Vietējiem iedzīvotājiem plastmasas atkritumus nav īsti kur likt, bet Latvijā izveidotie pārstrādes uzņēmumi pārstrādā lielākoties no ārvalstīm ievestās plastmasas drazas.
Vietējiem iedzīvotājiem plastmasas atkritumus nav īsti kur likt, bet Latvijā izveidotie pārstrādes uzņēmumi pārstrādā lielākoties no ārvalstīm ievestās plastmasas drazas.
Foto: Dainis Bušmanis

Diemžēl no tā daudzuma plastmasas, kuru ik gadu Latvijā “saražo”, pārstrādā vien nelielu daļu 5

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Kaut arī plastmasas atkritumus pašlaik pārstrādā jau vairākos Latvijas uzņēmumos, diemžēl no tā daudzuma, kuru ik gadu Latvijā “saražo” mājsaimniecībās un uzņēmumos, sašķiro, savāc un nodod pārstrādei vien nelielu daļu.

LA
LA.LV
Kokteilis
Vari atslābināties – šodien tevi apskaudīs par daudz ko! Horoskopi 20.junijam
12 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Izplata sarkano – augstākā līmeņa brīdinājumu par ekstremālu karstumu Latvijā 14
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Šajā situācijā nedrīkst šķirot cilvēkus. Advokāts atgādina par vakcinācijas bardaku 74
13 stundas
Lasīt citas ziņas

Cik liela ir līdz pārstrādei nenonākusī daļa, kas uzkrājas poligonos vai kas nevīžīgi izmesta mežos, ceļmalās, ūdenstilpēs, par to valstī svaigu un precīzu datu nav. To vietā ir tikai aplēses, kuras dod nepilnīgu priekšstatu, kādu apdraudējumu šie atkritumi rada Latvijas dabai un cilvēkiem.

Pēc Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) aplēsēm, kas balstītas uz četrus gadus vecu pētījumu par sadzīves, bīstamo un ražošanas atkritumu sastāvu un valsts statistisko gada pārskatu, 2017. gadā mājsaimniecības “saražojušas” 850 677 tonnas atkritumu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Tostarp plastmasas atkritumi veido 108 461 tonnu jeb 12,3% no atkritumu kop­apjoma.

LASA projektu vadītāja Rūta Bendere saka, ka savākta un nodota pārstrādei tikai daļa no šiem plastmasas atkritumiem. Tā, piemēram, 2019. gadā Latvijā tika savākti aptuveni 35 000 tonnu plastmasas atkritumu, bet importētas vai ievestas no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm – 85 000 tonnu.

No šiem kopējiem 120 000 tonnu pārstrādātas tika 67 000 tonnu, bet 20 000 tonnu eksportētas vai izvestas pārstrādei. Pārējā daļa pēc pāršķirošanas tiek nodota tālāk kā izejviela vai reģenerācijai.

Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics atklāj, ka pašlaik uzņēmumos sekmīgi varot pārstrādāt tikai daļu atkritumu, tostarp polietilēntereftalāta (PET) dzērienu pudeles, pārtikas trauciņus, plastmasas burciņas u.c., kā arī augsta blīvuma polietilēna (HDPE) izstrādājumus (sadzīves ķīmijas iepakojums, šampūna, jogurta trauciņi u.c.).

Taču pārstrādei neder netīrs, piesārņots daudzslāņu iepakojums, dažādu materiālu sakausējumi, kā arī polimēri ar tā saucamo biopolimēru vai biomasas piejaukumu – tātad gandrīz visi iepirkumu maisiņi, lielākā daļa pārtikas, piemēram, sagrieztas desas, siera, čipsu un dažādu citu saldumu polimēru iepakojumi.

Kur paliek pārstrādei nederīgā?

G. Levics atbild, ka kādu daļu pārstrādei nederīgās plastmasas sadedzina atkritumu dedzinātavās vai, piemēram, Brocēnu cementa ražotnē, izmantojot kā enerģijas avotu. Atkritumu termiskajai apstrādei gan esot maz līdzību ar dedzināšanu šī vārda parastajā izpratnē un smacīgiem melnu dūmu mutuļiem.

Tomēr lielāka daļa pārstrādei nederīgās plastmasas uzkrājas poligonos. Diemžēl Latvijā nav izveidotas modernas šo atkritumu reģenerācijas iekārtas, kādas jau pastāv Igaunijā un Lietuvā, kur no šiem atkritumiem iegūtais siltums un elektrība apsilda un apgaismo Tallinas, Viļņas, Klaipēdas un Kauņas iedzīvotāju mājokļus.

Uz jautājumu, ko tad pārstrādā uzņēmumos, ja liela daļa Latvijas mājsaimniecībās “saražoto” plastmasas atkritumu uzkrājas poligonos vai tiek sadedzināta, “Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs atbild, ka “Eco Baltia grupas” rūpnīcās “Nordic Plast” un “PET Baltija” pārstrādei izmantojot arī vietējos plastmasas atkritumus.

Bet ar Latvijā “saražotajiem” vien nepietiekot, lai uzņēmumos nodrošinātu efektīvu pārstrādi. Tāpēc aptuveni 95% pārstrādei izmantoto izejvielu ieved no citām valstīm. Savukārt pieminētajos uzņēmumos ražotās plastmasas granulas un PET pārslas teju simtprocentīgi tiek eksportētas uz Lietuvu, Poliju, Vāciju un citām valstīm.

Jautājums politiķiem

Te nu vietā būtu jautājums politiķiem, un proti – ko Latvijas vides un iedzīvotāju aizsardzībai pret piesārņojumu dod no citām valstīm ievesto plastmasas atkritumu vērienīgā pārstrāde, ja liela daļa pašmāju “saražotā” līdz pārstrādei nemaz nenonāk, bet krājas poligonos vai mētājas ceļmalās? Vai neiznāk tā, ka vietējiem iedzīvotājiem “saražoto” plastmasu nav īsti kur likt, bet Latvijā izveidotie pārstrādes uzņēmumi pārstrādā lielākoties no ārvalstīm ievestās plastmasas drazas?

Uz jautājumu, kas turpmāk būtu darāms, lai Latvijā uzlabotu plastmasas atkritumu savākšanu un pārstrādi, uzņēmuma “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs atbild, ka, pirmkārt, visās pilsētās un novados jāattīsta šķirošanas iespējas apdzīvotās vietās – tā, lai arvien vairāk iedzīvotāju varētu šķirot mājsaimniecībās radītos atkritumus.

Pašlaik atkritumu šķirošana Latvijā ir ļoti sadrum­stalota un daudzviet pilsētu un novadu iedzīvotājiem pat nav kur tos šķirot, tādējādi iepakojums, kuru varētu pārstrādāt, nonāk poligonos.

Iznākumā no Latvijā radītā sadzīves atkritumu kopapjoma, kas ir aptuveni 800 000 tonnu gadā, tiek sašķiroti vien līdz 30%.

Otrkārt, jāveicina pārstrādei derīgu iepakojumu izmantošana ražošanā, piemēram, nosakot atšķirīgus un finansiāli izdevīgākus nosacījumus uzņēmumiem, kuri ražošanā izmanto pārstrādei derīgus vai jau pārstrādātus materiālus. Pašlaik plastmasas pārstrādi kavē cenu atšķirības starp pirmreizēji ražotajiem un pārstrādātiem plastmasas izstrādājumiem.

Tāpat valstij jāveicina pārstrādāto materiālu izmantošana ražošanā, kas Latvijā ir vāji attīstīta. Viens risinājums būtu zaļā iepirkuma nostiprināšana, nosakot otrreizējo materiālu izmantošanu būvniecībā, ceļu būvē un citur.

Lielākus nodokļus

Pēc LASA datiem, no piecpadsmit Latvijas plastmasas izstrādājumu ražotnēm tikai daži, piemēram, “PET Baltija”, “Nordicplast”, “Green World” izmanto šķiroti savāktu plastmasu, no kuras iegūst pārslas vai granulas.

Atzīstot, ka daļa izlietotā plastmasas iepakojuma un izstrādājumu ir grūti pārstrādājama, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere stāsta, ka atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna projektam 2021.–2028. gadam paredzēts pētīt kompozīta iepakojuma un izlietotā kompozīta iepakojuma plūsmas un to pārstrādes iespējas.

Lai samazinātu šādas plastmasas patēriņu, plānots noteikt augstākas dabas resursu nodokļa (DRN) likmes nepārstrādājamiem vai grūti pārstrādājamiem iepakojumiem un nepiemērot atbrīvojumus no dabas resursu nodokļa iepakojumiem no šādiem materiāliem

Uzņēmuma “Clean R” pārstāvis G. Levics atzīst, ka iedzīvotāju paradumus visefektīvāk varot ietekmēt, izmantojot tikai vienu paņēmienu, – palielināt starpību starp nešķirotu un šķirotu atkritumu apsaimniekošanas izdevumiem, kā arī palielināt nodokļu slogu iepakojumam.

Augot izdevumiem par nešķirotiem atkritumiem, aizvien vairāk būs to iedzīvotāju, kas tos šķiros. Tomēr viņš atzīst – kamēr pārtikas un citu preču ražotāji nopietni nepievērsīsies iepakojuma apjoma samazināšanai, tikmēr būtisku uzlabojumu nebūs.

VARAM plāno samazināt patēriņu

Rudīte Vesere stāsta, ka plastmasas patēriņa samazināšanai un pārstrādes apjomu palielināšanai plānoti vairāki pasākumi, tostarp daži jau ir īstenoti. No 2016. līdz 2019. gadam izdevies samazināt plastmasas maisiņu patēriņu.

Tiesa, iepriekš izvirzītais mērķis – ne vairāk kā 90 vieglās plastmasas maisiņi vienam iedzīvotājam – 2019. gadā netika sasniegts un reālais patēriņš bija vidēji 283 maisiņi vienam iedzīvotājam.

Tomēr vieglās plastmasas maisiņu patēriņš Latvijā no 2016. līdz 2019. gadam ir samazinājies par 551 tonnu, arī citu plastmasas maisiņu patēriņš šajā periodā samazinājies par gandrīz 400 tonnām.

Tāpat no 2025. gada 1. janvāra iepakotājiem tirdzniecības vietā jāaizstāj vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi, izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, tā vietā piedāvājot iepakojumu no papīra, kartona, dabiskajām šķiedrām un bioplastmasas.

Dabas resursu nodokļa likumā plastmasas iepakojumiem, izņemot iepakojumus no bioplastmasas, ir noteiktas augstākas likmes nekā citiem iepakojuma materiāliem.

Tāpat no 2019. gada 1. jūlija no nodokļa maksājumiem neatbrīvo vienreiz lietojamos plastmasas galda traukus un piederumus.

Apspriešanai nodots Plastmasu saturošu izstrādājumu likumprojekts, kurā paredz aizliegt vairāku plastmasu saturošu izstrādājumu tirdzniecību (vates kociņi, galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši), šķīvji, dzērienu salmiņi, dzērienu maisāmkociņi, baloniem piestiprināmi un to turēšanai domāti kociņi un šādu kociņu mehānismi, no putu polistirola izgatavots pārtikas iepakojums).

Paredzēti pasākumi vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņa samazināšanai (pārtikas iepakojums, cigaretes, higiēnas paketes u.c.) vai prasības attiecībā uz šādu izstrādājumu dizainu un pārstrādātas plastmasas saturu tajos.

Paredzēts, ka šādas normas stāsies spēkā 2021. gada 3. jūlijā. Savs rezultāts tiek cerēts arī no depozīta sistēmas, taču dzērienu iepakojums veido vien 1,5–2% no plastmasas atkritumu kopapjoma.

SAISTĪTIE RAKSTI

LA.LV Aptauja

Vai ikdienā šķirojat sadzīves atkritumus?

  • Jā, vienmēr
  • Dažreiz
  • Labprāt to darītu, bet nav kur tos šķirot

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Kokteilis
Vari atslābināties – šodien tevi apskaudīs par daudz ko! Horoskopi 20.junijam
12 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Izplata sarkano – augstākā līmeņa brīdinājumu par ekstremālu karstumu Latvijā 14
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Šajā situācijā nedrīkst šķirot cilvēkus. Advokāts atgādina par vakcinācijas bardaku 74
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Lielākais karstums pēdējo 3 gadu laikā, bet Jāņos būsim uz robežas…” Briča prognozes garajām brīvdienām 11
2 dienas
DM
Dagnija Millere-Balandīna
Veselam
Kāzas bez klātiem galdiem, sapnī redzētais meitas vārds. Talsenieku Elīnas un Edgara mīlestības stāsts 2
2 stundas
Lasīt citas ziņas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Tikko augstskolā iestājies students saņem akceptu elektrostacijas būvniecībai. Kā viņam tas izdevās?
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki pamet Rīgu. Cik būtiski gada laikā sarucis iedzīvotāju skaits galvaspilsētā?
9 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Gaidāma karstākā diena pēdējo divu gadu laikā. Laika prognoze svētdienai
26 minūtes
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Latviešu prese par tik lielas naudas šķiešanu, lai “purvājā” ierīkotu parku, bija nikna. Kā tapa Uzvaras parks Rīgā? 2
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Rasma, Rasa un Maira
09:26
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki pamet Rīgu. Cik būtiski gada laikā sarucis iedzīvotāju skaits galvaspilsētā?
09:25
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Dažas lietas vat noritēt lēnāk, nekā to gribētos un kā tas ir gaidīts! Horoskopi no 21. līdz 27.jūnijam
09:12
DM
Dagnija Millere-Balandīna
Veselam
Kāzas bez klātiem galdiem, sapnī redzētais meitas vārds. Talsenieku Elīnas un Edgara mīlestības stāsts 2
2 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
Izlaižam loku pa Latgali! Vietas un objekti, kurus vērts apskatīt
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Rīgā aizvadīta gada pirmā tropiskā nakts
30 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Šajā situācijā nedrīkst šķirot cilvēkus. Advokāts atgādina par vakcinācijas bardaku 74
13 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Slimnīcas vadītājs par to, vai slimnīcā nokļūst arī vakcinēti Covid-19 pacienti 89
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
Spānijas izlase nenotur pārsvaru pret Poliju un finālturnīrā vēlreiz spēlē neizšķirti
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Zāļu dienu un Jāņu ielīgošana Brīvdabas muzejā 1
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Aizsaulē devies izcilais ķirurgs Viktors Kalnbērzs 14
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Mani kaitina, ka to sauc par lielāko cilvēktiesību notikumu.” Politiķe par praida rīkošanu Rīgā 176
20 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Izplata sarkano – augstākā līmeņa brīdinājumu par ekstremālu karstumu Latvijā 14
18 stundas
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Rekordliels nelegālo migrantu skaits Lietuvā, ir aizdomas, ka to organizē Lukašenko režīms
18 stundas
LE
LETA
Veselam
Atklāti 84 jauni Covid-19 gadījumi. Kāds šobrīd ir saslimstības kumulatīvais rādītājs? 16
21 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Ja nebūtu teātra, es simts procenti dzīvē būtu aizgājis pa pieskari!” Saruna ar aktieri Lauri Dzelzīti 20
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Meklē bezvēsts pazudušo Annu, kura nav redzēta jau kopš jūnija sākuma 2
11 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Olafs Zvejnieks: Divas trešdaļas sabiedrības no 10% nākotnes pensijas var atvadīties jau tagad 73
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Ventspils rajonā vilks pusdienās notiesā veselu suni: pāri paliek tikai ķepas un galva 99
1 diena
JL
Jānis Lūsis
Ziņas
Lasītājs: Viņi ir kā bumba ar laika degli! Apsveicama to cilvēku rīcība, kas paziņojuši, ka mājā nevakcinētos nelaidīs 379
2 dienas
AK
Aiva Kalve
Praktiski
vislabāk apēst dārzeņus: izcili svaigu kabaču salāti tūlītējai ēšanai
1 diena
ML
Māra Libeka
Veselam
“Pārslimoju kovidu, pēc vakcinēšanās zaudēju samaņu un slimnīcā ārstējos ar tādiem pašiem “bēdu brāļiem”!” Vainīgs vīruss vai pote? 264
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs radījis pamatīgas galvassāpes britu karaļnama darbiniekiem: kā “izlavierēt” starp oficiālām prasībām un izpildīt viņa vēlēšanos? 16
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Madara Kiviča pirmo reizi publiski iepazīstina ar savu jauno draugu 15
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Burkovskis: Ieraugot šādu virsrakstu, uzreiz to ir jādala ar divi 20
2 dienas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Izcila garša! Aukstā jogurta zupa ar gurķiem un zaļumiem 10
2 dienas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Tiec skaidrībā ar sevi, neliec citiem minēt, ko patiesībā vēlies! Horoskopi no 21. līdz 27. jūnijam
21 stundas