Ineta Ziemele
Ineta Ziemele
Foto: Karīna Miezāja

Tiesiskuma katastrofa partiju programmās. Saruna ar Inetu Ziemeli 21

Satversmes tiesa pirms Saeimas vēlēšanām pievērsusi sev uzmanību ar pretrunīgi vērtēto spriedumu Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lietā. Par šo un citiem jautājumiem saruna ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Inetu Ziemeli.

Kāpēc Satversmes tiesa, izvērtējot Tatjanas Ždanokas konstitucionālo sūdzību, nespēja skaidri un nepārprotami pateikt, ka viņa nevar kandidēt Saeimas vēlēšanās? Tiesa atbildību par šo jautājumu deleģēja Centrālajai vēlēšanu komisijai, kura, saņemot informāciju no drošības dienestiem, viņu izsvītroja no saraksta. Ar to Ždanokas lieta vēl nav beigusies, jo to tagad skata Administratīvā apgabaltiesa. Sabiedrībai grūti saprast šos līkločus, kas radušies tiesas neizlēmības dēļ.

I. Ziemele: Es šādu apgalvojumu noraidu. Satversmes tiesa izsprieda konkrēto konstitucionālo sūdzību atbilstoši savai kompetencei un visiem tai pieejamiem materiāliem, un atbildēja uz centrālo konstitucionālo jautājumu, proti, vai apstrīdētā Vēlēšanu likuma norma nav pretrunā ar Satversmi.

Vērtējot spriedumu Tatjanas Ždanokas konstitucionālās sūdzības lietā, kā arī to, pēc kādiem principiem tiesas sastāvs lietu izsprieda, ir jāņem vērā vairāki faktori. Piemēram, viens no tādiem faktoriem ir tas, ka Satversmes tiesas tiesnešiem nav pieejas valsts noslēpumam. Konkrētajā gadījumā varu pieņemt, ka varētu būt informācija, kas ir valsts noslēpums un kas ir nepieciešama šim gadījumam. Tomēr Latvijā ir izveidots mehānisms, uz ko norādīts spriedumā, kas var vērtēt visus valsts rīcībā esošos faktus, kas saistīti ar ierobežojumiem konkrētajai personai kandidēt Saeimas vēlēšanās.

Vai Satversmes tiesa, salīdzinot ar citu Eiropas valstu konstitucionālajām tiesām, ir vienīgā, kurai nav piekļuves valsts noslēpumam?

Valstu prakse ir dažāda – ir valstis, kurās konstitucionālajai tiesai pēc likuma ir pieeja valsts noslēpumam, ņemot vērā konstitucionālās tiesas tiesnešu īpašo statusu valstī. Es uzskatu, ka Satversmes tiesai būtu jābūt pieejai valsts noslēpumam, ņemot vērā tiesai Satversmē noteikto vietu un lomu Latvijas pamatlikuma aizsardzībā. Savulaik arī šis jautājums apspriests ar dažādiem kolēģiem, tostarp arī ar SAB vadītāju Jāni Maizīti, un patlaban tas ir diskusiju jautājums.

Satversmes tiesas arhīvā ir spriedums Jura Bojāra konstitucionālās sūdzības lietā. Toreiz gan tiesa rīkojās daudz izlēmīgāk un pati spēja līdz galam to izvērtēt, norādot, ka apstrīdētais likuma ierobežojums, kurš liedz kandidēt vēlēšanās bijušajiem padomju laika drošības dienestu štata darbiniekiem, nav samērīgs attiecībā uz sūdzības iesniedzēju. Tiesa ņēma vērā Bojāra ieguldījumu, Latvijai atgūstot neatkarību, un atļāva viņam kandidēt vēlēšanās. Vai tad par Ždanoku vēl viss nav zināms drošības dienestiem, no kuriem tiesa iegūst informāciju? Daudz kas taču ir fiksēts dokumentāli un ir publiski pieejams. Vai ar to tiesiskā valstī nepietiek?

Spriedumā ir ļoti skaidri izsekots, kas jāņem vērā, vērtējot apdraudējumu Latvijas valstiskumam konstitucionālā līmenī un līdz ar to tiek tuvāk paskaidrots pašaizsargājošās demokrātijas princips. Neviena tiesību norma nav iecirsta akmenī, tās dzīvo līdz ar sabiedrību. Tiesa ir secinājusi, ka apdraudējums Latvijas valstiskumam ir šobrīd konstatējams un aizliegums balotēties Saeimas vēlēšanās šajā kontekstā ir vietā. Ja mums būtu persona ar nopelniem Latvijas labā, tad Satversmes tiesas priekšā būtu citi fakti un arī pieejama tās jau iepriekš izveidotā prakse, kurai tiesa sekotu. Savukārt šīs lietas centrā bija nevis vienkārši jautājums par tiesību ierobežojumu, bet par to, cik ilgi tāds ierobežojums var saglabāties un kādi tiesiski principi jāņem vērā, vērtējot laiku. Juridiski un metodoloģiski šī bija viena no sarežģītākajām lietām, jo ir pietiekami komplicēti piemērot tiesību normu pāri laikam.

Vēlētāju izvēle 6. oktobrī valstij būs ļoti būtiska. Kam vajadzētu pievērst uzmanību, lai vēlētājiem palīdzētu orientēties partiju piedāvātajā “rasolā”?

Latvijas iedzīvotāji nav vienīgie, kuriem ir tendence sekot skaļiem, deklaratīviem paziņojumiem. Kas vairāk sola, tiem vairāk seko! Tas ir raksturīgi arī senākajām demokrātijām, kur iedzīvotāju prasība politiķiem pēc kvalitātes ir spēcīgāka nekā valstīs, kurās pilsoniskā kultūra nav tik attīstīta.

Vispirms ir jāuzdod jautājums sev – kādu es gribu redzēt savu valsti nākamajos četros gados, kas, globāli raugoties, Eiropai būs izšķirošs periods. Kas man ir būtiski? Partiju programmās es vērtēju to, cik bieži tajās ir minēts vārds “tiesiskums”, un šajā ziņā tur ir katastrofa. Vai ir izpratne par to, kas būtu darāms, lai Latviju nostiprinātu kā tiesisku valsti. Modernā valstī visgrūtāk īstenojas tiesiskas valsts idejas princips. Tas ir smags darbs, īpaši nākot no totalitāras sabiedrības. Tiesiskums ir noteikta kultūra sabiedrībā, valdībā un parlamentā. Likumus nevar rakstīt šim brīdim vai konkrētam cilvēku lokam, tie jāraksta visai sabiedrībai, turklāt ilgtermiņā. Tiesiskā valstī likumus raksta idejai un principam un rada mehānismus, lai līdz tiem nonāktu.

Cik tālu ar tiesiskumu mēs esam tikuši pa šiem gadiem?

Pārsteidzoši, bet Latvija ir tikusi uz priekšu un mēs noteikti neesam ceļa sākumā. Zināmā mērā lielu grūdienu deva tas, ka vairāk nekā pirms 20 gadiem izveidoja Satversmes tiesu, kas nereti bijusi kā saucēja balss tuksnesī. Tā ir zināms stabilitātes garants gadījumā, ja nu visi striķi trūkst. Konstitucionālā tiesa ir sekmīgi palīdzējusi attīstīties tiesiskumam. Tiesneši vispārējās jurisdikcijas tiesās ir ņēmuši vērā to, ko viņiem ir teikusi gan Satversmes tiesa, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa, tagad ņem vērā arī to, ko viņiem māca Eiropas Savienības tiesa.

Latvija caur Satversmes tiesu kā vienu no punktiem, bet ne tikai, vismaz Eiropas juristu vidē ir ļoti cienījams un atzīts partneris. Šogad Satversmes tiesai ir bijušas ļoti interesantas un vērtīgas darba vizītes gan Francijas augstākajās tiesu un konstitucionālās jurisdikcijas institūcijās, gan Vācijas Federālajā Konstitucionālajā tiesā, kur tikāmies ar lielu daļu no Francijas juridiskās elites. Mūs respektē un ciena, ko apliecina arī citu valstu konstitucionālo tiesu pārstāvju atsaucība, piedaloties Satversmes tiesas rīkotajos pasākumos.

Kā būtu jārīkojas tiesiskā valstī, ja ir radušās pamatotas aizdomas, ka no tik svarīgas tiesībsargājošās iestādes kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir noplūdusi informācija par Saeimas deputāta pretlikumīgas darbības izmeklēšanu? Turklāt, kā žurnālisti ziņo, iespējams, ar paša KNAB priekšnieka un valdības vadītāja līdzdalību. Vai tiesiskā valstī pie šādas aizdomu ēnas, kas ir parādījusies, amatpersonām būtu jāatkāpjas?

Visupirms būtu jānoskaidro un jāpaskaidro, kas ir un kas nav noticis. Demokrātiskā tiesiskā valstī svarīga ir atklātība, jo tā ļauj vēlētājam pieņemt galīgo lēmumu, par ko balsot. Savukārt politiskās atbildības uzņemšanās atkarībā no situācijas var būt dažāda. Skala ir plaša, kurā atkāpšanās no amata, kā mēs zinām, ir galējs solis. Latvijā žurnālistu vidē nereti parādās tendence izgaismot notikumus pārāk emocionāli, un tas ir saprotams, bet tad parādās risks iebraukt grāvī. Salīdzināšanai varu minēt svaigu piemēru no Francijas politikas. Nesen Francijā izskanēja sāpīgs notikums saistībā ar valsts prezidentu Makronu. Viens no viņa apsardzes vīriem bija iesaistījies ielu kautiņā ar demonstrantiem un vienu no viņiem piekāva. Makronam tas prasīja krietnu laiku, lai šo cilvēku atlaistu no savas apsardzes. Lēmumu viņš pieņēma tikai pēc tam, kad par šo nepatīkamo incidentu bija paziņojuši lielākie mediji. Tomēr skaidrs, ka tas nav tik smags pārkāpums, lai Makrons atkāptos no amata. Situācijas ir ļoti dažādas.

Bet KNAB tomēr ir institūcija, kas izmeklē amatpersonu smagus nodarījumus. Ja ir aizdomas, ka pats vadītājs iznesis ārā informāciju tikai tāpēc, ka tā saistīta ar Saeimas deputātu, tad kur garantija, ka informācija nenoplūst arī par citām augstāk stāvošām personām?

Ņemot vērā KNAB lomu tiesiskas valsts veidošanā, šī situācija nedrīkst palikt aizdomu ēnā, tā ir jāizmeklē un jāpasaka, kas tad īsti tur notika. Mūsu valstī nav vajadzīgas spekulācijas, un vienmēr šādos gadījumos ir jārunā skaidra valoda.


Vai Satversmes tiesas darbu kaut kādā veidā ietekmē datu aizsardzības regula, kuras pielietojums daudzviet mūsu valstī līdz galam nav izprasts?

Regula galvenokārt skar tiesas iekšējā darba organizēšanu. Tiesa vienmēr ir stingri ievērojusi personu datu aizsardzību, ņemot vērā Latvijā pieņemtos likumus. Runājot kaut vai par iepazīšanos ar visiem lietas materiāliem, jau sen Satversmes tiesas reglamentā ir norādīts, ka ikvienam, kurš vēlas tikt pie lietas materiāliem, ir jāmotivē mērķis, kādēļ tas ir nepieciešams. Tiesa pirms materiālu izsniegšanas vienmēr izvērtē motivāciju. Man pašai bijušas izskatīšanā lietas, kur parādās medicīniski dati, piemēram, par bērnu. Tad kopā ar kolēģiem ir nācies pieņemt lēmumu šos datus likt slēgtā aploksnē, nojaušot, ka par šo lietu, iespējams, būs interese un vēlēšanās iepazīties.

Runājot par to, kā regula atsaucas uz tiesas kā iestādes darbu, jāteic, ka darbinieku datus bez viņu personiskas piekrišanas kanceleja vairs nedrīkst izmantot, piemēram, pat iegādājoties aviobiļeti.

Attiecībā uz privātumu mūsu valstī vēl nav izveidojusies kulturāla attieksme un, iespējams, ka tieši tāpēc mums tā regula šķiet sarežģīta un grūti saprotama.

Jūs ik pa brīdim runājat un iestājaties par Valsts padomes izveidošanu. Cik tālu ir pavirzījusies šī ideja?

Juristu vidē pret šo priekšlikumu nav viennozīmīga attieksme. Pieņemu, ka viedokļi atšķirtos arī ekonomistu un finansistu vidē, jo, lūk, atkal būs vēl viena valsts institūcija! Taču jāņem vērā, ka ir tik ļoti daudz nepārdomātu un sasteigtu regulējumu, kuru dēļ valsts ir zaudējusi lielu naudu, un ne jau viss nokļūst Satversmes tiesā. Valsts padomei būtu jābūt kā Satversmes tiesas spoguļattēlam – autoritatīvam, neatkarīgam, patstāvīgam, ieliktam likumdošanas procesu vidū, no kura valstij būtiskos jautājumos prasītu ilgtspējīgu viedokli.

Bet Saeimā taču ir izveidots analītiskais dienests…

Tas ir pilnīgi kas cits – viens no parlamenta atbalstošajiem dienestiem deputātu kapacitātes striprināšanai. Es runāju par cita līmeņa spēlētāju likumdošanas procesā. Valsts padomes vienīgais uzstādījums būtu Satversme un valsts ilgtspēja.

Jūs šogad kopā ar savu vietnieci Sanitu Osipovu ārpus tiesas nama rīkojāt publisku diskusiju, veltītu mūsu valsts nākotnei ar atskatu pagātnē. Faktiski pildījāt tādu kā mesijas lomu, palīdzot sabiedrībai atvērt acis un attīrīties no pagātnes sārņiem. Vai to turpināsiet?

Sabiedrībā ir vairākas vides, no kurām ir jānāk viedokļu līderiem un domu attīstītājiem. Tie ir kultūras cilvēki, tā ir juristu vide, arī žurnālisti… Diemžēl šīs vides kaut kā ir nošķīrušās un mēģina iekšēji pilnveidoties katra par sevi. Juristu vidē ir daudzas būtiskas atziņas, kas būtu jānodod plašākai sabiedrībai.

Ir jānotiek sinerģijām starp šiem dažādiem “istabas kaktiņiem” un jāsāk iedvesmoties vienam no otra, painteresējoties, kāds diskurss ir citās intelektuāļu vidēs. Ir jāmeklē kopējie saskares punkti, lai izveidotu visas sabiedrības diskusiju jau citā līmenī. Tas ir arī sevis tālāk izglītošanas un līdz ar to arī visas sabiedrības izglītošanas process. Es to novēroju jau pirms laba laika, būdama ārpus Latvijas. Atgriežoties novērtēju to potenciālu, kas pieejams Satversmes tiesai. Tā radās ideja, ka konstitucionālās tiesas cilvēki varētu paiet to solīti pretī, aicinot sabiedrību parunāt par grūtām un svarīgām tēmām. Mēs to turpināsim, un nākamās sarunas par Latviju plānotas novembra beigās. Galvenā sarunas tēma būs Daugava kā Latvijas ass, centrs, likteņupe un artērija.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Alnis Rīgas centrā. Vai slimnīcas pietiks gultas? Cinītis birokrātu vezumam. Nedēļas notikumu apskats
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Dienas gaitā laikapstākļi nemainīsies. Sinoptiķu prognoze pirmdienai
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Polijā protestētāji pret abortu aizliegumu vēršas pret baznīcām
17 minūtes
VB
Vija Beinerte
Ziņas
Vija Beinerte: Lai izglītības reformas stūrakmens nekļūst par klupšanas akmeni
54 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Sejas maskas ir kaitīgas, bet testu rezultāti – viltoti.” Kur rodas sazvērestību teorijas par Covid-19? 12
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lietuvā ar jauno koronavīrusu inficējušies vairāk nekā 600 cilvēki, bet pieci miruši 1
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Šodien mēs nedrīkstam klausīties populistos!” Levits aicina sabiedrību mobilizēties Covid-19 izplatības apturēšanai 12
14 stundas
VV
Vivanta Volkova
Stāsti
“Es te esmu kā paradīzē!” Vecticībniece Anfisa par streikojošiem ceļgaliem un atteikšanos no dzīves Francijā 3
13 stundas
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Ziņas
Drīzumā Latvijā būs skatāms jaunais miniseriāls par laulību škiršanas tēmu “Projekts: šķiršanās”
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Prinča Harija strīds ar 99 gadus veco vectētiņu princi Filipu var kļūt par pēdējo… 11
18 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Pieprasījums bija no visām pusēm.” Meža īpašnieki tiek pie uzlabota un jaudīgāka reģistra 1
16 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Domāšana jāpagriež par 180 grādiem uz modernāku pusi.” Jaunā Rīgas vara par pārmaiņām pilsētā 7
22 stundas
SM
Signe Mengote
Stāsti
“Tas bija traki!” Ārvalstu studentu pieredze Latvijā sērgas laikā 9
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Izskatīgās dejotājas Aleksandras Kurusovas mērs ir pilns: lūdzu, pārstājiet mani aicināt uz randiņiem! 16
21 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Kādēļ pēc neatkarības atgūšanas sagruva rūpniecība? Grāmatā atmasko militarizēto tautsaimniecību Latvijā 21
23 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Pasaules lielvaras no kodolieročiem neatteiksies arī pēc ANO līguma stāšanās spēkā 1
16 stundas
Raivis Šveicars
Stāsti
Detaļas kaut kosmosam. Stāsts par kādu unikālu Latvijas metālapstrādes uzņēmumu 1
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Mēs dzīvojam ekstremālā situācijā.” Spānijā izsludina ārkārtējo stāvokli un nosaka komandantstundu 3
15 stundas
LE
LETA
Veselam
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca paziņo par plānveida operāciju atcelšanu 11
22 stundas
VK
Vita Krauja
Ziņas
“Patiesībā sievietei nav ne spēka, ne jaudas, viņa vienkārši dara, velk.” Saruna ar aktrisi Janu Čivželi 4
Intervija 1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Kamēr Viņķele spēlē” čurikus”, atklājas biedējošas lietas. Nekāda plāna laikam nemaz nav 112
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Kāda ir prinča Viljama un Keitas Midltones trīs bērnu ikdienas dzīve? 2
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Beāte un Beatrise
23 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Bijusi vētraina ballīte: Samantai Tīnai uzradies gruzīnu pielūdzējs, Lauris Reiniks pazaudē bikšu pogu 9
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Raganu slotu ballē” izgaismo retumus 1
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Liepāja uzmirdz krāsās: šādu pilsētu tu vēl nebūsi redzējis! 1
4 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 24. līdz 30.oktobrim: kādas vēlmes piepildīsies
3 dienas
SM
Signe Mengote
Stāsti
“Liela ģimene ir īstena latviešu ģimene.” Stiprās un sportiskās Nenišķu ģimenes stāsts 3
4 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šonedēļ emocijas var ņemt pārsvaru pār saprātu, un tas var nebeigties labi! Horoskopi no 26. oktobra līdz 1.novembrim 1
22 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Veiksmes un spriedzes dienas oktobrī un novembrī: Skorpiona laika padomi
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu liksi apkārtējiem dancot pēc savas stabules! Horoskopi 26.oktobrim 1
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Polijā protestētāji pret abortu aizliegumu vēršas pret baznīcām
08:33
TA
Tavs Auto TV
Ziņas
Aktrise Inga Alsiņa dodas Rīgas ielās ar atjaunoto “Seat Ateca”
08:21
VB
Vija Beinerte
Ziņas
Vija Beinerte: Lai izglītības reformas stūrakmens nekļūst par klupšanas akmeni
07:56