrīnu cilvēku grupu, kurai nav ģenētiskas saistības ar vēlākajām reģiona kultūrām.
“Mūsu rezultāti norāda, ka šie cilvēki pārstāvēja ļoti senu populāciju, kas īsā laikā izplatījās un ģenētiski diferencējās visā Dienvidamerikā,” skaidro pētījuma vadītāja Kima Luīze Kreteka.
Šī senā tauta nebija ģenētiski saistīta arī ar Ziemeļamerikas agrīnajiem iedzīvotājiem, piemēram, Klovisas kultūras pārstāvjiem. Tā bija Amerikas pirmiedzīvotāju tā sauktā „dienvidu” atzara grupa, kas savulaik migrēja no Centrālamerikas.
Tomēr laika gaitā šīs agrīnās populācijas pēdas pilnībā izzuda.
Zinātnieki nespēja atrast nekādas ģenētiskas saites ne ar cilvēkiem, kas dzīvojuši pēdējo divu tūkstošu gadu laikā, ne arī ar mūsdienu Kolumbijas pamatiedzīvotājiem.
“Mēs nespējām identificēt nevienu mūsdienu vai vēlāku iedzīvotāju, kas būtu šo agrīno Kolumbijas augstienes mednieku un vācēju pēcteči – viņu gēni vienkārši netika nodoti tālāk,” norāda Kreteka.
Šie rezultāti, viņasprāt, liecina par pilnīgu iedzīvotāju nomaiņu Bogotas reģionā. Šķiet, ka pārmaiņas notikušas apmēram pirms 3000 gadiem, kad reģionā izveidojās jauna kultūra, kas saistīta ar tā dēvēto Herreras keramikas kompleksu.
Atšķirībā no saviem priekštečiem, šīs vēlākās kultūras pārstāvji, kas ir ģenētiski saistīti ar mūsdienu Kolumbijas pamatiedzīvotājiem, nodarbojās ar lauksaimniecību, īpaši kukurūzas audzēšanu.
Pētnieki uzsver, ka lauksaimniecības un keramikas izplatība Dienvidamerikā nav notikusi pakāpeniskas kultūras apmaiņas ceļā, bet gan pilnībā nomainoties iedzīvotājiem.
Šis pētījums izgaismo būtiskus cilvēces migrācijas procesus Amerikā, atklājot laikposmu, kad veselas kopienas pazuda bez pēdām, dodot vietu citām – ar atšķirīgu dzīvesveidu, kultūru un izcelsmi.
