Oberbilkas rajons Diseldorfā, kur Vācijā dzīvo visvairāk alžīriešu un marokāņu.
Oberbilkas rajons Diseldorfā, kur Vācijā dzīvo visvairāk alžīriešu un marokāņu.
Foto – AFP/LETA

Toms Ancītis: Dievkalpojumā kā lidostas drošības kontrolē. Svētku svinēšana terora aktu draudu ēnā 0

Kopš gadumijas masveida uzbrukumiem sievietēm Ķelnes centrālajā stacijā pagājis gads. Kas pa šo laiku mainījies? Cik tālu pavirzījusies izmeklēšana? Un kas Ķelni sagaida šajā Jaungadā? Pirms gadu mijas sajūtās par notiekošo Vācijā dalās žurnālists Toms Ancītis.

Tas ir dievkalpojums baznīcā, taču sajūta – kā lidostas drošības kontrolē. Ir Ziemassvētku vakars, Ķelnes katedrāles tornī dimd zvans, iezvanot pusnakts misi. Lai iekļūtu dievnamā, vispirms jāpaiet garām vairākām policijas automašīnām. Pēc tam – mašīnpistolēm bruņotiem vīriem formastērpos. Tālāk: jāļauj pārmeklēt somas saturu ar maziem lukturīšiem policistiem.

Procedūru iemesls ir terora draudi. Ne tieši, bet gan “abstrakti”, tā skaidrojis Ķelnes Doma garīdznieks Gerds Bahners. Pagājušas tikai dažas dienas pēc Berlīnes traģēdijas. Baznīca atbalstot to, ka policija cenšas uzturēt drošības sajūtu cilvēkiem, kuri baidās, ka uzbrukumi var atkārtoties citviet Vācijā.

Somu pārbaude pirms ieejas baznīcā notiek pirmo reizi. Turpretī daudzskaitlīga policijas spēku klātbūtne Ķelnes Doma un stacijas apkaimē jau sen vairs nav nekas jauns. Policija Doma apkaimē visu diennakti dežurē jau visu gadu – kopš masveida uzbrukumiem sievietēm pērnajā gadumijā.

Tolaik policija tika vainota bezspēcībā, nespējot aizsargāt upurus un novērst gadumijas haosu stacijā. Tagad tā cenšas atjaunot uzticību ar masīvu klātbūtni it visur.

 

Gatavojas gadumijai

Laukums starp katedrāli un centrālo staciju jau sen atgādina policijas autoparka stāvlaukumu. Cauru diennakti tur atrodas policijas furgons, kas kalpo kā miniatūrs policijas iecirknis, arī vairākas vieglās automašīnas. Uzstādītas papildu videonovērošanas kameras. Ierīkoti jaudīgāki prožektori apgaismei nakts stundās.

Drošības kulminācija plānota Jaungada naktī. Tad Ķelnes iekšpilsētā būs norīkoti 1500 policistu – desmit reižu vairāk nekā pirms gada. Pie Doma būs aizliegts šaut petardes, tiks pārbaudītas somas. Drošībniekus varēs sastapt arī vilcienos, un vajadzības gadījumā ieradīsies papildspēki ar helikopteru.

Ir dažas dienas pirms Jaungada, Ķelnes stacijas laukums ir cilvēku pilns. Lai vai kur vērstu skatu, visur vīd pa kādam drošībnieka stāvam. Ja kas atgadās, policists būs klāt pārdesmit sekunžu laikā.

Tātad droši. Tomēr vienlaikus uztraucoši. Spilgtās policijas vestes visapkārt it kā signalizē: acīmredzot ir nopietns pamats, kādēļ policistu ir tik daudz. Un zem lupas nu ir ne vien tie, kuriem ļauni nolūki, bet gan ikkatrs. Tūristi, vietējie, caurbraucēji. Ar nemitīgo kontroli šī allaž dzīvīgā vieta šķiet zaudējusi daļu savas agrākās brīvības gaisotnes.

Tiesa gan, ne visi to uztver šādi. Annikai un Kristīnai, divām jaunām sievietēm, kuras laukumā patlaban gaida savu draudzeni, policistu klātbūtne liekoties apsveicama. “Es jūtos drošāk, ja apkārt ir daudz policijas. Un Jaungada naktī te tiks norīkots vēl vairāk policistu, pat vairāk, nekā vajadzīgs,” saka Annika.

Tomēr pat tas nespēšot viņas Jaungada naktī pamudināt doties uz Ķelni. Pēdējā laika notikumu dēļ viņas bīstoties uzturēties vietās, kur daudz cilvēku: “Mēs nedzīvojam pilsētā, nākam no laukiem un apsvērām domu Jaungadā doties uz Ķelni. Taču nolēmām: labāk paliksim mājās, jo nejūtamies droši sabiedriskās vietās.” Tas tā esot ne Jaungada uzbrukumu dēļ: “Tas ir visu uzbrukumu dēļ kopā.” Kristīna papildina: “Visa tā dēļ, kas pašlaik notiek Vācijā.”

Cietumā – pagaidām viens notiesātais

Nāk jauni, asiņaini vardarbīgi notikumi, un senākie pamazām izblāv no atmiņas? Tik vienkārši tas tomēr nav. Ķelnes Jaungada uzbrukumi Vācijā nebija tikai vienkārši liels skaits noziegumu vienā vietā.

Tie kļuva un joprojām ir arī politiska lieta Vācijas mērogā. Sabiedriskā uzmanība tika pievērsta cietušajām sievietēm, taču vēl vairāk – uzbrucēju izcelsmei: vai šie vīrieši bija patvēruma meklētāji? Un cik lielā mērā šie notikumi saistāmi ar Angelas Merkeles bēgļu politiku?

Tie kļuva par pagrieziena punktu noskaņojuma maiņai Vācijā. Par virkni netīkamu lietu, kas saistītas ar bēgļu politiku, kopš šī brīža tiek runāts krietni atklātāk un kritiskāk.

Policijas īpašā izmeklētāju grupa ar nosakumu “Jaungads” ieguldījusi milzīgu darbu. Rekonstruējusi pērnā Jaungada notikumu ķēdi līdz niansēm. Izpētījusi vairāk nekā 1000 stundu novērošanas kameru videomateriāla. Izvērtējusi liecības, veikusi pratināšanas, noklausījusies aizdomās turamo telefonsarunas.

Kopā policija pēc Jaungada nakts saņēma apmēram 1200 iesniegumu no cietušajām sievietēm. 650 no tiem bija par seksuālu vardarbību. Šī brīža izmeklēšanas bilance: izmeklēšanā ierosināta pret 333 personām. Liela daļa no tām, nespējot rast pierādījumus, gan atkal apturēta.

Apsūdzēti un tiesas priekšā līdz šim stājušies vien 35 cilvēki, lielākoties par zādzībām. Par seksuālu vardarbību ar nosacītu sodu sodīti 2. Tikai viens par seksuālu uzmākšanos un laupīšanu: ar reālu cietumsodu.

Aizdomās turamo un apsūdzēto vidū irākieši, sīrieši, vācieši. Tomēr lielākā daļa: Marokas un Alžīrijas izcelsmes. Tieši tā dēvētās Magrebas valstis Ķelnes uzbrukumu sakarā šī gada laikā saņēmušas īpaši daudz uzmanības.

 

Oberbilka – ziemaļafrikāņu kriminālistu centrs?

Magrebas valstis kļuvušas par simbolu parādībai, kas bijusi zināma jau agrāk, tomēr tikai pēc gadumijas kļuva par īstu politisku tēmu. Proti, tam, ka Vācijā iebrauc arī patvēruma meklētāji, kuri nav īsti bēgļi. Cilvēki, kuru izredzes saņemt patvērumu ir tuvu nullei. Tomēr pat pēc pieteikumu noraidīšanas reāli izraidīta tiek vien neliela viņu daļa, jo dokumentu trūkuma dēļ izcelsmes valstis atsakās viņus uzņemt.

It sevišķi iebraucējiem no Magrebas valstīm esot īpaša slieksme pievienoties krimināliem grupējumiem: kabatzagļu, laupītāju, narkotiku tirgotāju bandām, liecina policijas statistika. Šai sakarā gada sākumā uz īsu brīdi slavena kļuva Oberbilka. Kvartāls Diseldorfā, kas, pēc mediju un policijas ziņām, darbojoties kā ziemeļafrikāņu kriminālistu centrs. Tieši no turienes nāk vai ir citādi saistīti daļa Jaungada nakts uzbrukumos apsūdzēto.

Vācijas medijos Oberbilkai veltīto epitetu birums ir krāšņs. Mazā Maroka. Magrebas kvartāls. Ziemeļafrikāņu geto. To varot pieskaitīt tā dēvētajām “no go” zonām. Vietām, kur labāk nespert kāju, jo tur baidās ieiet arī policija.

Lai nonāktu šajā kvartālā, jāmēro pāris minūšu ceļš no Diseldorfas centrālās stacijas. Uz Ellerštrāses, vienas no šī rajona centrālajām ielām, atrodas daudz tējnīcu un dārzeņu tirgotavu. Skan dažādas valodas. Mazliet noplukušas mājas. Var just, ka šeit noteikti nedzīvo paši turīgākie Diseldorfas iedzīvotāji.

Tomēr atmosfēra ir omulīga un labvēlīga. Kur šeit meklējams “geto” un slavenais “bīstamais kvartāls”, par ko var lasīt avīzēs? “Tas ir šeit,” atbild kāds no Ellerštrāses augļu tirgotājiem. Ne pirmo reizi šogad viņš dzirdot šādu jautājumu. Un par to ir mazliet īgns.

Pie augļu tirgotājiem Ellerštrāsē šogad viesojušies daudzi mediji. Tā esot bijusi kļūda – tik atklāti runāt ar presi, stāstīt par savu dzīvi, tā tagad uzskata vietējie. Mediji esot uzbūruši šausminošu tēlu, kam maz sakara ar realitāti.

 

Mazids Kanani (no kreisās) kopā ar Kaderu Eliahiouisu pie sava veikala. Foto – Toms Ancītis


Patvēruma meklētāji – no Spānijas, Itālijas, Francijas

Jā, Oberbilkā ir savas problēmas. “Bet te nav nekāds geto!” uzsver Mazids Kanani, kāda augļu un dārzeņu veikala īpašnieks. Viņš ir no Marokas. Vācijā ieradies piecu gadu vecumā, dodoties līdzi savam tēvam viesstrādniekam. “Te esmu audzis. Šis ir normāls strādnieku kvartāls, kas ar laiku ir pārvērties tādā kā “mazā Marokā”,” stāsta Kanani. Gadiem ritot, uz dzīvi tur apmetušies arvien vairāk marokāņu. Dibinājuši uzņēmumus, atvēruši veikalus un kafejnīcas.

Nav citas vietas Diseldorfā, kur dzīvotu vairāk Marokas izcelsmes iedzīvotaju kā Oberbilkā. Tomēr līdzās tiem tur mīt arī citas grupas: turki, krievi, ukraiņi. Dažādu imigrantu grupu koncentrācija attīstījusies tipiskā veidā, kā šādi kvartāli parasti mēdz viedoties lielās pilsētās. Te netālu atradušās tagad jau likvidētās fabrikas, kurās nodarbināti viesstrādnieki. Un galvenais – lētāki īres dzīvokļi nekā citviet.

Multikulturāls, mazliet nabadzīgs, taču nekādā ziņā šis nav bijis kvartāls, kas izsenis būtu ticis saistīts ar noziedzību. “Līdz brīdim, kas pirms dažiem gadiem tas sāka mainīties,” saka Kanani.

Oberbilka un Ellerštrāse esot pazīstama pat Marokā. Tur zina, ka šajā rajonā vienmēr varēs sastapt tautiešus. Ja kāds būs nonācis spiedīgā situācijā, Ellerštrāsē viņam palīdzēs, atzīst kāds cits augļu tirgotājs: “Ja puisis ienāk un prasa maizi, tad iedodu. Cigaretes un alkoholu – to gan ne.”

Ellerštrāses slavas pievilināti, Oberbilkā arvien lielākā skaitā pirms dažiem gadiem sākuši parādīties jauni marokāņi. Vīrieši, kuri nemācās un nestrādā, bet nodarbojas ar kabatzādzībām un narkotiku tirdzniecību.

Lielākoties gan šie jauniebraucēji nenākot tieši no Marokas. Viņi Eiropā ir jau ilgi. “Šie zēni… viņiem nav ko zaudēt. Viņi nāk no Itālijas, Spānijas, es pat nezinu vēl, no kurienes,” saka Kanani, “viņiem nav nekādu dokumentu, nekādas nākotnes. Un tad viņi mazliet zog, mazliet tirgo narkotikas, darbojas kā kabatzagļi.”

 

Tikšanās punkts pie stacijas

Vācijas statistikā daudzi no viņiem vispār neparādās, jo dzīvo nereģistrējušies. Tomēr vēl daudzi tiek uzskaitīti kā patvēruma meklētāji. Apgalvojot, ka pazaudējuši pases, ar viltus identitāti viņi iesniedz patvēruma pieteikumus un pēc tam tiek izmitināti bēgļu mītnēs, lielākoties ārpus Diseldorfas.

Pieteikumi gandrīz vienmēr tiek noraidīti, un tad viņi nonāk tā dēvētajā deportēšanas atlikšanas statusā. Tas ir statuss, kādā Vācijā patlaban dzīvo ap 200 000 noraidītu patvēruma meklētāju. Tomēr gan pabalsts, gan vieta bēgļu mītnē tiek saglabāti. Kā rāda Berlīnes uzbrucēja Anisa Amri – arī Magrebas valstu iebraucēja – piemērs, sistēma ir tik necaurspīdīga, ka iespējams pieteikties patvērumam pat vairākās vietās Vācijā vienlaikus.

Kāpēc šī ieceļošanas plūsma sākusi attīstīties tieši pirms dažiem gadiem? Ekonomiskās krīzes sekas, tā spriež Oberbilkā. Spānijā, Itālijā un Francijā bezdarba līmenis joprojām ir augsts, Vācijā situācija ir daudz labāka. “Skaidrs, ka tad, kad viņi te ierodas, cerības izrādās vien ilūzijas,” saka Kanani.

“Reiz es ar vienu no zēniem mēģināju runāt. Es saku: paklau, vai tu nevarētu darīt kaut ko citu? – stāsta Kanani. – Ko tad lai es daru? – viņš man atbild. – Es varu tikai zagt. Darbu es dabūt nevaru. – Viņš gan kā patvēruma meklētājs saņem pabalstu. Laikam kādus 200 vai 300 eiro mēnesī, īsti nezinu. Bet viņiem ar to nepietiek. Pēc divām, trim, dienām nauda ir cauri. Ja jūs paskatāties, cik maksā kurpes, kādas viņi valkā…”

Pašā Oberbilkā gan jaunie vīrieši nedzīvojot. Šis kvartāls ir tikšanās, socializēšanās vieta. Te, iestājoties tumsai, viņi sabrauc no dažādām vietām un mazos bariņos pulcējas netālu no dārzeņu veikaliem.

Viņiem svarīgi būt pie cilvēkiem, kuri runā viņu dzimtajā valodā. “Tādā ziņā šos zēnus var arī mazliet saprast,” saka Kanani, “bet… ja tas pieņemas spēkā, patīkami nav. Kad pircēji pamana, ka šeit ir nelāga atmosfēra, narkotikas, kautiņi, tad nāk brīdis, kad viņi sāk mūsu tirgotavām mest līkumu.”

 

“Marokā tā neatļautos uzvesties”

“Viņi visu grib ātri un bez pūlēm. Tā ir problēma,” izdzirdējis mūsu sarunai ar Kanani pievienojies Kaders Eliahiouis, Oberbilkas iedzīvotājs, pēc aroda kravas pārvadījumu firmas menedžeris. Viņi negribot saprast, ka Vācijā kaut ko panākt varot tikai ar centību.

Kaders Oberbilkā dzīvo jau vairāk nekā trīsdesmit gadu. Pēdējos gados daudz kas mainījies, atzīst Kaders. Tostarp – arī attieksme pret marokāņiem: “Cilvēki, kuriem mazliet vairāk inteliģences, spēj lietas nodalīt. Tie, kuriem prāta mazāk, tie vispārina. Agrāk cilvēki teica: o, Maroka! Cik skaisti! Tūrisms! Tagad domā: ak tā, anarhisti, izvarotāji un kas tik vēl ne. Nav patīkami to dzirdēt.”

Ķelnes notikumi nākuši Oberbilkai kā jauna nelaime. Fotogrāfijas ar vērienīgo policijas reidu Oberbilkā pērnā gada sākumā aplidoja medijus. Tika pārbaudīti 300 cilvēku, 40 aizturēti. “Bet ko viņi atrada? Tur, kafejnīcā, saņēma ciet divus vīrus, kuri pēc grūtas darba dienas bija ienākuši iedzert tēju,” rāda kāds vietējais. Viņš arī uzskata: Oberbilkas kriminālo jauniešu saistība ar Ķelnes uzbrukumiem arī esot pārspīlēta. “Jā, kādi jau tur bija, bet ne jau tūkstotis.”

Kanani gan domā: saikne ar Oberbilku ir pamatota. Ka tur bija arī “mūsu jaunekļi”, tas esot skaidrs. Turklāt netiekot taču apgalvots, ka marokāņi bija viss tūkstotis. Marokā, Alžīrijā vai Tunisijā, viņš domā, nekas tāds gan nevarētu notikt. “Ja viņi tā izturētos pret sievietēm Marokā, vispirms dabūtu trūkties no vietējiem ļaudīm, pēc tam no policijas. Bet tur viņi tā nekad neuzvestos, vismaz atklāti ne. Viņi to atļaujas tāpēc, ka šeit dota tāda brīvība.”

Tiesa gan, Oberbilkai veltītā uzmanība nesusi arī labas lietas. Agrāk policija, zvanot par pieķertu zagli vai kautiņu, nereti vispār nav braukusi. Lai gan, uzsver Kanani, viņi esot tādi paši nodokļu maksātāji kā ikviens, policija “marokāņu kvartālu” uztvērusi kā otršķirīgu: gan jau vietējie paši tiks galā. Tagad policija brauc. Parasti joprojām par vēlu, taču tomēr. Un, esot jūtams, izraidīšanas notiekot arvien aktīvāk: “Ir kļuvis mierīgāk nekā pirms gada.”

Nu Mazidam jādodas atpakaļ pie darba. Atvadās arī Kaders. Pamazām satumst. Un Ellerštrāsē sāk parādīties nelieli jaunu vīriešu pulciņi. Viņi būs Vācijas bēgļu politikas tēma arī nākamgad.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
sportiskais rūdījums palīdzēja pret bandītiem. Dainis Bremze par karjeru un trakajiem 90. gadiem
26 minūtes
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Smago nepamanīja. Pensionāres Ausmas melnais punkts uz ceļa un dzīvē 2
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Laikapstākļus noteiks plaša ciklona siltais sektors. Cik silts laiks gaidāms?
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Veikta krāpšana lielos apmēros. Atklāj, kādā jomā darbojies shēmā iesaistītais uzņēmums 1
1 stunda
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Pasaule neiztur Covid-19 pārbaudījumu 1
3 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Sociālie uzņēmēji nav čīkstētāji par to, cik viss ir slikti. Viņi ir darītāji! 2
3 stundas
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
Jebkuras zāles pārmērīgā daudzumā kļūst par indi un mūsu upes ir pilnas ar tām. Kad pamats celt trauksmi? 5
19 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
“Smēķēšana dubulto risku smagi saslimt ar Covid–19 un nomirt…” Apinis par noklusēto patiesību 25
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Olga Rajecka: “Bērns ir vislielākā laime, kas sievietei vien var būt!”
1 stunda
Inita Šteinberga
Dabā
Audzē nātres kā dārzeņus! Kā pētniece Solvita dārzā ievieš revolūciju 3
14 stundas
Ieva Ēvalde
Laukos
Eiropā aizliegti – pie mums delikatese. Latvija ir teju vienīgā valsts, kur galdā ceļ nēģus 27
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Pieaudzis Ķīnas turīgāko cilvēku skaits. Bagātībai pandēmijas laikā rekordstraujš kāpums
31 minūtes
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
30km/h apdzīvotās vietās glābs dzīvības? Ārvalstu pieredze – diametrāli pretēja 8
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Aizmirsi veikalā uzlikt masku? Re, cik liels varētu būt sods 12
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Terors jahtu klubā: piesien pie stieņa, slīcina un pazemo, ja mīļotā pametīs 8
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs atgriezīsies Kensingtonas pilī jau pavisam drīz 12
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Latgalē dzērājšofere izraisa ceļu satiksmes negadījumu ar traģiskām sekām
1 stunda
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Man mājās ir suns – pretparazītu zāles jālieto divreiz gadā vai profilaktiski? 2
13 stundas
MZ
Māris Zanders
Ziņas
Māris Zanders: Vēl nesen cilvēkus slavēja. Nu pēkšņi izrādās, ka viņi neizturoties atbildīgi 3
21 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Pirms 50 gadiem notika pirmā PSRS laikos populārās “Sportloto” loterijas izloze
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc veikala “Depo” apmeklējuma – uz slimnīcu. Apsardze zvērīgi pārmāca vīrieti bez sejas maskas 97
1 diena
GN
Gints Narogs
Stāsti
Dēla dēļ izvēlas Nīderlandi. Saruna ar bijušo valstvienības hokejistu Jāni Spruktu 3
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Pirmais sniegs šoruden! Soctīklotāji dalās ar ziemīgajiem iespaidiem 1
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ballīte beigusies! Policija “šturmē” kādu nelegālu izklaides vietu Rīgā un to slēdz 24
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktrise Rēzija Kalniņa veikusi ģenētisko testu: kāpēc viņa to darīja? 12
3 dienas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Baiba saslima jau martā, pēc grūtas cīņas ar Covid-19 viņa izveseļojās: “Plaušas sāp tā, ka tu raudi…” 16
2 dienas
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Stāda kokus un krūmus, novāc vēlos sakņaugus. Kas darāms dārzā no 19. līdz 25.oktobrim
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Samanta Tīna skarbi nokritizē fitnesa skaistuli Jutu Valdmani: kā tāda kaķu vecene! 8
1 diena
LE
LETA
Veselam
Pētījums: roku dezinfekcijas līdzekļi ar etanolu Covid-19 vīrusu iznīcina 15 sekundēs 4
2 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Atbildība šodien tev var likties visai smaga nasta… Horoskopi 20.oktobrim 2
18 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Pieskaņojies dabas ritmam! Veiksmes kalendārs no 19. līdz 25.oktobrim
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Magones vīrs Žanis nonāk konfliktā ar ierēdņiem: ” Jums ir nauda? Iedosiet man naudu?”
10:59
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
sportiskais rūdījums palīdzēja pret bandītiem. Dainis Bremze par karjeru un trakajiem 90. gadiem
10:50
LE
LETA
Ziņas
Pieaudzis Ķīnas turīgāko cilvēku skaits. Bagātībai pandēmijas laikā rekordstraujš kāpums
10:45