Vērtīgi padomi, kā pareizi saldēt zemenes 1
Saldēšanai ieteicamākas ir stingras, vienāda lieluma, tumši sarkanas ogas. Svarīgi, lai pēc atkausēšanas tās nekļūtu pārāk mīkstas un nezaudētu savu krāsu, patīkamo garšu un aromātu. Saldēšanai derīgas tikai gatavas, nebojātas, veselas un tīras ogas. No mehāniski bojātām ogām, saberžot ar cukuru, var veidot biezeņus, kurus arī var sasaldēt.
Ja ogas ir jāskalo, tas jādara tekošā ūdenī un ogas pēc tam jāapžāvē. Vislabāk ogas saldēt tūlīt pēc ražas novākšanas, jo tās ātri zaudē garšas īpašības un aromātu. Ogas var sasaldēt ar cukuru, cukura sīrupā vai bez cukura. Vislabāk ogas saglabājas, saldējot ar cukuru vai 20–50% cukura sīrupā, jo cukurs vai tā sīrups izšķīst augļu sulā, kas aizsargā ogas no gaisa skābekļa ietekmes un saglabā ogās C vitamīnu. Lai saglabātu ogu dabisko krāsu un garšu, kā arī samazinātu C vitamīna zudumus uzglabāšanas laikā, ogas pirms sasaldēšanas var apstrādāt ar askorbīnskābi vai citronskābi, izmantojot 0,1–0,2% šķīdumu.
Pareizi sasaldētas ogas pazeminātā temperatūrā var uzglabāt līdz pat 12 mēnešiem. Pēc atsaldēšanas tās atkārtoti vairs nedrīkst saldēt.
Iecukurotas zemenes
Ja jums ir ļoti labs pagrabs, kur temperatūra ir nemainīgi zema, ogas var mēģināt saglabāt svaigā veidā ar cukuru. Burkām un vākiem jābūt tīriem, izkarsētiem. Zemenes pilda burkās kārtām ar cukuru (zemeņu un cukura attiecība 1:1), labi sakrata, aizvāko un liek pagrabā. Līdzīgi var mēģināt saglabāt meža zemenes. Odziņas liek traukā, uzber cukuru (uz 1 kg meža zemeņu ber 1,5 kg cukuru) un atstāj uz nakti ledusskapī. Pēc tam ar koka karoti maisa, līdz cukurs izkusis. Gatavu pilda izkarsētās burkās, aizvāko un glabā vēsā vietā. Kā konservantu var izmantot citronskābi. Lai maisījums nepelētu, virs tā (tieši zem vāciņa) var uzklāt divās kārtās salocītu, degvīnā samitrinātu marli.
No Valdas Laugales grāmatas “Zemenes”
