Volodimirs Zelenskis.
Volodimirs Zelenskis.
Foto: SCANPIX/EPA/LETA

Zelenskis: “Nord Stream 2” ir bīstams Kremļa ģeopolitiskais ierocis 12

Topošais Krievijas-Vācijas gāzesvads “Nord Stream 2” ir bīstams Kremļa ģeopolitiskais ierocis, svētdien pēc tikšanās Kijevā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

“Mēs uz šo projektu skatāmies tikai caur drošības prizmu un uzskatām to par bīstamu Kremļa ģeopolitisku ieroci,” sacīja Zelenskis kopīgā preses konferencē ar Merkeli, kas pirms amata atstāšanas bija ieradusies atvadu vizītē.

Viņš piebilda, ka galvenie riski būs jāuzņemas Ukrainai, bet ka “Nord Stream 2” būs bīstams arī visai Eiropai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt Merkele teica, ka Berlīne piekrīt Vašingtonas viedoklim, ka “gāze nedrīkst tikt izmantota kā ģeopolitisks ierocis”, un ka situāciju varētu uzlabot līguma par gāzes tranzīta caur Ukrainu pagarināšana, par ko jau tiek sāktas sarunas. Pašreizējā līguma termiņš beigsies 2024.gadā.

Pievēršoties jautājumam par bruņoto konfliktu Austrumukrainā, Vācijas kanclere aicināja sarīkot jaunu Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas samitu.

Jau ziņots, ka 67 gadus vecā Merkele, kas bijusi kanclere kopš 2005.gada, plāno doties pensijā, kad pēc 26.septembrī paredzētajām Bundestāga vēlēšanām tiks izveidota jaunā valdība.

Piektdien Merkele bija ieradusies atvadu vizītē Maskavā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina.

ASV un Vācija jūlijā vienojās izlīdzināt domstarpības attiecībā uz “Nord Stream 2”, paredzot, ka Vašingtona atsakās no sankciju noteikšanas projekta dalībniekiem, tomēr Eiropas Savienības sankciju iespējamība tiks saglabāta, ja Krievija izmantotu gāzesvadu kā enerģētiskā spiediena instrumentu.

Gāzesvada “Nord Stream 2″, kas par Baltijas jūras gultni savienos Krieviju un Vāciju, būvniecība ir izraisījusi bažas, ka varētu pieaugt Rietumeiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes un ka Maskava spēs palielināt spiedienu uz Ukrainu, jo Eiropa būs mazāk atkarīga no gāzes tranzīta piegādēm caur Ukrainu.

Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par ”Nord Stream 2”, uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.