Viņš jau no paša sākuma zināja, ka zaudēs: “Politico” skaidro Orbāna sakāves iemeslus 0
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns parlamenta vēlēšanās piedzīvoja smagu sakāvi, un viņu neglāba ne pie varas bijušie ilgie gadi, ne līdzšinējā politiskā taktika. Kā norāda “Politico”, šis rezultāts nebija nejaušs, bet gan loģisks iznākums ilgstošām problēmām un kļūdām.
Izdevums uzsver, ka pat spēcīgs politiskais kapitāls ar laiku var kļūt par slogu. Vēlētāji arvien vairāk izjuta nogurumu no ilgstošās valdīšanas un sāka saistīt varu ar korupciju, savējo lobēšanu un ekonomikas pasliktināšanos.
Vēlētāji domāja par ikdienas problēmām
Analītiķi norāda, ka Orbāns šajās vēlēšanās neņēma vērā mainījušos sabiedrības noskaņojumu. Viņš turpināja izmantot iepriekšējās kampaņās pārbaudītu pieeju, uzsverot ārējos draudus un pozicionējot sevi kā vienīgo valsts aizstāvi.
Kampaņas laikā viņš apsūdzēja savu galveno konkurentu Pētru Maģaru par valsts iesaistīšanu karā, saistot viņu ar Eiropas Savienību un Volodimiru Zelenski. Tomēr šāda retorika vairs neuzrunāja vēlētājus.
Kā norāda “Politico”, lielais populists zaudēja savu autoritāti un nespēja saprast, ka viņu grauj tie paši trūkumi, kas vājinājuši autoritārus līderus visā pasaulē – nekontrolēta korupcija un savējo sistēma, kleptokrātiska valdība un pasliktinoša infrastruktūra. Tas viss tikai nostiprināja Maģara pozīcijas.
Tāpat arī ārvalstu atbalsts no tādiem politiķiem kā Donalda Trampa un Džeimsa Deivida Vensa nedeva gaidīto efektu. Viņu skaļie aicinājumi un lekcijas neatrada atsaucību Ungārijas vēlētāju vidū, kurus vairāk uztrauca konkrētas problēmas, piemēram, rēķinu apmaksa, darba atrašana un pieejama medicīniskā aprūpe.
Maģars fokusējās uz būtisko
Politico uzsver, ka Orbānam šoreiz trūka jaunu ideju cīņā pret konkurentu, kurš labi pārzināja sistēmu un spēja tai pretoties. Atšķirībā no iepriekšējiem pretiniekiem, Maģars neizvairījās no patriotisma tematikas un spēja uzrunāt plašu vēlētāju loku.
Ikviens iejaukšanās mēģinājums, neatkarīgi no tā, vai tas nāk no Vašingtonas, Briseles vai Maskavas, nav vēlams, jo ungāri paši pieņems lēmumu. Šī nostāja, kā norāda analītiķi, padarīja Orbānu mazāk pārliecinošu un lika viņam izskatīties atkarīgam no ārējiem spēkiem.
Tikmēr Maģars koncentrējās uz jautājumiem, kas patiešām satrauca sabiedrību. Inflācija, ekonomikas lejupslīde un korupcija bija viņa kampaņas centrā, un tieši tas palīdzēja viņam iegūt vēlētāju uzticību.
Viņa solījums veidot modernu un eiropeisku Ungāriju piesaistīja ne tikai jauniešus, bet arī strādājošos un vidējā vecuma vēlētājus, kas iepriekš bieži atbalstīja Orbāna partiju.
Sakāve bija paredzama
Tie, kas ilgstoši sekojuši Ungārijas politikai, uzskata, ka Orbāns pats jau kampaņas sākumā apzinājās iespējamo zaudējumu. Tas varētu izskaidrot viņa agresīvāko retoriku un spriedzes veidošanu attiecībās ar Eiropas Savienību un Ukrainu.
“Viņš vienkārši cerēja, ka kaut kas nostrādās viņa labā. Tas, kā viņš runāja, valoda, ko viņš lietoja, viņa žesti, ķermeņa valoda, viss šķita citāds. Viņš izskatījās nomākts. Es domāju, ka viņš saprata, ka nekas nav mūžīgs,” sacīja Orbāna biogrāfs.
“Politico” secina, ka Orbāna sakāve ir spilgts piemērs tam, cik svarīgi politiķiem ir laikus pamanīt sabiedrības noskaņojuma maiņu. Ja tas netiek izdarīts, pat ilggadēja vara var sabrukt negaidīti strauji.
