“1900 eiro un bez apmaksātām virsstundām!” Ierēdne Maija atklāj, kā patiesībā izskatās darbs valsts pārvaldē un kāpēc jaunie izdeg
29
Mūsdienu darba vide arvien biežāk apvieno dažādu paaudžu pārstāvjus vienā komandā, tādēļ izpratne par viņu vērtībām, komunikācijas stilu un attieksmi pret darbu ir būtiska efektīvai sadarbībai.
Ar jēdzienu “Baby Boomers” parasti apzīmē cilvēkus, kas dzimuši aptuveni no 1946. līdz 1964. gadam. Šai paaudzei raksturīga augsta lojalitāte darba devējam, stabilitātes novērtēšana un spēcīga darba ētika. Darbs bieži tiek uztverts kā pienākums un identitātes pamats.
Mileniāļi jeb Y paaudze (aptuveni 1981–1996) darba tirgū ienāca strauju tehnoloģisko pārmaiņu laikā. Viņiem svarīga ir elastība, attīstības iespējas un jēgpilns darbs. Šī paaudze biežāk meklē līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi un novērtē atgriezenisko saiti.
Savukārt “Gen Z” (dzimuši ap 1997.–2012. gadu) ir pirmā patiesi digitālā paaudze, kas uzaugusi ar viedierīcēm un sociālajiem tīkliem. Viņi bieži sagaida ātru komunikāciju, skaidru struktūru un sociālu atbildību no darba devēja. Gen Z pārstāvji mēdz būt pragmatiski, bet vienlaikus pieprasa autentiskumu un iekļaujošu darba vidi. LA.LV uzrakstījusi kāda lasītāja Maija, kura, lai gan nepieder pie “Gen Z” paaudzes, teic, ka piekopj viņu vērtības un vēlas pastāstīt vairāk par darbu valsts iestādē.
“Izlasīju Jūsu rakstu par Gen Z, kurš man ļoti patika, jo manas vērtības arī atbilst Gen Z piemēram, cieņpilna attieksme darbā un privātās dzīves līdzsvars, cieņas iegūšana ar darbiem, nevis titulu/ hierarhiju, jēgpilns darbs ar vērtību. Paldies par šo rakstu un sabiedrības informēšanu. Vēlējos mazliet iezīmēt darba situācijas strādājot valsts iestādēs…
Bieži vien ir pieņemts sabiedrībā teikt, ka valsts vai pašvaldības darbinieki darbā dzerot kafiju, kas nozīmē, ka valsts iestādēs darbinieki nestrādā pietiekami daudz.
Es iepriekš esmu strādājusi 5 gadus vienā no pašvaldības iestādēm, tur bija nenormāli liels darba apjoms, toreiz (pirms 12 gadiem) reāli cilvēki ārā rindā stāvēja un gaidīja uz pieņemšanu. Nenormāli daudz dokumentācijas bija nepieciešams apstrādāt no katra klienta – iesniegumus palīdzēt uzrakstīt, sakopēt un pārbaudīt dokumentus, lai tie atbilstu normatīvo aktu prasībām. Neskatoties uz lielajām rindām un lielo darba apjomu, no klientu puses nāca dzēlīgi komentāri, pat kad atļaujies aiziet uz tualeti vai pamet kabinetu uz pusdienām, arī lamuvārdi un agresijas izpausmes nāca no klientiem.
Par šo darbu neviens virsstundas neapmaksāja, no klientiem neaizstāvēja, bet katra klienta sūdzību gadījumā darbiniekus sauca uz “sarkano tepiķi”, tā ir izveidota komisija, kas skata klientu sūdzības.
Minētajās komisijās visi darbinieki jutās neomulīgi, jo komisija izturējās pret darbiniekiem bieži vien neiejūtīgi arī pašu paskaidrojumu sniegšana darbiniekam un viņa kolēģiem, jau ir nepatīkams un darbu traucējošs apstāklis, kas rada papildus mentālo slodzi darbā.
Lielākā daļa sūdzību bija nepamatotas, jo maznodrošinātā klientu grupa bieži vien neizprot normatīvās prasības. Aptuveni tāda bija pieredze pašvaldībā, kā amatpersonai.
Nomainīju darbu pret valsts iestādes darbu, jo likās, ka strādājot valsts labā varēšu vairāk palīdzēt sabiedrībai kopumā, nevis individuāli vienam klientam.
Arī strādājot valsts iestādē bija ļoti liels darbā apjoms ar kuru darba laikā nevarēja tikt galā un bija nepieciešams strādāt, gan vakaros, gan brīvdienās.
Šajā darbā vismaz varēja ņemt bērnu uz darbu, tādējādi esot vismaz kopā ar savu bērnu, kamēr pārstrādā savu darba laiku… Darbā bieži vien nācās strādāt pēc hierarhijas – kā vadītājs saka.
Pārejot strādāt citā valsts iestādē, atkal naivi cerēju, ka palīdzēšu sabiedrībai.
Īstenībā tev kā jaunajam darbiniekam sākumā ir jāizpelnās kolēģu cieņa, jo ilgstošie darbinieki (10-15g.) strādā pēc savas izpratnes un jaunas inovācijas (strādāt efektīvāk ar mazāk resursiem, ieviest jaunas īsākas veidlapas, skaidrākus procesus darbiniekiem) diez ko nepatīk valsts iestādēs strādājošiem. Pēc 5 gadu cenšanās kaut ko mainīt, beigās padevos. Arī šeit bieži vien bija garas darba stundas un daudz darba, vismaz šeit varēja saņemt virsstundu apmaksu (vairāk nav).
Pašlaik strādāju jau trešajā valsts iestādē arī šeit ir hierarhija un vienkārši jāpilda, ko saka vadītāja, līdzīgi kā iepriekš ir nenormāli liels darba apjoms un virsstundas neviens neapmaksā.
Tāpat kā visās valsts iestādēs ir liela atbildība par savu darbu, kas jau rada lielu spriedzi, jo zini, ka kļūdīties nevari, pat esot jauns darbinieks.
Jāpiebilst, ka jaunos darbiniekus īpaši neviens neapmāca darbā, jo sagaida, ka tev jau ir pieredze (ir augstas prasības uzņemot darbā valsts pārvaldē) un tāpēc tu saņem lielo algu 1900 eiro neto (ar manu pieredzi un izglītību starptautiskā uzņēmumā tie būtu vismaz 2500 eiro). Arī valsts pārvaldes darba ikgadējie novērtējumi, bieži vien ir ļoti subjektīvi tādējādi padarot darbiniekus ļoti atkarīgus no sava vadītāja. Protams, ka pastāv arī mobings tikai valsts pārvaldē strādājošie to diemžēl pieņem kā normu un neviens nesūdzas, jo protams, ka būs sekas, turklāt Latvija ir maza, tāpēc darbu vēlāk būs grūtāk atrast.
Apkopojot manu pieredzi – valsts pārvaldē ierēdņiem strādājot īstenībā ir ļoti lielas prasības un atbildība, liels darba apjoms un stress darbā, hierarhiska vide, kas bieži vien nav atbalstoša, neapmaksā virsstundas, pat ne tavus darba izdevumus (kancelejas preces, benzīns komandējumos, ja nav čeks uz pilnu summu).
Ir bijuši arī tādi neadekvāti vadītāji, kuru pieprasa reaģēt un izpildīt darba uzdevumu 30 minūtēs pie jau tā lielā apjoma. Labi, ka ir veselības apdrošināšana, kurās dažreiz ir paredzētas 2 konsultācijas pie psihologa, protams, ka nekādus sporta pasākumus neapmaksā un nerīko, arī saliedēšanās pasākumi parasti notiek par darbinieku naudu.
Zinu, ka daudzās ministrijās ir nenormāla darba noslodze un darbinieki pārstrādā un izdeg, daudzi iegūst arī saslimšanas. Tāpēc ļoti ceru, ka “Gen Z” izdosies mainīt šo veco necilvēcīgo darba stilu.
Ukrainai sniedzot palīdzību, valsts ir vēl vairāk samazinājusi savus “tēriņus” atlaižot darbiniekus no valsts struktūras un nogriežot darbiniekiem ikgadējās prēmijas, kuras ir paredzētas par labiem darba rezultātiem un motivēja strādāt vēl labāk darba zirgus. Citviet pasaulē ir prestiži strādāt valsts pārvaldē un darbiniekiem ir pieejami īpaši pensiju fondi, labāka apdrošināšana, augsta alga, vairāk atpūtas un citi bonusi par ierēdņa ieguldījumu sabiedrības labā. Izdariet secinājumus paši, vai ir prestiži strādāt LV valsts pārvaldē?
Manuprāt, izteiciens, ka šie darbinieki tikai dzer kafiju ir pat aizskarošs. Galu galā vai jūs strādājot daudzas stundas pie datora, risinot augsta līmeņa problēmas nedzertu kafiju un enerģijas dzērienus?
Manuprāt, būtu lietderīgi izglītot sabiedrību un likt apzināties arī pašiem ministriju u.c. valsts struktūrā strādājošiem par apstākļiem kādos viņi strādā, jo mana pieredze strādājot starptautiskā lielā uzņēmumā bija stipri labāka (liela alga, sports un virsstundas apmaksātas, apmaksāti saliedēšanās pasākumi, labas apmācības darbam, kvalitātes programma ar skaidriem darba pienākumiem un apmācībām jaunajiem darbiniekiem, caurspīdīga darbinieku novērtēšana, prēmijas katru mēnesi par labiem darba rezultātiem, bezmaksas kafija, laba apdrošināšana) nekā strādājot pašvaldībā vai valsts labā. Paldies par iespēju izteikties un Jūsu interesi šajā sfērā, jo lielāko daļu sava laika mēs pavadām darbā un ir svarīgi justies labi.”
Cik liela alga ir tavā profesijā? Kādi ir tavi pienākumi, vai jūties novērtēts vai esi saskāries ar nejēdzībām? Uzraksti man uz [email protected].
