Vietējiem iedzīvotājiem plastmasas atkritumus nav īsti kur likt, bet Latvijā izveidotie pārstrādes uzņēmumi pārstrādā lielākoties no ārvalstīm ievestās plastmasas drazas.
Vietējiem iedzīvotājiem plastmasas atkritumus nav īsti kur likt, bet Latvijā izveidotie pārstrādes uzņēmumi pārstrādā lielākoties no ārvalstīm ievestās plastmasas drazas.
Foto: Dainis Bušmanis

Diemžēl no tā daudzuma plastmasas, kuru ik gadu Latvijā “saražo”, pārstrādā vien nelielu daļu 5

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Kaut arī plastmasas atkritumus pašlaik pārstrādā jau vairākos Latvijas uzņēmumos, diemžēl no tā daudzuma, kuru ik gadu Latvijā “saražo” mājsaimniecībās un uzņēmumos, sašķiro, savāc un nodod pārstrādei vien nelielu daļu.

LA
LA.LV
Kokteilis
Var gadīties, ka šodien zaudēsi lielas naudas summas! Horoskopi 18.septembrim
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tā ir totāla divkosība!” Liepiņa par sabiedrības attieksmi pret vakcinēšanos 63
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Strauji augot Covid-19 saslimstībai, NMPD nāk klajā ar svarīgu paziņojumu 63
14 stundas
Lasīt citas ziņas

Cik liela ir līdz pārstrādei nenonākusī daļa, kas uzkrājas poligonos vai kas nevīžīgi izmesta mežos, ceļmalās, ūdenstilpēs, par to valstī svaigu un precīzu datu nav. To vietā ir tikai aplēses, kuras dod nepilnīgu priekšstatu, kādu apdraudējumu šie atkritumi rada Latvijas dabai un cilvēkiem.

Pēc Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) aplēsēm, kas balstītas uz četrus gadus vecu pētījumu par sadzīves, bīstamo un ražošanas atkritumu sastāvu un valsts statistisko gada pārskatu, 2017. gadā mājsaimniecības “saražojušas” 850 677 tonnas atkritumu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Tostarp plastmasas atkritumi veido 108 461 tonnu jeb 12,3% no atkritumu kop­apjoma.

LASA projektu vadītāja Rūta Bendere saka, ka savākta un nodota pārstrādei tikai daļa no šiem plastmasas atkritumiem. Tā, piemēram, 2019. gadā Latvijā tika savākti aptuveni 35 000 tonnu plastmasas atkritumu, bet importētas vai ievestas no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm – 85 000 tonnu.

No šiem kopējiem 120 000 tonnu pārstrādātas tika 67 000 tonnu, bet 20 000 tonnu eksportētas vai izvestas pārstrādei. Pārējā daļa pēc pāršķirošanas tiek nodota tālāk kā izejviela vai reģenerācijai.

Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics atklāj, ka pašlaik uzņēmumos sekmīgi varot pārstrādāt tikai daļu atkritumu, tostarp polietilēntereftalāta (PET) dzērienu pudeles, pārtikas trauciņus, plastmasas burciņas u.c., kā arī augsta blīvuma polietilēna (HDPE) izstrādājumus (sadzīves ķīmijas iepakojums, šampūna, jogurta trauciņi u.c.).

Taču pārstrādei neder netīrs, piesārņots daudzslāņu iepakojums, dažādu materiālu sakausējumi, kā arī polimēri ar tā saucamo biopolimēru vai biomasas piejaukumu – tātad gandrīz visi iepirkumu maisiņi, lielākā daļa pārtikas, piemēram, sagrieztas desas, siera, čipsu un dažādu citu saldumu polimēru iepakojumi.

Kur paliek pārstrādei nederīgā?

G. Levics atbild, ka kādu daļu pārstrādei nederīgās plastmasas sadedzina atkritumu dedzinātavās vai, piemēram, Brocēnu cementa ražotnē, izmantojot kā enerģijas avotu. Atkritumu termiskajai apstrādei gan esot maz līdzību ar dedzināšanu šī vārda parastajā izpratnē un smacīgiem melnu dūmu mutuļiem.

Tomēr lielāka daļa pārstrādei nederīgās plastmasas uzkrājas poligonos. Diemžēl Latvijā nav izveidotas modernas šo atkritumu reģenerācijas iekārtas, kādas jau pastāv Igaunijā un Lietuvā, kur no šiem atkritumiem iegūtais siltums un elektrība apsilda un apgaismo Tallinas, Viļņas, Klaipēdas un Kauņas iedzīvotāju mājokļus.

Uz jautājumu, ko tad pārstrādā uzņēmumos, ja liela daļa Latvijas mājsaimniecībās “saražoto” plastmasas atkritumu uzkrājas poligonos vai tiek sadedzināta, “Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs atbild, ka “Eco Baltia grupas” rūpnīcās “Nordic Plast” un “PET Baltija” pārstrādei izmantojot arī vietējos plastmasas atkritumus.

Bet ar Latvijā “saražotajiem” vien nepietiekot, lai uzņēmumos nodrošinātu efektīvu pārstrādi. Tāpēc aptuveni 95% pārstrādei izmantoto izejvielu ieved no citām valstīm. Savukārt pieminētajos uzņēmumos ražotās plastmasas granulas un PET pārslas teju simtprocentīgi tiek eksportētas uz Lietuvu, Poliju, Vāciju un citām valstīm.

Jautājums politiķiem

Te nu vietā būtu jautājums politiķiem, un proti – ko Latvijas vides un iedzīvotāju aizsardzībai pret piesārņojumu dod no citām valstīm ievesto plastmasas atkritumu vērienīgā pārstrāde, ja liela daļa pašmāju “saražotā” līdz pārstrādei nemaz nenonāk, bet krājas poligonos vai mētājas ceļmalās? Vai neiznāk tā, ka vietējiem iedzīvotājiem “saražoto” plastmasu nav īsti kur likt, bet Latvijā izveidotie pārstrādes uzņēmumi pārstrādā lielākoties no ārvalstīm ievestās plastmasas drazas?

Uz jautājumu, kas turpmāk būtu darāms, lai Latvijā uzlabotu plastmasas atkritumu savākšanu un pārstrādi, uzņēmuma “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs atbild, ka, pirmkārt, visās pilsētās un novados jāattīsta šķirošanas iespējas apdzīvotās vietās – tā, lai arvien vairāk iedzīvotāju varētu šķirot mājsaimniecībās radītos atkritumus.

Pašlaik atkritumu šķirošana Latvijā ir ļoti sadrum­stalota un daudzviet pilsētu un novadu iedzīvotājiem pat nav kur tos šķirot, tādējādi iepakojums, kuru varētu pārstrādāt, nonāk poligonos.

Iznākumā no Latvijā radītā sadzīves atkritumu kopapjoma, kas ir aptuveni 800 000 tonnu gadā, tiek sašķiroti vien līdz 30%.

Otrkārt, jāveicina pārstrādei derīgu iepakojumu izmantošana ražošanā, piemēram, nosakot atšķirīgus un finansiāli izdevīgākus nosacījumus uzņēmumiem, kuri ražošanā izmanto pārstrādei derīgus vai jau pārstrādātus materiālus. Pašlaik plastmasas pārstrādi kavē cenu atšķirības starp pirmreizēji ražotajiem un pārstrādātiem plastmasas izstrādājumiem.

Tāpat valstij jāveicina pārstrādāto materiālu izmantošana ražošanā, kas Latvijā ir vāji attīstīta. Viens risinājums būtu zaļā iepirkuma nostiprināšana, nosakot otrreizējo materiālu izmantošanu būvniecībā, ceļu būvē un citur.

Lielākus nodokļus

Pēc LASA datiem, no piecpadsmit Latvijas plastmasas izstrādājumu ražotnēm tikai daži, piemēram, “PET Baltija”, “Nordicplast”, “Green World” izmanto šķiroti savāktu plastmasu, no kuras iegūst pārslas vai granulas.

Atzīstot, ka daļa izlietotā plastmasas iepakojuma un izstrādājumu ir grūti pārstrādājama, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere stāsta, ka atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna projektam 2021.–2028. gadam paredzēts pētīt kompozīta iepakojuma un izlietotā kompozīta iepakojuma plūsmas un to pārstrādes iespējas.

Lai samazinātu šādas plastmasas patēriņu, plānots noteikt augstākas dabas resursu nodokļa (DRN) likmes nepārstrādājamiem vai grūti pārstrādājamiem iepakojumiem un nepiemērot atbrīvojumus no dabas resursu nodokļa iepakojumiem no šādiem materiāliem

Uzņēmuma “Clean R” pārstāvis G. Levics atzīst, ka iedzīvotāju paradumus visefektīvāk varot ietekmēt, izmantojot tikai vienu paņēmienu, – palielināt starpību starp nešķirotu un šķirotu atkritumu apsaimniekošanas izdevumiem, kā arī palielināt nodokļu slogu iepakojumam.

Augot izdevumiem par nešķirotiem atkritumiem, aizvien vairāk būs to iedzīvotāju, kas tos šķiros. Tomēr viņš atzīst – kamēr pārtikas un citu preču ražotāji nopietni nepievērsīsies iepakojuma apjoma samazināšanai, tikmēr būtisku uzlabojumu nebūs.

VARAM plāno samazināt patēriņu

Rudīte Vesere stāsta, ka plastmasas patēriņa samazināšanai un pārstrādes apjomu palielināšanai plānoti vairāki pasākumi, tostarp daži jau ir īstenoti. No 2016. līdz 2019. gadam izdevies samazināt plastmasas maisiņu patēriņu.

Tiesa, iepriekš izvirzītais mērķis – ne vairāk kā 90 vieglās plastmasas maisiņi vienam iedzīvotājam – 2019. gadā netika sasniegts un reālais patēriņš bija vidēji 283 maisiņi vienam iedzīvotājam.

Tomēr vieglās plastmasas maisiņu patēriņš Latvijā no 2016. līdz 2019. gadam ir samazinājies par 551 tonnu, arī citu plastmasas maisiņu patēriņš šajā periodā samazinājies par gandrīz 400 tonnām.

Tāpat no 2025. gada 1. janvāra iepakotājiem tirdzniecības vietā jāaizstāj vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi, izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, tā vietā piedāvājot iepakojumu no papīra, kartona, dabiskajām šķiedrām un bioplastmasas.

Dabas resursu nodokļa likumā plastmasas iepakojumiem, izņemot iepakojumus no bioplastmasas, ir noteiktas augstākas likmes nekā citiem iepakojuma materiāliem.

Tāpat no 2019. gada 1. jūlija no nodokļa maksājumiem neatbrīvo vienreiz lietojamos plastmasas galda traukus un piederumus.

Apspriešanai nodots Plastmasu saturošu izstrādājumu likumprojekts, kurā paredz aizliegt vairāku plastmasu saturošu izstrādājumu tirdzniecību (vates kociņi, galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši), šķīvji, dzērienu salmiņi, dzērienu maisāmkociņi, baloniem piestiprināmi un to turēšanai domāti kociņi un šādu kociņu mehānismi, no putu polistirola izgatavots pārtikas iepakojums).

Paredzēti pasākumi vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņa samazināšanai (pārtikas iepakojums, cigaretes, higiēnas paketes u.c.) vai prasības attiecībā uz šādu izstrādājumu dizainu un pārstrādātas plastmasas saturu tajos.

Paredzēts, ka šādas normas stāsies spēkā 2021. gada 3. jūlijā. Savs rezultāts tiek cerēts arī no depozīta sistēmas, taču dzērienu iepakojums veido vien 1,5–2% no plastmasas atkritumu kopapjoma.

SAISTĪTIE RAKSTI

LA.LV Aptauja

Vai ikdienā šķirojat sadzīves atkritumus?

  • Jā, vienmēr
  • Dažreiz
  • Labprāt to darītu, bet nav kur tos šķirot

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Kokteilis
Var gadīties, ka šodien zaudēsi lielas naudas summas! Horoskopi 18.septembrim
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tā ir totāla divkosība!” Liepiņa par sabiedrības attieksmi pret vakcinēšanos 63
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Strauji augot Covid-19 saslimstībai, NMPD nāk klajā ar svarīgu paziņojumu 63
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kaķis atrod kopīgu valodu ar peli un ļauj tai padzerties no savas bļodiņas 6
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 20
1 diena
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šodien pat nezinot vari kļūt par noziedznieku.” Tēlnieks par grāmatvedes nerviem un jauno nodokļu sistēmu 17
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tā ir totāla divkosība!” Liepiņa par sabiedrības attieksmi pret vakcinēšanos 63
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vai “Tesla” ir spējīga braukt zem ūdens? 1
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kaķis atrod kopīgu valodu ar peli un ļauj tai padzerties no savas bļodiņas 6
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Vēlējās kļūt par mākslinieku, dzīvoja bezpajumtnieku patversmē un dievināja suņus: maz zināmi fakti par Ādolfu Hitleru 4
10:40
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Šī nedēļa var iezīmēties ar kādu lietu nobeigumu… Horoskopi no 20. līdz 26. septembrim
10:31
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Liesma, Elita un Alita
10:26
LE
LETA
Ziņas
Strauji augot Covid-19 saslimstībai, NMPD nāk klajā ar svarīgu paziņojumu 63
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Krievijā nomirusi Navaļnijam nosacīto sodu ar reālu aizstājusī tiesnese 44
15 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Automašīnu vietā gājējus un velosipēdistus tagad apdraud jauna problēma – e-skūteris 20
16 stundas
LA
Latvijas Avīze
Veselam
“Pēc potes gaidījām, kas nu būs, bet vīlāmies.” Ārstniecības augu audzētājs Ivars Geiba par vakcinēšanos pret Covid-19 68
21 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Šķiet, ka jau esmu aizmirsis to fantastisko sajūtu, ko katru reizi sagādā latviešu līdzjutēji!” Briedis komentē “atgriešanās” cīņu 5
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ap Ziemassvētkiem uzņēmēji saņems “dāvanas” no VID, kas liks rīkoties. Endziņš par nodokļu sistēmas brāķi 27
20 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Influencere Beta Beidz: “Jāpalīdz meitenēm, kurām nav paveicies sociālā slāņa loterijā!” 20
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ap 10 000 migrantu slēpjas no karstuma zem tilta uz ASV un Meksikas robežas 11
18 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Karstākajā ražas laikā Sakņu paviljons bēdīgi stāv pustukšs. Uz kurieni “pārcēlies” iecienītais paviljons? 31
22 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rastorgujevam diskvalifikācijas dēļ olimpiskās spēles ies secen 10
17 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
“Sargājot šodien Pav­ļutu, jūs stumjat sevi uz klinti.” Pavļutu kritizē, bet atstāj amatā 68
22 stundas
Daina Šulca
Ziņas
“Profesionāli esmu ļoti daudz ieguvusi,” Beatrise dalās pieredzē par studijām Dānijā 4
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. “Cēloņi šādām izmaiņām pagaidām nav zināmi!” Latvijā samazinās susuru populācija 10
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Darboties vajag ne tikai rungai, bet arī dialogam.” Kossovičs iepriecināts par vakcinācijas rādītājiem Rīgas skolās 16
19 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Latvija atpaliek no kaimiņiem, savukārt Baltijas “tīģera” lomā Igauniju pamazām nomaina Lietuva 38
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Mūžībā devies vjetnamiešu Tarzāns, kurš 40 gadus pavadīja džungļos 6
21 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ar nodokļiem neapliekamo minimumu plāno celt vismaz līdz 400 eiro. Cik naudas paliktu “uz rokas”? 39
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dusmīgs par nesaņemto algu vīrietis ar ekskavatoru sadauza vairākas darba mašīnas 17
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Krāsaina, aromātiska un ļoti garšīga: ķirbja krēmzupa ar tīģergarnelēm, ingveru un konjaku 1
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Gluži kā universālais veļas pulveris izmazgā melnumus, tā “cilvēciskā kļūda” attaisno šobrīd ikvienu varas grēku 65
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Britu mediji: prinča Viljama sieva Keita Midltone ir ceturtā bērniņa gaidībās? 9
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 20
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kaspars Kambala sarīko pamatīgu skandālu, jo sieva bez viņa atļaujas nopirkusi jaunus krēslus 52
2 dienas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Vai, jūsuprāt, nevakcinētajiem vajadzētu lielākus ierobežojumus? 171
2 dienas