Visvairāk plūdu dēļ cietuši labības lauki Latgales pusē 0
Labības lauki nokrišņu dēļ applūduši vien atsevišķās vietās Latgalē, bet kopumā lietus graudkopjiem Latvijā līdz šim nav nodarījis lielu skādi un graudaugi attīstās labi, aģentūrai LETA pauda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
“Lauki ir applūduši atsevišķās vietās, kur negaiss un lietavas “trāpīja” vairāk. Tas ir salīdzinoši lokāli,” sacīja Balodis, vienlaikus atzīstot, ka Latgales pusē vietām nokrišņi patlaban pārsniedz normu, taču laukaugu aktīvajā augšanas fāzē, kāda ir patlaban, tas nav tik kaitīgi. Sliktāk, ja pārmitrs ir ražas novākšanas laikā.
Līdz ar to izslīkšanas risks draud tikai atsevišķās vietās Latgalē, kur ir reljefaināka zeme, un ieplakās uzkrājas vairāk ūdens. Zemgalē, kur pērn bija ilglaicīgs sausums, mitruma līmenis augsnē tikai sāk atgriezties normas robežās, līdz ar to plūdi nedraud. Arī Kurzemē kopumā nav pārmitrs.
Balodis arī piebilda, ka augi šajā attīstības stadijā ir gana izturīgi, un vietām applūdušie lauki ilgi šādi neturēsies – ūdens, visticamāk, uzsūksies. Vien atsevišķās vietās varētu ciest mazdārziņi un tajos stādītā kartupeļu raža, kā arī lauki atsevišķās ieplakās, kur par daudz lijis. Taču trauksmi esot pāragri celt un kompensācijas pieprasīt neesot pamata.
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs teica, ka graudaugi Latvijā līdz šim nav sakrituši veldrē, jo ziemāji ir vārpošanas stadijā. Jūlijā, kad vārpas kļūs smagas, pastāv risks tiem sagāzties veldrē. Taču patlaban jūnijā tas vēl nedraud.
Komentējot graudaugu attīstību, Balodis to novērtēja diezgan atzinīgi. Ziemāji ir padevušies biezi, mitrums un siltums tiem pietiek. “Ziemājiem joprojām ir ļoti labs ražas potenciāls, jo mitruma pietiek. Arī vasarājiem patīk silts un mitrs laiks, tie sadīguši labi. Izņēmums ir lauki dažviet Zemgalē, kur sausuma dēļ pavasarī tie nav ideāli sadīguši,” sacīja Balodis. Viņš piebilda, ka zemniekiem vajadzētu uzpasēt laukus no kaitēkļiem, kuri siltos un mitros laika apstākļos vairojas.
Balodis arī pastāstīja, ka daudzviet jau savākts pirmā pļāvuma siens. Zāle pašreizējos laika apstākļos aug labi, jo ir silts un mitrs, dodot labu siena ražu lopkopjiem. Balodis pauda cerību, ka arī Latgalē, kur pēdējā laikā bijis vairāk nokrišņu, sienu izdevies sekmīgi savākt un tas nesapūs.
LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar LLKC sējumu apsekojumiem kopējās ar ziemājiem apsētās platības šogad valstī salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaugušas – no 372 000 hektāru 2019.gadā līdz 390 000 hektāru 2020.gadā. Ziemas kviešu platības aizņem vairāk nekā 343 000 hektāru, rudzi – 33 400 hektārus, ziemas mieži – 8500 hektārus, tritikāle – 5100 hektārus. Ziemas rapsis sēklu ieguvei iesēts 109 000 hektāru.
