Vietējiem iedzīvotājiem plastmasas atkritumus nav īsti kur likt, bet Latvijā izveidotie pārstrādes uzņēmumi pārstrādā lielākoties no ārvalstīm ievestās plastmasas drazas.
Vietējiem iedzīvotājiem plastmasas atkritumus nav īsti kur likt, bet Latvijā izveidotie pārstrādes uzņēmumi pārstrādā lielākoties no ārvalstīm ievestās plastmasas drazas.
Foto: Dainis Bušmanis

Diemžēl no tā daudzuma plastmasas, kuru ik gadu Latvijā “saražo”, pārstrādā vien nelielu daļu 1

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Kaut arī plastmasas atkritumus pašlaik pārstrādā jau vairākos Latvijas uzņēmumos, diemžēl no tā daudzuma, kuru ik gadu Latvijā “saražo” mājsaimniecībās un uzņēmumos, sašķiro, savāc un nodod pārstrādei vien nelielu daļu.

LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 32
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 80
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Divos Latvijas novados fiksēts straujš Covid-19 gadījumu pieaugums 5
20 stundas
Lasīt citas ziņas

Cik liela ir līdz pārstrādei nenonākusī daļa, kas uzkrājas poligonos vai kas nevīžīgi izmesta mežos, ceļmalās, ūdenstilpēs, par to valstī svaigu un precīzu datu nav. To vietā ir tikai aplēses, kuras dod nepilnīgu priekšstatu, kādu apdraudējumu šie atkritumi rada Latvijas dabai un cilvēkiem.

Pēc Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) aplēsēm, kas balstītas uz četrus gadus vecu pētījumu par sadzīves, bīstamo un ražošanas atkritumu sastāvu un valsts statistisko gada pārskatu, 2017. gadā mājsaimniecības “saražojušas” 850 677 tonnas atkritumu.

Tostarp plastmasas atkritumi veido 108 461 tonnu jeb 12,3% no atkritumu kop­apjoma.

LASA projektu vadītāja Rūta Bendere saka, ka savākta un nodota pārstrādei tikai daļa no šiem plastmasas atkritumiem. Tā, piemēram, 2019. gadā Latvijā tika savākti aptuveni 35 000 tonnu plastmasas atkritumu, bet importētas vai ievestas no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm – 85 000 tonnu.

No šiem kopējiem 120 000 tonnu pārstrādātas tika 67 000 tonnu, bet 20 000 tonnu eksportētas vai izvestas pārstrādei. Pārējā daļa pēc pāršķirošanas tiek nodota tālāk kā izejviela vai reģenerācijai.

Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics atklāj, ka pašlaik uzņēmumos sekmīgi varot pārstrādāt tikai daļu atkritumu, tostarp polietilēntereftalāta (PET) dzērienu pudeles, pārtikas trauciņus, plastmasas burciņas u.c., kā arī augsta blīvuma polietilēna (HDPE) izstrādājumus (sadzīves ķīmijas iepakojums, šampūna, jogurta trauciņi u.c.).

Taču pārstrādei neder netīrs, piesārņots daudzslāņu iepakojums, dažādu materiālu sakausējumi, kā arī polimēri ar tā saucamo biopolimēru vai biomasas piejaukumu – tātad gandrīz visi iepirkumu maisiņi, lielākā daļa pārtikas, piemēram, sagrieztas desas, siera, čipsu un dažādu citu saldumu polimēru iepakojumi.

Kur paliek pārstrādei nederīgā?

G. Levics atbild, ka kādu daļu pārstrādei nederīgās plastmasas sadedzina atkritumu dedzinātavās vai, piemēram, Brocēnu cementa ražotnē, izmantojot kā enerģijas avotu. Atkritumu termiskajai apstrādei gan esot maz līdzību ar dedzināšanu šī vārda parastajā izpratnē un smacīgiem melnu dūmu mutuļiem.

Tomēr lielāka daļa pārstrādei nederīgās plastmasas uzkrājas poligonos. Diemžēl Latvijā nav izveidotas modernas šo atkritumu reģenerācijas iekārtas, kādas jau pastāv Igaunijā un Lietuvā, kur no šiem atkritumiem iegūtais siltums un elektrība apsilda un apgaismo Tallinas, Viļņas, Klaipēdas un Kauņas iedzīvotāju mājokļus.

Uz jautājumu, ko tad pārstrādā uzņēmumos, ja liela daļa Latvijas mājsaimniecībās “saražoto” plastmasas atkritumu uzkrājas poligonos vai tiek sadedzināta, “Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs atbild, ka “Eco Baltia grupas” rūpnīcās “Nordic Plast” un “PET Baltija” pārstrādei izmantojot arī vietējos plastmasas atkritumus.

Bet ar Latvijā “saražotajiem” vien nepietiekot, lai uzņēmumos nodrošinātu efektīvu pārstrādi. Tāpēc aptuveni 95% pārstrādei izmantoto izejvielu ieved no citām valstīm. Savukārt pieminētajos uzņēmumos ražotās plastmasas granulas un PET pārslas teju simtprocentīgi tiek eksportētas uz Lietuvu, Poliju, Vāciju un citām valstīm.

Jautājums politiķiem

Te nu vietā būtu jautājums politiķiem, un proti – ko Latvijas vides un iedzīvotāju aizsardzībai pret piesārņojumu dod no citām valstīm ievesto plastmasas atkritumu vērienīgā pārstrāde, ja liela daļa pašmāju “saražotā” līdz pārstrādei nemaz nenonāk, bet krājas poligonos vai mētājas ceļmalās? Vai neiznāk tā, ka vietējiem iedzīvotājiem “saražoto” plastmasu nav īsti kur likt, bet Latvijā izveidotie pārstrādes uzņēmumi pārstrādā lielākoties no ārvalstīm ievestās plastmasas drazas?

Uz jautājumu, kas turpmāk būtu darāms, lai Latvijā uzlabotu plastmasas atkritumu savākšanu un pārstrādi, uzņēmuma “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs atbild, ka, pirmkārt, visās pilsētās un novados jāattīsta šķirošanas iespējas apdzīvotās vietās – tā, lai arvien vairāk iedzīvotāju varētu šķirot mājsaimniecībās radītos atkritumus.

Pašlaik atkritumu šķirošana Latvijā ir ļoti sadrum­stalota un daudzviet pilsētu un novadu iedzīvotājiem pat nav kur tos šķirot, tādējādi iepakojums, kuru varētu pārstrādāt, nonāk poligonos.

Iznākumā no Latvijā radītā sadzīves atkritumu kopapjoma, kas ir aptuveni 800 000 tonnu gadā, tiek sašķiroti vien līdz 30%.

Otrkārt, jāveicina pārstrādei derīgu iepakojumu izmantošana ražošanā, piemēram, nosakot atšķirīgus un finansiāli izdevīgākus nosacījumus uzņēmumiem, kuri ražošanā izmanto pārstrādei derīgus vai jau pārstrādātus materiālus. Pašlaik plastmasas pārstrādi kavē cenu atšķirības starp pirmreizēji ražotajiem un pārstrādātiem plastmasas izstrādājumiem.

Tāpat valstij jāveicina pārstrādāto materiālu izmantošana ražošanā, kas Latvijā ir vāji attīstīta. Viens risinājums būtu zaļā iepirkuma nostiprināšana, nosakot otrreizējo materiālu izmantošanu būvniecībā, ceļu būvē un citur.

Lielākus nodokļus

Pēc LASA datiem, no piecpadsmit Latvijas plastmasas izstrādājumu ražotnēm tikai daži, piemēram, “PET Baltija”, “Nordicplast”, “Green World” izmanto šķiroti savāktu plastmasu, no kuras iegūst pārslas vai granulas.

Atzīstot, ka daļa izlietotā plastmasas iepakojuma un izstrādājumu ir grūti pārstrādājama, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere stāsta, ka atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna projektam 2021.–2028. gadam paredzēts pētīt kompozīta iepakojuma un izlietotā kompozīta iepakojuma plūsmas un to pārstrādes iespējas.

Lai samazinātu šādas plastmasas patēriņu, plānots noteikt augstākas dabas resursu nodokļa (DRN) likmes nepārstrādājamiem vai grūti pārstrādājamiem iepakojumiem un nepiemērot atbrīvojumus no dabas resursu nodokļa iepakojumiem no šādiem materiāliem

Uzņēmuma “Clean R” pārstāvis G. Levics atzīst, ka iedzīvotāju paradumus visefektīvāk varot ietekmēt, izmantojot tikai vienu paņēmienu, – palielināt starpību starp nešķirotu un šķirotu atkritumu apsaimniekošanas izdevumiem, kā arī palielināt nodokļu slogu iepakojumam.

Augot izdevumiem par nešķirotiem atkritumiem, aizvien vairāk būs to iedzīvotāju, kas tos šķiros. Tomēr viņš atzīst – kamēr pārtikas un citu preču ražotāji nopietni nepievērsīsies iepakojuma apjoma samazināšanai, tikmēr būtisku uzlabojumu nebūs.

VARAM plāno samazināt patēriņu

Rudīte Vesere stāsta, ka plastmasas patēriņa samazināšanai un pārstrādes apjomu palielināšanai plānoti vairāki pasākumi, tostarp daži jau ir īstenoti. No 2016. līdz 2019. gadam izdevies samazināt plastmasas maisiņu patēriņu.

Tiesa, iepriekš izvirzītais mērķis – ne vairāk kā 90 vieglās plastmasas maisiņi vienam iedzīvotājam – 2019. gadā netika sasniegts un reālais patēriņš bija vidēji 283 maisiņi vienam iedzīvotājam.

Tomēr vieglās plastmasas maisiņu patēriņš Latvijā no 2016. līdz 2019. gadam ir samazinājies par 551 tonnu, arī citu plastmasas maisiņu patēriņš šajā periodā samazinājies par gandrīz 400 tonnām.

Tāpat no 2025. gada 1. janvāra iepakotājiem tirdzniecības vietā jāaizstāj vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi, izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, tā vietā piedāvājot iepakojumu no papīra, kartona, dabiskajām šķiedrām un bioplastmasas.

Dabas resursu nodokļa likumā plastmasas iepakojumiem, izņemot iepakojumus no bioplastmasas, ir noteiktas augstākas likmes nekā citiem iepakojuma materiāliem.

Tāpat no 2019. gada 1. jūlija no nodokļa maksājumiem neatbrīvo vienreiz lietojamos plastmasas galda traukus un piederumus.

Apspriešanai nodots Plastmasu saturošu izstrādājumu likumprojekts, kurā paredz aizliegt vairāku plastmasu saturošu izstrādājumu tirdzniecību (vates kociņi, galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši), šķīvji, dzērienu salmiņi, dzērienu maisāmkociņi, baloniem piestiprināmi un to turēšanai domāti kociņi un šādu kociņu mehānismi, no putu polistirola izgatavots pārtikas iepakojums).

Paredzēti pasākumi vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņa samazināšanai (pārtikas iepakojums, cigaretes, higiēnas paketes u.c.) vai prasības attiecībā uz šādu izstrādājumu dizainu un pārstrādātas plastmasas saturu tajos.

Paredzēts, ka šādas normas stāsies spēkā 2021. gada 3. jūlijā. Savs rezultāts tiek cerēts arī no depozīta sistēmas, taču dzērienu iepakojums veido vien 1,5–2% no plastmasas atkritumu kopapjoma.

CITI ŠOBRĪD LASA

LA.LV Aptauja

Vai ikdienā šķirojat sadzīves atkritumus?

  • Jā, vienmēr
  • Dažreiz
  • Labprāt to darītu, bet nav kur tos šķirot

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 32
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 80
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Divos Latvijas novados fiksēts straujš Covid-19 gadījumu pieaugums 5
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas Norvēģijā miruši 23 cilvēki 60
23 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena ir kā radīta mīlestībai! Horoskopi 17.janvārim
20 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Veselam
Aizvadītajā diennaktī pieaudzis Covid-19 pacientu skaits ar smagu slimības gaitu
25 minūtes
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Saņemto dīkstāves pabalstu, manuprāt, ļoti negodīgi VID izkrāpa atpakaļ.” Igo skarbi par valsts rīcību 13
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
No ceturtdienas laikapstākļi mainīsies: sinoptiķu prognoze nākamajai nedēļai
4 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
“Nekad vēl tā nav bijis, ka nodod preci veikalam un tūlīt vajag vēl.” Audzis pieprasījums pēc zāļu tējām
21 minūtes
GN
Gints Narogs
Ziņas
Fāzels turpina laipot: kopbildē ar “asiņaino” prezidentu abiem smaids līdz ausīm…
14:08
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
“Nekad vēl tā nav bijis, ka nodod preci veikalam un tūlīt vajag vēl.” Audzis pieprasījums pēc zāļu tējām
13:54
LE
LETA
Veselam
Aizvadītajā diennaktī pieaudzis Covid-19 pacientu skaits ar smagu slimības gaitu
13:49
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Nekad mūžā nespēju iedomāties, ka kādreiz to teikšu!”. Producents Juris Millers atklāj, ka pašmāju sabiedriskā TV uzdevumu šobrīd veic Krievijas galvenais TV kanāls 20
3 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
Kovidsitienam bija gatavi: Kolkas uzņēmuma recepte krīzes rūdījumam 7
5 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Tītars ir ļoti cimperlīgs! Piņķerīgās audzēšanas dēļ Latvijā šos putnus turēt uzņemas vien daži
57 minūtes
GN
Gints Narogs
Ziņas
Fāzels turpina laipot: kopbildē ar “asiņaino” prezidentu abiem smaids līdz ausīm…
7 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Aukstākā nakts pēdējo četru gadu laikā: Latvijā reģistrēta zemākā gaisa temperatūra Eiropā 2
5 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
“Nav brīvu vietu.” Ziemas prieki pandēmijas apstākļos. Svarīgākais, kas jāzina
2 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Jaunie imigrācijas noteikumi ir sarežģīti: Vai Latvijā dzīvojoša sieva ar bērniem varēs pārcelties pie AK strādājošā vīra? 3
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nelegālā Jaungada ballīte Siguldas viesu namā: prokurors nožēlo, ka piedalījies 6
4 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Aizliegts uz mūžu. Kādas sekas radīs mēģinājumi izrēķināties ar Trampu? 1
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cīnīsies par darbinieka tiesībām brīvajā laikā atslēgties no darba e-pasta un tālruņa
3 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Koledžas baidās zaudēt prestižu un studentus. Kāpēc IZM vēlas tricināt to statusu? 3
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Divos Latvijas novados fiksēts straujš Covid-19 gadījumu pieaugums 5
20 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Jutu, ka varu!” Latvijas labāko slēpotāju Patrīciju Eiduku mājās sagaida ar torti, puķēm un “Mežezeru”
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Suns Garo konteinerā atrod Igaunijai paredzētas 1,3 tonnas kokaīna
3 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
”Piezvanīja, ka ir mirusi, bet izrādījās, ka vēl ir dzīva!” Atklāti par prestižā pansionātā notiekošo 27
1 diena
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Gada necilvēks un vēl daži zvēri 61
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 32
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 75
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 80
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Uzņēmējs Māris Gailis atklāj, ar ko “patiesībā” darba laikā nodarbojas valsts ierēdņi 29
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Tenis un Dravis
3 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vakarā pirms aiziešanas mūžībā viņa teikusi māsiņai, lai telefonu vairs nelādē.” Kolēģi sēro par Astrīdas Kairišas nāvi 8
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“It kā valdībā netrūktu problēmu…”: jaunā veselības ministra Pavļuta mājoklī pamanītas neizskaidrojamas dīvainības 38
3 dienas
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Viss plūst un mainās, viss notiks citādi nekā iepriekš! Horoskopi no 18. līdz 24.janvārim
3 stundas