Foto: Romolo Tavani/SHUTTERSTOCK

“Zaļš” un “peļņa” neizslēdz viens otru 0

Februārī izšāvušies pūpoli un rudenīgas dienas jūlijā arī investoriem liek aizdomāties par ekonomikas pārveidi atbilstoši klimata pārmaiņām. Skandināvijas valstu piemērs apliecina, ka arī zaļo obligāciju izlaišana var kļūt par parastu darbakārtības jautājumu. Latvijā šajā jomā sperti pirmie pāris soļi un iezīmējas ceļš, pa kuru doties.

LA
LA.LV
Ziņas
“Mūs gaida termošoks!” Bricis par laiku šonedēļ un nākamnedēļ 13
1 diena
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Atrasts veids, kā atbrīvoties no ierobežojumiem. Taču tā nav vakcinācija, tas ir kaut kas vienkāršāks 103
22 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Tu būsi lieliskā formā. Tev izdosies viss, kas tev “nāks pretī”! Horoskopi 7.maijam
19 stundas
Lasīt citas ziņas

Protams, Latvija, tāpat kā jebkura valsts vai reģions, ievērojami atpaliek no Skandināvijas finanšu pasaules zaļās domāšanas līmeņa. Uz ziemeļiem no mums sabiedrības pieprasījums pēc zaļajiem ieguldījumiem un zaļo ieguldījumu risinājumiem ir ievērojami izteiktāks nekā citās attīstītajās zemēs. Pamats, kas Skandināvijā, kura lepojas ar mežu un upju bagātībām, ļauj izsniegt tā sauktos zaļos kredītus, ir zaļo obligāciju pieejamība.

 

Zaļais finansējums Skandināvijā

“Zaļo obligāciju popularitāte Skandināvijā saistīta ar pašas sabiedrības izpratni, un līdz ar izpratni rodas arī apziņa par zaļāku dzīvesveidu, precīzāk – ilgtspēju,” uzskata Pēteris Stepiņš, “Swedbank Latvija” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības direktors. Tam, ko mēs darām, nav jāatstāj negatīvs nospiedums uz mūsu bērnu dzīvi, viņš akcentē.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Līdztekus jāatzīmē arī tāds faktors, ka Skandināvijā vēsturiski – īpaši Zviedrijā – ir ļoti daudz nozaru, ko finansējušas bankas un kas nodrošina lielu darba vietu skaitu, taču kas nav videi draudzīgas, piemēram, derīgo izrakteņu un fosilās enerģijas ieguve un pārstrāde,” komentē Viktors Bolbats, “Baltic International Bank” valdes priekšsēdētājs, un piebilst: “Neapgalvošu gan, ka šis būtu galvenais faktors. Zaļās obligācijas viennozīmīgi ir vektors finanšu tirgū, un skandināvi to iezīmējuši vieni no pirmajiem.”

“Iespējams, dzīvojot uz pussalas, ūdens ielenkumā, ziemeļnieki ļoti skaidri apzinās, kādas sekas viņiem nesīs klimata pārmaiņas,” uzskata Ģirts Kurmis, “BigBank” Latvijas filiāles vadītājs. “Būdami turīgi un apzinīgi, skandināvi nevilcinās ieguldīt naudu zaļajā finanšu tirgū. Bezpeļņas organizācijas “Climate Bonds” dati rāda, ka Dānija, Zviedrija, Norvēģija, Somija un Islande kopā veido 6,7% no globālā zaļā finanšu tirgus un 18,5% – no Eiropas.”

Ņemot vērā samērā nelielo iedzīvotāju skaitu piecās valstīs, šis ir iespaidīgs apjoms. 2017. gadā vien ziemeļu piecnieks izsniedza aizdevumus 7,8 mljrd. eiro apmērā.

Zaļo obligāciju debija notika 2010. gadā Norvēģijā, to veica “Nordic Investment Bank” kopā ar vienu no Norvēģijas valsts bankām – “KBN Kommunalkredit”. Šāds zaļais vērtspapīrs nozīmē līdzekļu aizņemšanos finanšu tirgū – tiek izlaista obligācija, to iegādājas investori, tādējādi aizdodot emitentam – fondam, bankai, uzņēmumam – naudu.

 

Pirmie Centrālajā un Austrumeiropā

V. Bolbata vadītā banka ieguvusi licenci obligāciju emisijas organizēšanai – BIB var nodrošināt kapitāla piesaisti uzņēmumiem obligāciju veidā. “To, ka banka var organizēt šādu instrumentu klientiem, sauc par mandātu,” paskaidro V. Bolbats. “Tātad uzņēmums dod bankai mandātu finansējuma piesaistei. Mums jau tagad ir daži mandāti, ko izsnieguši uzņēmumi, kas atzīstami attīstās videi draudzīgos virzienos. Zaļais finansējums sen vairs nav mārketings, bet gan pilsoņa apziņas izpausme.”

Latvijas finanšu tirgus iesoļojis noteiktā attīstības fāzē: 2017. gadā gan “Swedbank” izlaida pirmās zaļās obligācijas, gan arī SEB banka organizēja finanšu institūcijas “Altum” zaļo septiņgadīgo obligāciju emisiju. Līdz ar to “Altum” kļuva par pirmo valsts attīstības finanšu institūciju Centrālajā un Austrumeiropā, kas emitējusi zaļās obligācijas investoru līdzekļu piesaistei. Zaļās obligācijas izlaidusi arī “Latvenergo”.

“Esam emitējuši obligācijas trīs reizes,” saka Reinis Bērziņš, “Altum” valdes priekšsēdētājs. “Pirmā “Altum” obligāciju emisija bija 20 milj. eiro apjomā, un šo naudu mēs esam novirzījuši uzņēmumu energoefektivitātes celšanas programmai un zaļajām investīcijām, un tai pieejamais aizdevuma apjoms komersantam ir līdz 2,85 milj. eiro. Šie kredīti izsniegti dažādiem uzlabojumiem, sākot ar uzņēmēju, kurš enerģijas taupības nolūkā vēlas nomainīt apgaismojumu noliktavā uz LED spuldzēm, – līdz pat sarežģītām ražošanas iekārtām.”

 

“Mums bija ļoti laba naudas cena”

Cik izdevīgas zaļās obligācijas? No vienas puses, tiem, kas izšķirsies izlaist zaļos vērtspapīrus, šis process izrādīsies mazliet sarežģītāks, nekā emitējot vienkāršās obligācijas – jārēķinās ar papildu izmaksām un papildu laika resursu. “It īpaši, ja pastāv vēlme piesaistīt arī starptautiskus investorus, kuriem ir noteiktas prasības un kuri sagaida nopietnus apliecinājumus tam, ka viņu piesaistītais finansējums tiešām tiks investēts jomā, kur tiks veicināti videi draudzīgāki projekti,” analizē R. Bērziņš.

No otras puses, sagaidāma lielāka interese par šādiem vērtspapīriem, ko pierāda “Altum” pieredze. “Startējām ar 20 milj. eiro, bet interese par mūsu obligācijām bija 135 milj. eiro,” atceras “Altum” valdes priekšsēdētājs. “Pirmoreiz pieprasījums piedāvājumu pārsniedza septiņas reizes, bet šoreiz jau bija 13 reižu lielāka interese par mūsu obligācijām.”

“Pievēršoties investora psiholoģijai, minēšu nedaudz skarbu piemēru,” saka V. Bolbats. “Ja kāds uzņēmums, kas nemaksā nodokļus, grib aizņemties, tad investors spriež: “Vienā brīdī šāds klients var neatdot arī parādu.” Tas pats šeit – ja darīšana ar zaļo obligāciju, aiz tās stāv atbildīgi cilvēki, kuri domā ne vien par finanšu rādītājiem, bet arī par to, cik šī investīcija cilvēkiem noderēs vēl pēc 20 gadiem.”

“Zaļās obligācijas var izlaist daudzi – fondi, bankas, uzņēmumi,” komentē Elīna Melngaile, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Valda Dombrovska padomniece. “Tas, ko viņi dara, tā ir viņu stratēģija. Tiklīdz parādās ES kopējā politika, stratēģija un virziens, arī privātais sektors, finanšu tirgi, fondi un investori to ietver savās stratēģijās.”

Šobrīd ES politikas izstrādnes klimatam draudzīgas ekonomikas finansēšanas jomā atrodas sākumpunktā. EK darba grupa jau sagatavojusi rokasgrāmatu, kurā pētniecības un diskusiju rezultātā izkristalizēts, kādas investīcijas ir “zaļas”.

 

Jāmeklē jauni atbalsta instrumenti

ES granti noteiktās zaļās jomās vēl pieejami, tomēr klimatam draudzīgas investīcijas tagad lielā mērā balstīsies uz morāles un vēlmes veidot ilgtspējīgu ekonomiku faktoriem.

“Mūsu uzņēmums nodarbojas ar valsts atbalsta sniegšanu jomās, kuras jāveicina,” akcentē R. Bērziņš. “No attīstības institūcijas skatpunkta lūkojoties, mūsu loma ir ieiet vissarežģītākajās nišās, kurās nepieciešams atbalsts, bet attiecīgajā brīdī tirgus noteiktu iemeslu dēļ nav spējīgs sevi sakārtot, izdarīt labu darbu. Tas, ko šobrīd varu teikt attiecībā uz zaļajām investīcijām – mēs joprojām redzam, ka, piemēram, visas energoefektivitātes jomas tirgus pats nav spējīgs līdz galam sakārtot.”

Cits lietots instruments – “Altum” kopā ar Eiropas Investīciju banku ieviesuši projektu “ELENA”, kura ietvaros uzņēmējs iegūst grantu līdz 85% no energoefektivitātes projekta izmaksām. “No vairāk nekā 20 energoefektivitātes programmām mums granti ir tikai atsevišķās no tām,” konstatē R. Bērziņš.

“Klimatam draudzīgas investīcijas arī nozīmē peļņas gūšanu. Varbūt tā tiks gūta ilgtermiņā un pat lielāka, jo “zaļš” un “peļņa” neizslēdz viens otru. Šeit jāpievēršas divām lietām. Pirmkārt, investoriem jāaplūko viņu pašu darbības ietekme uz vidi – uz dabu, uz cilvēku labklājību. Otra lieta – viņiem jāskatās, lai viņu investīcijas būtu arī atbildīgas. Tas ir jaunais mērķis, ko izvirzījušas visas ES dalībvalstu valdības. Uzņēmumi un finanšu sektors jau dodas šajā virzienā,” akcentē E. Melngaile.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Mūs gaida termošoks!” Bricis par laiku šonedēļ un nākamnedēļ 13
1 diena
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Atrasts veids, kā atbrīvoties no ierobežojumiem. Taču tā nav vakcinācija, tas ir kaut kas vienkāršāks 103
22 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Tu būsi lieliskā formā. Tev izdosies viss, kas tev “nāks pretī”! Horoskopi 7.maijam
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Slepkavība tiks atklāta!” Iekšlietu ministrs dalās ar jaunāko informāciju nogalinātā Bezzubova lietā 28
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Jāsāk veidot griķu krājumi? Eksperti skaidro, vai Latvijas iedzīvotājiem ir jāsatraucas par Krievijas griķu eksporta aizliegumu 37
21 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Veselam
Ceturtdien atklāts lielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits kopš februāra
44 minūtes
LA
LA.LV
Veselam
“Izslimoju Covid-19, bet antivielu tests ir negatīvs.” Kalviņš skaidro, vai tā tiešām var būt 7
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Man vismaz ir ko ēst!” Šadurskis uzskata, ka labāk būtu izmaksāt dīkstāves pabalstus, nevis rīkot Skolēnu dziesmu un deju svētkus
39 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Kossovičs par āra terašu atvēršanu: Par šo “ballīti” maksās visi 26
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Vairāk nekā 100 ar “Moderna” vakcinētajiem cilvēkiem norādīts kļūdains revakcinācijas datums
13:15
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Krējuma kūka ar pildījumu: gatava 15 minūtēs!
13:01
LE
LETA
Ziņas
Tiesa attaisno ģimenes ārsti, kas apsūdzēta par nelikumībām ar psihotropām vielām
13:00
Ieva Ēvalde
Ziņas
No šodienas mūsu valstī atkal atļauts ieturēt maltīti kafejnīcu terasēs. Ar ko jārēķinās apmeklētājiem? 22
Tiešraide 6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Slepkavība tiks atklāta!” Iekšlietu ministrs dalās ar jaunāko informāciju nogalinātā Bezzubova lietā 28
6 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārznieki un dārznieces, safrizēt rudens avenājus var arī tagad!
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Tiesa attaisno ģimenes ārsti, kas apsūdzēta par nelikumībām ar psihotropām vielām
30 minūtes
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Var nākties atbildēt ar savu maku!” “Rīgas mežu” bijušajai valdei prasīs atmaksāt miljonus 3
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Princis Harijs un Megana Mārkla lūguši faniem ziedot 5 dolārus katram sava dēla Ārčija otrajā dzimšanas dienā 10
2 stundas
SM
Signe Mengote
Ziņas
Labas lietas priekam un iedvesmai iesaka Signe Mengote 1
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Izcēlies pamatīgs īpašuma kašķis: “Avotiņu” bijušie saimnieki Magoni Šutovieni apsūdz mantu “zādzībā”, Magone teic – īpašums pārdots “ar viltu” 4
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Influencere Katrīne Sauliete kopā ar mīļoto Pēteri devušies atpūsties uz Turciju, kur šobrīd ir augsts Covid-19 saslimstības risks 6
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Opozīcija ar pozīciju valdību padarīja par muļķiem!” Rēvalds par Saeimas lēmumu atvērt āra terases 24
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Traucās ar ātrumu 184 kilometri stundā! Vidzemē apturēts autovadītājs bez tiesībām 1
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Multimākslinieks Kašers dodas “šturmēt” lietoto apģērbu veikalu un tur piedzīvo pagalam neveiklu situāciju 11
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Kāpēc nevakcinē bērnus? Zavadska skaidro, vai Latvijā sāks bērnu vakcināciju pret Covid-19 13
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kučinskis: Kariņa valdība ir iegājusi “ļoti lielā krīzē”, tai “nav nekādas saulainās perspektīvas” 21
4 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Vai, jūsuprāt, vajag mainīt valdību? 67
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Jāsāk veidot griķu krājumi? Eksperti skaidro, vai Latvijas iedzīvotājiem ir jāsatraucas par Krievijas griķu eksporta aizliegumu 37
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Henriete, Henrijs, Jete un Enriko
2 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Atrasts veids, kā atbrīvoties no ierobežojumiem. Taču tā nav vakcinācija, tas ir kaut kas vienkāršāks 103
22 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Daudzos palika rūgtums par Levita turēšanos partnerībā kopā ar Kariņa branžu. Egila Līcīša feļetons 59
20 stundas
LB
Laura Blumberga
Praktiski
Trauslā un ļoti bīstamā robeža: mājās mazs bērns un suns. Kādas kļūdas visbiežāk pieļauj vecāki? 7
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Beidzot oficiāli atklāts prinča Filipa nāves iemesls 16
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Sātīga un bezgalīgi garšīga: zupa kā lazanja – ar malto gaļu, tomātiem un pastu 2
1 diena
Inita Šteinberga
Praktiski
Kad siltumnīca nav tikai siltumnīca: kā ierīkot savu oāzes stūrīti?
1 diena
KA
Kristīne Akmentiņa
Kokteilis
Veiksmīgākās un bīstamākās dienas maijā: astroloģiskā prognoze 1
1 diena