“Viņu sūtīsim atpakaļ!” Elejas Veronika atklāj, ko redzēja, pirms 5 gadu vecumā piecēlās zārkā sēdus 0
Veronika Uršuļska jeb Elejas Veronika ir viena no Latvijas slavenākajām dziedniecēm, kura spēj redzēt “cauri” ikvienam cilvēkam, sniegusi izsmeļošu interviju žurnālam “Patiesā Dzīve”, kurā viņa stāsta par notikumiem pirms 85 gadiem, kad zibens spēriena rezultātā viņa ieguva pārdabiskas spējas.
Veronika savas dzīves laikā vairākkārt piedzīvojusi redzējumus, kuros, kā pati stāsta, satikusi Dievmāti, un viņa visu mūžu turējusi solījumu, ko deva vēl bērnībā – uzcelt baznīcu. Pat 90 gadu vecumā viņa turpina darīt to, ko uzskata par savu aicinājumu.
Viņa atceras, ka bērnībā bieži sev jautājusi, kāpēc tieši viņai dota šāda pieredze: “Kāpēc man tādas dotības? Kādreiz domāju – vai tiešām Dievs mani ir šādi sodījis par to, ka man bija jāatgriežas uz šīs zemes?”
Izšķirošais notikums viņas dzīvē noticis piecu gadu vecumā, kad zibens spēris gan viņai, gan tēvam. Meitenei palikušas rētas no apdegumiem, vēlāk operēta arī labā acs. Apkārtējie bijuši pārliecināti, ka abi ir miruši, un viņu pat apglabājuši līdzās tēvam, lai ķermenis nesabojātos līdz bērēm.
Tomēr bēru dienā noticis kas negaidīts – Veronika zārkā piecēlusies sēdus. Māte, to redzot, noģībusi, vēsta “Patiesā Dzīve”.
Viņa zibens spērienu raksturo kā pārdzīvojumu starp dzīvību un nāvi: “Vispirms bija milzīgs blieziens, un iestājās tumsa. Pēc tam es biju tādā kā dziļā, dziļā ejā, kas atgādināja aku, un pašā tās galā bija gaisma.” Šajā stāvoklī viņa redzējusi savu vecmāmiņu ar kādu zēnu. Vecmāmiņa teikusi: “Dod brālītim roku!”, bet Veronika atbildēja, ka viņai nav brālīša. Taču vēlāk izrādījies, ka viņas mammai tiešām bijis bērniņš, kurš nomiris.
“Viņa teica: “Dod brālītim roku!” Es viņai atbildēju, ka man nav brālīša.”
Pēc tam viņa nonākusi vietā, ko raksturo kā skaistu pļavu ar cilvēkiem dažādās drēbēs un eņģeļiem. Tur viņai pretī nākusi sieviete, kuru vēlāk viņa atpazinusi kā Dievmāti. Viņa sastapusi arī Jēzu, kurš Dievmātei teicis: “Izved viņu un parādi, kas viņai būs jādara, jo viņu sūtīsim atpakaļ.”
Redzējumā viņai tika parādītas dažādas vietas, tostarp arī biedējoša aina ar cilvēkiem, kurus ved uz tumsu. Kad viņa jautājusi, kas tas ir, saņēmusi skaidrojumu: “Tie cilvēki ir pašnāvnieki, kurus savācis Lucifers un ved savā ellē, bet viņi izcietīs savu tiesu, un tad Jēzus Kristus viņus paņems pie sevis.”
Noslēgumā Dievmāte viņai teikusi, ka viņai savā mūžā būs jāpalīdz cilvēkiem. Viņa piederēs Dievmātei, ne pati sev. Veronika apsolīja viņai uzcelt baznīcu un tad pamodās zārkā.
Pēc pamošanās viņa nonāca Irlavas slimnīcā, kur viņu apskatīja dakteris Katlaps. Ieraugot ārstu, Veronika sāka kliegt, jo redzēja čūskas viņa vēderā. Nākamajā dienā Katlaps, iedodot Veronikai anatomijas grāmatu, bija sapratis viņas spējas un teicis: “Meitiņ, tu nevienam nedrīksti teikt, ko tu redzi, jo tevi ieliks trakomājā, un no turienes tu ārā netiksi. Turi muti!”
Pilnu sarunu lasi žurnāla “Patiesā Dzīve” jaunajā numurā!
