“Viņš parakstīja līgumu un vairs neatgriezās…” Slaidiņš atklāj satraucošu shēmu Krievijas armijā 0

Pievieno LA.LV

NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” stāstīja par Krievijas veikto ārvalstu pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Viņš norādīja, ka Ukraina identificējusi jau vairāk nekā 28 tūkstošus ārzemnieku, kas pievienojušies Krievijas bruņotajiem spēkiem.

Aizkuņģa dziedzeris sauc pēc palīdzības: 5 agrīnas pazīmes, kuras nedrīkst ignorēt
Aināra Šlesera dēls Ričards dzīvo, cepuri kuldams – pērn dāvanā saņēmis glaunu auto, arī Saeimā nauda nāk 40
Krimināls
Otra meitene palika gaidīt ceļmalā… Nāk klajā jaunas detaļas par Bauskā nāvējoši notriekto pusaudzi
Lasīt citas ziņas

Slaidiņš norāda, ka no pagājušā gada līdz šim gadam Ukraina sešās pasaules valstīs ietekmējusi Krievijas vervēšanas aktivitātes un ievērojami samazinājusi to apmērus vēl 39 valstīs. Viņš skaidro, ka Krievija karam pret Ukrainu izmanto ārvalstu kaujiniekus, algotņus un cilvēktirdzniecības upurus.

Viņš uzsver, ka Krievijas pusē karo ļoti liels skaits ārvalstnieku no dažādām pasaules valstīm, lai gan arī Ukrainas pusē esot ārvalstu karotāji. Vienlaikus GUR esot norādījis, ka samazinājusies kaujinieku vervēšana no Kubas, Nepālas, Šrilankas, Ēģiptes, Indijas, Serbijas, Sīrijas un Pakistānas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr vienlaikus novērota pretēja tendence – pieaugusi vervēšana Centrālāzijas un postpadomju valstīs. Īpaši tiekot uzsvērta Uzbekistāna, Tadžikistāna, Baltkrievija, Kazahstāna, Azerbaidžāna, Kirgizstāna, Armēnija, Moldova, Ķīna un Turkmenistāna, stāsta Slaidiņš.

Viņš norāda, ka Ukraina līdz šim identificējusi vairāk nekā 28 tūkstošus ārzemnieku, kuri pievienojušies Krievijas bruņotajiem spēkiem.

Pēc GUR pārstāvju un pulkveža teiktā, tie esot tikai apstiprinātie skaitļi ar konkrētiem personas datiem, bet faktiskais skaits varētu būt pat par 30% lielāks.

Slaidiņš piebilst, ka Krievijai neesot žēl ne savu karavīru, ne ārvalstu algotņu. Viņš stāsta arī par shēmu, kā tiek pelnīts uz savervētajiem ārvalstniekiem, cilvēki, kuri nezina krievu valodu, paraksta līgumus, nesaprotot to saturu, bet pēc tam bieži vien no frontes vairs neatgriežas.

Kā piemēru viņš min Nigērijas pilsoni Džozefu Čukvebuku, kurš mēģinājis atgūt naudu, kas tika iztērēta ceļam uz Krieviju, taču viņa dzīve beigusies traģiski.

Plašāk skaties video!

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.