Foto: Evija Trifanova/LETA

Zemsavieši arī agrāk izmantoja ZZS zīmolu! Neparedz vieglu LZP un ZZS šķiršanos 0

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
Jūs nekad vairs neēdīsit šos ēdienus, kad uzzināsit to sastāvu
14 iecienīti produkti, kuru sastāvā ir vielas, kas var veicināt vēža veidošanos 14
Mākslīgais intelekts nosauc 6 vārdu īpašniekus, kuriem Līgo svētki būs īpaši izdevušies
Lasīt citas ziņas

Pēc Latvijas Zaļās partijas paziņojuma par izstāšanos no Zaļo un zemnieku savienības, lai startētu Saeimas vēlēšanās kopā ar Latvijas Reģionu apvienību un Liepājas partiju, Latvijas Zemnieku savienība (LZS) nolēmusi saglabāt Zaļo un zemnieku savienības nosaukumu. Tagad 14. Saeimas vēlēšanās LZS jau startēs kopā ar Jāņa Dineviča vadīto LSDSP.

Šīs ideoloģiski atšķirīgās, bet vēsturiski tikpat pieredzējušās sociāldemokrātiskās partijas pieaicināšana bija nepieciešama, lai saglabātu Zaļo un zemnieku (ZZS) zīmolu, kas 20 gadus deva iespēju LZS un LZP būt pārstāvētām Saeimā un arī vairākās valdībās. Šajā Saeimā ZZS otro reizi savas pastāvēšanas vēsturē palika opozīcijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nedēļas nogalē notiks Latvijas Zaļās partijas (LZP) kongress, kurā plānots oficiāli pieņemt lēmumu par izstāšanos no ZZS. Pēc tam ZZS frakcijas deputāti Edgars Tavars un Raimonds Bergmanis no LZP, kā arī Māris Kučinskis, kurš pārstāv Liepājas partiju, pievienosies ārpusfrakciju deputātiem. M. Kučinskis zaudēs arī Nacionālās drošības komisijas vadītāja amatu, jo šajā komisijā var strādāt tikai frakciju deputāti.

Tādu notikumu turpmāko attīstību “Latvijas Avīzei” iezīmēja Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze. Viņš varētu būt ZZS kandidātu saraksta līderis Vidzemē, bet apvienības premjera kandidāts Viktors Valainis būs pirmais Zemgalē. Taču oficiāli sarakstu “lokomotīves” A. Krauze vēl nenosauca, ko ZZS darīšot zināmu komandas prezentācijā jūlijā.

“Latvijas Avīzes” rīcībā ir informācija, ka tik mierīgi apvienības sadalīšanās varētu nenotikt. Protestējot pret LZP izstāšanos no ZZS, sestdien kongresā partiju varētu pamest daļa zaļo vecbiedru. Savukārt no Latvijas Zemnieku savienības varētu aiziet biedri Kurzemē, kuri nav mierā, ka ZZS saraksta galvgalī varētu būt “Latvijai un Ventspilij” deleģētie pārstāvji.

“Sabiedrībā ir zināmas gaidas pēc jauniem cilvēkiem politikā,” sacīja viens no tiem, kas tagad ir pārdomās. Liepājas pusē populāriem LZS biedriem piedāvājumu izteikusi arī Ulda Pīlēna veidotās Latvijas Reģionu apvienības, LZP un Liepājas partijas apvienība, kuras sarakstā, iespējams, būs arī bijušais Liepājas mērs Uldis Sesks. “Tā būs grūta izšķiršanās, jo abās pusēs ir draugi,” atzina uzrunātais zemsavietis. Iepriekšējo vēlēšanu pieredze rādīja, ka ZZS sarakstā iekļautie LZS kandidāti Ventspilī bija daudz svītroti, tāpēc Kurzemes vēlēšanu apgabalā no LZS nevienu Saeimā neievēlēja.

No tāda piedāvājuma neatsakās

ZZS sarakstā Kurzemē būs arī vairāki partijas “Latvijai un Ventspilij” deleģēti kandidāti, apstiprināja A. Krauze. Viņš minēja tagadējos Saeimas deputātus Gundaru Daudzi un Jāni Vucānu, bet varētu būt vēl kāds. Vai būs arī Kristīne Lemberga, viņš nekomentēja, bet neoficiālas ziņas liecina, ka viņa nekandidēs. Uz jautājumu, vai ar “LunV” plānots slēgt arī līgumu, A. Krauze neatbildēja, jo vienošanās par sadarbību tiekot parak­stīta pēc vēlēšanām.

Reklāma
Reklāma

LZS vadības nespēja formulēt viedokli par turpmākajām attiecībām ar Aivara Lemberga vadīto partiju “Latvijai un Ventspilij” bija galvenais iemesls, kāpēc Latvijas Zaļā partija un Liepājas partija nolēma atstāt ZZS. A. Krauze gan domā, ka iemesli bija citi. “Edgars Tavars iepazinās ar socioloģiju un saprata, ka no ZZS viņam nav izredzes tikt ievēlētam 14. Saeimā. Tāpēc viņš aizgāja tur, kur redzēja lielākas iespējas,” uzskata A. Krauze.

Viņš slavēja jaunos partnerus no LSDSP, kurai esot liela pieredze Latvijas politikā. Pēc atgādinājuma par abu politisko spēku vēsturiskajām pretrunām A. Krauze un arī J. Dinevičs aicināja vairs neskatīties pagātnē, jo socioloģiskās aptaujas rādot, ka gan LSDSP, gan ZZS vēlētājiem ir līdzīgas intereses – viņiem prioritārie esot sociālie, veselības jautājumi, bet zaļā politika prioritāšu sarakstā esot tālākā vietā. Iepriekš LSDSP jau bija paguvusi vienoties ar partiju “Par cilvēcīgu Latviju” (“PCL”), kas ir “KPV LV” pēctece.

Taču pēc LZS vadības piedāvājuma šo apvienību tās veidotāji nolēma likvidēt, bet redzamākais “PCL” pārstāvis, Saeimas deputāts Māris Možvillo, visticamāk, startēs no ZZS. Bija iespaids, ka A. Krauze no LSDSP pazīst tikai J. Dineviču, jo citu jauno partneru uzvārdus nevarēja nosaukt. Šīs sadarbības pamatā, visticamāk, ir vēlme saglabāt ZZS zīmolu.

Lūgts to komentēt, J. Dinevičs “Latvijas Avīzei” atbildēja: “Negribu nodoties minējumiem. Mēs saņēmām uzaicinājumu. Būtu vieglprātīgi no šāda piedāvājuma atteikties.” LSDSP dažādās kombinācijās ir piedalījusies gandrīz visās dažādu līmeņu vēlēšanās. Pēdējās Saeimas vēlēšanās LSDSP kopā ar Kristīgajiem demokrātiem un “Gods kalpot Latvijai” nesasniedza pat 1% barjeru. LSDSP pirms gada vietējās vēlēšanās pieteica sarakstus vairākos novados, no kuriem divos ir vadībā. No LSDSP ievēlētais An­dris Bergs vada Olaines novadu, bet Anita Brakovska ir Preiļu novada priekšsēdētāja vietniece.

Zemsavieši arī agrāk izmantoja ZZS zīmolu

Pērn pašvaldību vēlēšanās nedaudz vairāk kā desmit vietvarās bija pieteikti ZZS saraksti, bet daļā no tiem pārsvarā kandidēja zemsavieši, piemēram, Dienvidkurzemes novadā ZZS sarakstā nebija neviena LZP biedra. Daudzos novados partijas startēja atsevišķi. Dažos no tiem starp LZS un LZP vietējiem politiķiem agrāk ir bijušas lielas pretrunas, piemēram, Balvu un Cēsu novados.

Bijušais Cēsu novada deputāts Artis Rasmanis (LZP) jau 2020. gada janvārī aicināja Latvijas Zaļo partiju izstāties no ZZS. Tas bija pēc tam, kad ASV Valsts kases sankcijām pakļautais Aivars Lembergs bija ieradies uz LZP 30 gadu jubilejas svinībām. Toreiz partijas priekšsēdis Edgars Tavars aicinājumam neatsaucās, bet devās uz Cēsīm nomierināt satrauktos partijas biedrus. Pašvaldību vēlēšanās arī 2021. gada vasarā LZS un LZP Cēsīs piedalījās katra ar savu sarakstu – iepriekš novada teritorijā ietekmīgā LZS ieguva tikai trīs mandātus, bet LZP, par kuru nobalsoja 4,38% vēlētāju, domē vispār neiekļuva.

Bijušais Pārgaujas novada priekšsēdis, tagad Cēsu novada deputāts Hardijs Vents (LZS) “Latvijas Avīzei” atzina: “Šī bija tā reize, kad mums vajadzēja iet kopā ar zaļajiem.” LZP neiegūtais mandāts ir aizgājis pie vēlēšanu uzvarētājiem. Cēsu novada priekšsēdim Jānim Rozenbergam (“Jaunā Vienotība”) tas, iespējams, bija izšķirošais, lai ar savu sarakstu iegūtu vairākumu. Gada laikā Cēsu novadā ir sašķēlušies arī domē ievēlētie LZS biedri.

Pēc vairāk nekā 20 gadiem LZS no tās izstājās domnieks Indriķis Putniņš. Viņš pirmdien “Latvijas Avīzei” vēlreiz uzsvēra, ka galvenais iemesls ir LZS vadības nespēja atklātā diskusijā noskaidrot biedru viedokli par sadarbību ar “LunV”, kas ne viņam vien neesot pieņemama. Tikmēr A. Krauze uzskata, ka I. Putniņš jau labu laiku ar vienu kāju ir bijis pie citas partijas – LZS šajā novadā ir opozīcijā, bet I. Putniņš vada svarīgo Uzņēmējdarbības un attīstības komiteju.

Jāteic, ka pēc vēlēšanām J. Rozenbergs centās iesaistīt domes darbā visu partiju deputātus, izņemot “Latvijas attīstībai”, kas to nevēlējās un balsoja pret J. Rozenberga ievēlēšanu. Tā pērn I. Putniņš ieguva amatu komitejā kā LZS pārstāvis. Tagad viņš jau ir arī pašvaldības nodibinājuma “Cēsu Digitālais centrs” valdes priekšsēdētājs. Pašlaik I. Putniņš nav nevienā partijā.

Savukārt pārējie LZS un arī Vidzemes partijas deputāti ir nonākuši nosacītā opozīcijā. Attiecības ar bijušo partijas biedru H. Vents nekomentēja, bet par notiekošo Latvijas Zemnieku savienībā viņš teica:

“Tas bija tikai laika jautājums, jo tagadējā Latvijas Zaļā partija vairs nav tā partija, ar kuru LZS pirms 20 gadiem izveidoja Zaļo un zemnieku savienību.” H. Vents atgādināja, ka toreiz LZP kodolu veidoja Raimonds Vējonis, Ingmārs Līdaka, Indulis Emsis, Viesturs Silenieks un vēl vairāki zaļie, “kas bija solīdi pārliecības cilvēki, tāpēc tagad es nesaskatu lielu bēdu tajā, kas ir noticis”.

Viņš uzsvēra, ka arī Vidzemē ar ZZS nosaukumu vairākās pašvaldībās startējuši tikai Latvijas Zemnieku savienības biedri, jo Latvijas Zaļajai partijai nav tik plašs reģionālo nodaļu tīkls. “Šis ir jauns sākums pēc laika opozīcijā, kas ļāva mums sakārtot partiju. Galvenais, lai cilvēki apzinātos, cik svarīgi ir iet un piedalīties Saeimas vēlēšanās, analizējot notiekošo,” uzskata H. Vents. Viņš vēl nebija izlēmis, vai kandidēs uz Saeimu.