Foto. Scanpix/Photo by Anatolii Stepanov / AFP

Visā valstī šogad ir mazākas graudu ražas – to ietekmējuši vairāki faktori 14

Pavasara salnas, kas vietām sasniedza pat sala apmērus, un tām sekojošais sausums maijā un jūnijā būtiski samazinājis graudu un rapšu ražu visā valstī, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 11
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem
RAKSTA REDAKTORS
“Viņiem ir advokātu aizmugure, par kādu es pat sapņot nevaru!” Darbavieta nelikumīgi sagrauj Baltkrievijas pilsones gadiem veidoto dzīvi Latvijā 25
Lasīt citas ziņas

LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultants Andris Skudra norāda, ka arī aizvadītās sezonas laikapstākļi būtiski ietekmēja ziemāju pārziemošanu, piemēram, Vidzemē un Latgalē uz nesasalušas augsnes uzkritušais sniegs noturējās gandrīz divus mēnešus. Tā rezultātā ziemāji izsuta un izretojās.

“Lielākā daļa lauksaimnieku tos pārsēja ar vasarājiem, daļa nepārsēja un sējumi bija reti. Izretotajos ziemāju sējumos pēc mitruma atjaunošanās vasaras otrā pusē sadīga nezāles, kas apgrūtināja ražas novākšanu,” teic Skudra.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus viņš atzīmē, ka smagākās augsnēs Zemgalē graudaugi labi saceroja, veidojot biezākus sējumus, kas veicināja sausuma izturību un nodrošināja augstākas ražas nekā pārējos Latvijas reģionos.

LLKC dati liecina, ka, ja pērn ziema kviešu ražība bija vidēji 4,99 tonnas no hektāra, tad šogad tā bija 4,22 tonnas no hektāra.

Ziemāju sējumu platības šogad samazinājās. Ja pērn tika apsēti 511 800 hektāru, tad šogad – 503 500 hektāru. Savukārt vasarāju platības pārsēto platību dēļ palielinājās no 268 300 hektāriem pērn uz 285 770 hektāriem šogad.

Vienlaikus LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultante Ilze Skudra piebilst, ka laikus sētie vasarāji saceroja labi, bet sausuma ietekmē neattīstīja produktīvos stiebrus. Savukārt uzlabojoties mitruma apstākļiem, vasaras otrā pusē vasarāju izveidotie stiebri sāka ataugt un veidoja ziedkopas, kurās graudi nepaspēj izveidoties, tādējādi apgrūtinot novākšanu un kvalitatīvas ražas ieguvi. Tikmēr vēlāk sētie vasarāji sausuma ietekmē neceroja, veidojot maz produktīvo stiebru un īsas vārpas, ievērojami samazinot graudu raža.

I.Skudra gan norāda, ka Kurzemē un Vidzemē sējumi ir ļoti atšķirīgi, tostarp ražas līmeni ietekmēja ne tikai sējas laiks, bet arī šķirne un lauka novietojums. Vasaras kviešiem raža svārstījās no 1,5 līdz 3,5 tonnām no hektāra.

“Graudaugiem kopumā graudu kvalitāte ir laba, jo mitruma nodrošinājums vasaras otrajā pusē bija optimāls rupju graudu veidošanai,” norāda I.Skudra.

Tikmēr LLKC Preiļu augkopības konsultante Inese Magdalenoka informē, ka Latgalē daļu auzu ražas lauksaimnieki salika skābbarībā, lai nodrošinātu lopbarību. Arī bioloģiskās saimniecībās auzu ražas nav augstas – no 1,2 līdz 1,8 tonnas no hektāra. Savukārt griķiem, kas sēti agrāk un mālainākos laukos, sausuma ietekmē raža bija zemāka nekā vēlāk sētajiem.

Reklāma
Reklāma

LLKC konsultanti atzīmē, ka griķiem varētu būt problemātiski iegūt kvalitatīvu vasarāju sēklas materiālu, jo tika kulti atzalaini vasarāji, kur daļa vēl bija piengatavībā.

Vienlaikus, ja 2022.gadā vasaras rapša ražība bija 1,57 tonnas no hektāra, tad šogad tā samazinājusies un iegūtas 1,42 tonnas no hektāra. Tostarp arī sējplatības samazinājušās no 21 000 hektāru pērn uz 10 100 hektāriem šogad.

Tāpat LLKC norāda, ka kartupeļiem mitrums bumbuļu veidošanās laikā nodrošināja lielus bumbuļus un viesa cerības uz augstu ražu, bet veicināja arī puvju izplatību, kā rezultātā varētu būt problēmas ar ražas uzglabāšanu.

LLKC pārstāvji norāda, ka, šogad Latvijā kartupeļus audzēja 7500 hektāros, salīdzinot ar 2022.gadu, kad kartupeļu platība bija 14 900 hektāru. Neraugoties uz to, ka būtiski samazinājusies kartupeļu kopplatība, raža padevusies laba – 26,6 tonnas no hektāra, salīdzinot ar 2022.gadu, kad ražība bija 16,6 tonnas no hektāra. Kopraža šogad sasniegusi 199 400 tonnas.

LLKC darbojas kopš 1991.gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijā. Tā mērķis ir, apzinoties atbildību par lauku vidi, veicināt lauku labklājību, nodrošinot klientiem pieejamību zināšanām, konsultācijām un citiem ar nozari saistītiem pakalpojumiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.