Vietējiem iedzīvotājiem plastmasas atkritumus nav īsti kur likt, bet Latvijā izveidotie pārstrādes uzņēmumi pārstrādā lielākoties no ārvalstīm ievestās plastmasas drazas.
Vietējiem iedzīvotājiem plastmasas atkritumus nav īsti kur likt, bet Latvijā izveidotie pārstrādes uzņēmumi pārstrādā lielākoties no ārvalstīm ievestās plastmasas drazas.
Foto: Dainis Bušmanis

Diemžēl no tā daudzuma plastmasas, kuru ik gadu Latvijā “saražo”, pārstrādā vien nelielu daļu 1

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Kaut arī plastmasas atkritumus pašlaik pārstrādā jau vairākos Latvijas uzņēmumos, diemžēl no tā daudzuma, kuru ik gadu Latvijā “saražo” mājsaimniecībās un uzņēmumos, sašķiro, savāc un nodod pārstrādei vien nelielu daļu.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Dana Reizniece-Ozola par vīra eksplozīvo dabu un strīdiem: “Mēs ēdam no tiem traukiem, kas mājās vēl ir palikuši!” 33
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja mēs nesāksim dzīvot, tad mēs vienkārši nobeigsimies no kaut kā cita.” Ērglis par ierobežojumiem 63
1 diena
IF
Imants Frederiks Ozols
Ziņas
“Iznāca ne tik glīti, kā pašai būtu gribējies.” Kāpēc leģendāro diktori atlaida no darba? Sandras Glāzupas stāsts 31
1 diena
Lasīt citas ziņas

Cik liela ir līdz pārstrādei nenonākusī daļa, kas uzkrājas poligonos vai kas nevīžīgi izmesta mežos, ceļmalās, ūdenstilpēs, par to valstī svaigu un precīzu datu nav. To vietā ir tikai aplēses, kuras dod nepilnīgu priekšstatu, kādu apdraudējumu šie atkritumi rada Latvijas dabai un cilvēkiem.

Pēc Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) aplēsēm, kas balstītas uz četrus gadus vecu pētījumu par sadzīves, bīstamo un ražošanas atkritumu sastāvu un valsts statistisko gada pārskatu, 2017. gadā mājsaimniecības “saražojušas” 850 677 tonnas atkritumu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Tostarp plastmasas atkritumi veido 108 461 tonnu jeb 12,3% no atkritumu kop­apjoma.

LASA projektu vadītāja Rūta Bendere saka, ka savākta un nodota pārstrādei tikai daļa no šiem plastmasas atkritumiem. Tā, piemēram, 2019. gadā Latvijā tika savākti aptuveni 35 000 tonnu plastmasas atkritumu, bet importētas vai ievestas no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm – 85 000 tonnu.

No šiem kopējiem 120 000 tonnu pārstrādātas tika 67 000 tonnu, bet 20 000 tonnu eksportētas vai izvestas pārstrādei. Pārējā daļa pēc pāršķirošanas tiek nodota tālāk kā izejviela vai reģenerācijai.

Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics atklāj, ka pašlaik uzņēmumos sekmīgi varot pārstrādāt tikai daļu atkritumu, tostarp polietilēntereftalāta (PET) dzērienu pudeles, pārtikas trauciņus, plastmasas burciņas u.c., kā arī augsta blīvuma polietilēna (HDPE) izstrādājumus (sadzīves ķīmijas iepakojums, šampūna, jogurta trauciņi u.c.).

Taču pārstrādei neder netīrs, piesārņots daudzslāņu iepakojums, dažādu materiālu sakausējumi, kā arī polimēri ar tā saucamo biopolimēru vai biomasas piejaukumu – tātad gandrīz visi iepirkumu maisiņi, lielākā daļa pārtikas, piemēram, sagrieztas desas, siera, čipsu un dažādu citu saldumu polimēru iepakojumi.

Kur paliek pārstrādei nederīgā?

G. Levics atbild, ka kādu daļu pārstrādei nederīgās plastmasas sadedzina atkritumu dedzinātavās vai, piemēram, Brocēnu cementa ražotnē, izmantojot kā enerģijas avotu. Atkritumu termiskajai apstrādei gan esot maz līdzību ar dedzināšanu šī vārda parastajā izpratnē un smacīgiem melnu dūmu mutuļiem.

Tomēr lielāka daļa pārstrādei nederīgās plastmasas uzkrājas poligonos. Diemžēl Latvijā nav izveidotas modernas šo atkritumu reģenerācijas iekārtas, kādas jau pastāv Igaunijā un Lietuvā, kur no šiem atkritumiem iegūtais siltums un elektrība apsilda un apgaismo Tallinas, Viļņas, Klaipēdas un Kauņas iedzīvotāju mājokļus.

Uz jautājumu, ko tad pārstrādā uzņēmumos, ja liela daļa Latvijas mājsaimniecībās “saražoto” plastmasas atkritumu uzkrājas poligonos vai tiek sadedzināta, “Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs atbild, ka “Eco Baltia grupas” rūpnīcās “Nordic Plast” un “PET Baltija” pārstrādei izmantojot arī vietējos plastmasas atkritumus.

Bet ar Latvijā “saražotajiem” vien nepietiekot, lai uzņēmumos nodrošinātu efektīvu pārstrādi. Tāpēc aptuveni 95% pārstrādei izmantoto izejvielu ieved no citām valstīm. Savukārt pieminētajos uzņēmumos ražotās plastmasas granulas un PET pārslas teju simtprocentīgi tiek eksportētas uz Lietuvu, Poliju, Vāciju un citām valstīm.

Jautājums politiķiem

Te nu vietā būtu jautājums politiķiem, un proti – ko Latvijas vides un iedzīvotāju aizsardzībai pret piesārņojumu dod no citām valstīm ievesto plastmasas atkritumu vērienīgā pārstrāde, ja liela daļa pašmāju “saražotā” līdz pārstrādei nemaz nenonāk, bet krājas poligonos vai mētājas ceļmalās? Vai neiznāk tā, ka vietējiem iedzīvotājiem “saražoto” plastmasu nav īsti kur likt, bet Latvijā izveidotie pārstrādes uzņēmumi pārstrādā lielākoties no ārvalstīm ievestās plastmasas drazas?

Uz jautājumu, kas turpmāk būtu darāms, lai Latvijā uzlabotu plastmasas atkritumu savākšanu un pārstrādi, uzņēmuma “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs atbild, ka, pirmkārt, visās pilsētās un novados jāattīsta šķirošanas iespējas apdzīvotās vietās – tā, lai arvien vairāk iedzīvotāju varētu šķirot mājsaimniecībās radītos atkritumus.

Pašlaik atkritumu šķirošana Latvijā ir ļoti sadrum­stalota un daudzviet pilsētu un novadu iedzīvotājiem pat nav kur tos šķirot, tādējādi iepakojums, kuru varētu pārstrādāt, nonāk poligonos.

Iznākumā no Latvijā radītā sadzīves atkritumu kopapjoma, kas ir aptuveni 800 000 tonnu gadā, tiek sašķiroti vien līdz 30%.

Otrkārt, jāveicina pārstrādei derīgu iepakojumu izmantošana ražošanā, piemēram, nosakot atšķirīgus un finansiāli izdevīgākus nosacījumus uzņēmumiem, kuri ražošanā izmanto pārstrādei derīgus vai jau pārstrādātus materiālus. Pašlaik plastmasas pārstrādi kavē cenu atšķirības starp pirmreizēji ražotajiem un pārstrādātiem plastmasas izstrādājumiem.

Tāpat valstij jāveicina pārstrādāto materiālu izmantošana ražošanā, kas Latvijā ir vāji attīstīta. Viens risinājums būtu zaļā iepirkuma nostiprināšana, nosakot otrreizējo materiālu izmantošanu būvniecībā, ceļu būvē un citur.

Lielākus nodokļus

Pēc LASA datiem, no piecpadsmit Latvijas plastmasas izstrādājumu ražotnēm tikai daži, piemēram, “PET Baltija”, “Nordicplast”, “Green World” izmanto šķiroti savāktu plastmasu, no kuras iegūst pārslas vai granulas.

Atzīstot, ka daļa izlietotā plastmasas iepakojuma un izstrādājumu ir grūti pārstrādājama, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere stāsta, ka atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna projektam 2021.–2028. gadam paredzēts pētīt kompozīta iepakojuma un izlietotā kompozīta iepakojuma plūsmas un to pārstrādes iespējas.

Lai samazinātu šādas plastmasas patēriņu, plānots noteikt augstākas dabas resursu nodokļa (DRN) likmes nepārstrādājamiem vai grūti pārstrādājamiem iepakojumiem un nepiemērot atbrīvojumus no dabas resursu nodokļa iepakojumiem no šādiem materiāliem

Uzņēmuma “Clean R” pārstāvis G. Levics atzīst, ka iedzīvotāju paradumus visefektīvāk varot ietekmēt, izmantojot tikai vienu paņēmienu, – palielināt starpību starp nešķirotu un šķirotu atkritumu apsaimniekošanas izdevumiem, kā arī palielināt nodokļu slogu iepakojumam.

Augot izdevumiem par nešķirotiem atkritumiem, aizvien vairāk būs to iedzīvotāju, kas tos šķiros. Tomēr viņš atzīst – kamēr pārtikas un citu preču ražotāji nopietni nepievērsīsies iepakojuma apjoma samazināšanai, tikmēr būtisku uzlabojumu nebūs.

VARAM plāno samazināt patēriņu

Rudīte Vesere stāsta, ka plastmasas patēriņa samazināšanai un pārstrādes apjomu palielināšanai plānoti vairāki pasākumi, tostarp daži jau ir īstenoti. No 2016. līdz 2019. gadam izdevies samazināt plastmasas maisiņu patēriņu.

Tiesa, iepriekš izvirzītais mērķis – ne vairāk kā 90 vieglās plastmasas maisiņi vienam iedzīvotājam – 2019. gadā netika sasniegts un reālais patēriņš bija vidēji 283 maisiņi vienam iedzīvotājam.

Tomēr vieglās plastmasas maisiņu patēriņš Latvijā no 2016. līdz 2019. gadam ir samazinājies par 551 tonnu, arī citu plastmasas maisiņu patēriņš šajā periodā samazinājies par gandrīz 400 tonnām.

Tāpat no 2025. gada 1. janvāra iepakotājiem tirdzniecības vietā jāaizstāj vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi, izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, tā vietā piedāvājot iepakojumu no papīra, kartona, dabiskajām šķiedrām un bioplastmasas.

Dabas resursu nodokļa likumā plastmasas iepakojumiem, izņemot iepakojumus no bioplastmasas, ir noteiktas augstākas likmes nekā citiem iepakojuma materiāliem.

Tāpat no 2019. gada 1. jūlija no nodokļa maksājumiem neatbrīvo vienreiz lietojamos plastmasas galda traukus un piederumus.

Apspriešanai nodots Plastmasu saturošu izstrādājumu likumprojekts, kurā paredz aizliegt vairāku plastmasu saturošu izstrādājumu tirdzniecību (vates kociņi, galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši), šķīvji, dzērienu salmiņi, dzērienu maisāmkociņi, baloniem piestiprināmi un to turēšanai domāti kociņi un šādu kociņu mehānismi, no putu polistirola izgatavots pārtikas iepakojums).

Paredzēti pasākumi vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņa samazināšanai (pārtikas iepakojums, cigaretes, higiēnas paketes u.c.) vai prasības attiecībā uz šādu izstrādājumu dizainu un pārstrādātas plastmasas saturu tajos.

Paredzēts, ka šādas normas stāsies spēkā 2021. gada 3. jūlijā. Savs rezultāts tiek cerēts arī no depozīta sistēmas, taču dzērienu iepakojums veido vien 1,5–2% no plastmasas atkritumu kopapjoma.

SAISTĪTIE RAKSTI

LA.LV Aptauja

Vai ikdienā šķirojat sadzīves atkritumus?

  • Jā, vienmēr
  • Dažreiz
  • Labprāt to darītu, bet nav kur tos šķirot

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Dana Reizniece-Ozola par vīra eksplozīvo dabu un strīdiem: “Mēs ēdam no tiem traukiem, kas mājās vēl ir palikuši!” 33
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja mēs nesāksim dzīvot, tad mēs vienkārši nobeigsimies no kaut kā cita.” Ērglis par ierobežojumiem 63
1 diena
IF
Imants Frederiks Ozols
Ziņas
“Iznāca ne tik glīti, kā pašai būtu gribējies.” Kāpēc leģendāro diktori atlaida no darba? Sandras Glāzupas stāsts 31
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Atklājies, ka prinča Viljama sieva Keita jau gadiem ilgi “skapī glabā skeletus”: reti kurš varēja iedomāties, ka viņai piemīt tāda “atkarība”! 19
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts atklāj, kas notiks, kad valstī izpaltīsies lipīgākais koronavīrusa paveids 35
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Veselam
Latvijā reģistrēti 813 jauni Covid-19 gadījumi un seši sasirgušie miruši
43 minūtes
LE
LETA
Ziņas
No pirmdienas būs dārgāks alkohols un cigaretes. Cik būtiski celsies cenas? 1
1 stunda
MZ
Māris Zanders
Ziņas
Māris Zanders: Cilvēce ir uz katastrofas sliekšņa, bet mēs strīdamies, kura izpratne par dzimumu un ģimeni ir pareizāka
15 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Tuvojas gada ienākumu deklarācijas iesniegšana: teju puse iedzīvotāju nav informēti par visām iespējām atgūt naudu 1
51 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Epidemioloģiskā situācija Latvijā atkal pasliktinājusies, brīdina Perevoščikovs
13:09
MZ
Māris Zanders
Ziņas
Māris Zanders: Cilvēce ir uz katastrofas sliekšņa, bet mēs strīdamies, kura izpratne par dzimumu un ģimeni ir pareizāka
13:00
LA
LA.LV
Ziņas
“Vai cilvēkus Latvijā uzskata par muļķiem?” Skatītājs par aizslēgtajiem Krievijas televīzijas kanāliem 3
12:37
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Krievu dziedātāja Anna Sedokova kopā ar mīļoto Jāni Timmu ieradusies Rīgā. Vai uz palikšanu?
50 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Aivars Freimanis: Cilvēki ir noguruši no visa tā “nedrīkst, nedrīkst, nedrīkst, nedrīkst”! 9
1 stunda
ML
Māra Libeka
Stāsti
Kāpēc valsts nevar atteikties no dzīvokļa par labu Vilipsonu ģimenei? Saruna ar Satversmes tiesas tiesnesi Aldi Laviņu 27
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vai cilvēkus Latvijā uzskata par muļķiem?” Skatītājs par aizslēgtajiem Krievijas televīzijas kanāliem 3
37 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Veselam
“Situācija var veidoties drūma!” Bērnu slimnīcas vadītājs bažīgs par Covid-19 ierobežojumu mazināšanu 6
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nepieciešama “nopietna pauze, lai atgūtu spēkus”: Ločmele uz laiku pamet “Ir” galvenās redaktores amatu 3
2 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Kādam beidzot “piegriezās” kauna traips pilsētā? Izskan dažādas versijas noslēpumaini pazudušā Jēkabpils lielgabala lietā 64
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Iztērēta nauda, līdzekļi un zaudēts laiks!” Absurdais braukšanas mācību liegums autoskolās 2
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Dabas takās varētu ieviest ieejas maksu 15
5 stundas
VK
Vita Krauja
Ziņas
”Pat nezinu, no kurienes manī vēlme pēc skaņu pasaules.” Intervija ar dziedātāju Beāti Zviedri
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Šorīt Rīgā ugunsgrēkā desmit stāvu dzīvojamā mājā izglābti 22 cilvēki
3 stundas
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Pienākusi diena, kas uzskatāmi ilustrē apstākļus, kādos parasti dzimst apvērsumi 6
3 stundas
LE
LETA
Veselam
Plašā pētījumā noskaidrots, cik efektīva ir “Pfizer” Covid-19 vakcīna 4
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Policijas amatpersona iesaistījusies noziedzīgā darījumā. Atklāj, par kādiem pārkāpumiem rosina celt apsūdzību 1
3 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Tagad Puzes ezera krasta īpašumu nodos par pansionātu pensionāriem.” Egila Līcīša feļetons: “Hūtes vīrs aiz restēm” 19
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Atklāts princeses Eiženijas dēliņa vārds: neviena no prognozēm nav piepildījusies. Lūk, kā sauc mazuli! 1
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Dana Reizniece-Ozola par vīra eksplozīvo dabu un strīdiem: “Mēs ēdam no tiem traukiem, kas mājās vēl ir palikuši!” 33
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“2032. gadā visi būsim vakcinēti! Tas ir absurds!” Zvejsalnieks iesaka Vakcinācijas birojam iegādāties kalkulatoru 76
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja mēs nesāksim dzīvot, tad mēs vienkārši nobeigsimies no kaut kā cita.” Ērglis par ierobežojumiem 63
1 diena
IF
Imants Frederiks Ozols
Ziņas
“Iznāca ne tik glīti, kā pašai būtu gribējies.” Kāpēc leģendāro diktori atlaida no darba? Sandras Glāzupas stāsts 31
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts atklāj, kas notiks, kad valstī izpaltīsies lipīgākais koronavīrusa paveids 35
1 diena
Inita Šteinberga
Praktiski
Vislabākais puķu sējas laiks: kādas puķes un kad jāiesēj?
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Universitātē jau viņam atteicām, tāpat panāca savu! Kreituse par notikumiem, kā Lembergs “ienāca” politikā 40
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Čeki jādedzina jaunā Mēness fāzē, stāvot ar seju pret ziemeļiem”: TV personība Aija Selga-Brikmane pastāsta, kā “pavairot” naudu 14
1 diena