Atklājums pusmūžā 0
Pieaugušajiem visbiežāk sastopama ķiršveida angioma, ko dēvē arī par senilo, tātad ar vecumu saistītu hemangiomu.
Agrāk šāds veidojums parādījās vien pēc 45–50 gadu vecuma, bet pašlaik arvien vairāk rodas jaunākiem cilvēkiem. Tas visbiežāk parādās uz ķermeņa, bet iespējams arī uz sejas. Ķermeni var klāt daudzas šādas angiomas.
Ķiršveida angioma mēdz būt pavisam nemanāma – kā sīks, vien milimetru liels, sarkans punktiņš, taču tā var būt arī prāvāka un pat visai liela – līdz puscentimetram. Līdz ar vecumu koši sarkanais punkts mēdz palielināties. Sākumā veidojums ir vienā līmenī ar ādu, pēc tam izvelvējas, paceļas virs ādas.
* Dzīves laikā var rasties arī angiokeratoma, kam raksturīga ne tikai asinsvadu paplašināšanās, bet arī ādas virsējā slāņa, epidermas, sabiezēšana, rodas ādas sabiezējums.
* Uz sejas, lūpu sarkanajā daļa mēdz parādīties zilgans, piepacelts veidojums, ko dēvē par venozo ezeru.
* Bieži vaicā, kāpēc vieniem rodas dažādi asinsvadu veidojumi, bet citiem ne. Galvenie faktori ir ģenētiski nosacīti. Tā ir iedzimta īpatnība – asinsvadi izvietoti tuvu ādai.
Asinsvadu veidojuma attīstību provocē arī ārējās vides faktori, piemēram, bieža atrašanās saulē un dažādu karstuma procedūru izmantošana.
Dzīves laikā radušās angiomas netraucē un nerada problēmas, tās nav nepieciešams likvidēt, jo ir tikai kosmētisks defekts. Vien jāzina – ja šo veidojumu gadīsies traumēt, tas pamatīgi asiņos. Nereti cilvēki uztraukumā zvana, jo no hemangiomas plūst un plūst asinis. Droši vien, pašam nemanot, tā nejauši tikusi ievainota. Tādā brīdī galvenais – šo vietu stingri nospiest. Tad asinsvadi saplaks un asiņošana rimsies.
Izpētīts, ka dzīves laikā iegūtie asinsvadu veidojumi nekļūst par ļaundabīgiem audzējiem, tomēr ne vienmēr varam būt tik pārliecināti. Ir aptuveni divtūkstoš ādas slimību, un viena no tām – melanoma, ļaundabīgs ādas audzējs. Viens no melanomas veidiem, tā dēvētā amelanotiskā melanoma, pēc izskata var būt līdzīga angiomai. Parasti gan šis ādas veidojums ir lielāks par pieciem milimetriem.
