Dabā
Laika ziņas

Ziemas šogad nebūs. Visticamāk2


2019. gads Latvijā bijis ne vien siltākais novērojumu vēsturē, bet arī nesis visai daudz pārsteigumu – decembra nogalē Rīgā Uzvaras parkā uzziedēja pavasara vēstneses sakuras, bet Latvijas mežos – zilās un baltās vizbulītes. Alūksnes pusē pagalam apjucis stārķis nesaprata, kur palikušas vardes, bet tikmēr sevišķi cītīgi sēņotāji uz svētku galda varēja likt gaileņu mērci.
2019. gads Latvijā bijis ne vien siltākais novērojumu vēsturē, bet arī nesis visai daudz pārsteigumu – decembra nogalē Rīgā Uzvaras parkā uzziedēja pavasara vēstneses sakuras, bet Latvijas mežos – zilās un baltās vizbulītes. Alūksnes pusē pagalam apjucis stārķis nesaprata, kur palikušas vardes, bet tikmēr sevišķi cītīgi sēņotāji uz svētku galda varēja likt gaileņu mērci.
Foto: Publicitātes un LETA

Nedēļas vidū, pēc šī brīža prognozēm spriežot, Latvijai no rietumiem pietuvosies kārtējais ciklons, līdzi nesot vairākas nokrišņu zonas – gan trešdien, gan ceturtdien gaidāms lietus un vietām, galvenokārt valsts austrumu rajonos, arī slapjš sniegs un sniegs.

Vējš brāzmās teritorijas lielākajā daļā sasniegs 15–19 m/s, bet piekrastes rajonos 20–23 m/s. Temperatūra pieturēsies līdzīga kā nedēļas sākumā – 0-5 oC robežās, vien austrumos naktīs iespējams pavisam neliels sals.

“Pēc pašreizējām prognozēm stabili, noturīgi ziemas apstākļi iezīmējas ar ļoti mazu varbūtību. Pamatā visu laiku dominēs rietumu gaisa masu plūsmas no Atlantijas okeāna, kas sev līdzi nes siltumu.

Augstāka varbūtība ir tam, ka kādos periodos novērosim maksimālās gaisa temperatūras rekordus, nekā tam, ka zemes virsmu pārklās sniega kārta, kas pieturētos, piemēram, mēnesi. Jā, epizodiski sniegs būs. Arī šajā nedēļā būs vietas, kur stipras snigšanas rezultātā izveidosies pat biezāka sniega kārta, bet nevar solīt, ka tā turēsies ilgi,” zina teikt Laura Krūmiņa, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja. Liela varbūtība, ka jau gada sākumā piedzīvosim kādu spēcīgāku vētru, kurā vējš sasniegs 25 m/s un vairāk.

“Tāda varbūtība šajos apstākļos pastāv. Kādreiz ziemā spēcīgi rietumpuses vēji nebija raksturīgi, jo zemes virsmu klāja sniegs, tagad ziemā jārēķinās ar tipiskām rudens vētrām.”

Pēdējā simtgadē siltākais

Aizvadītais 2019. gads ir vissiltākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Šobrīd gada vidējā gaisa temperatūra ir 8,1 °C, kas ir par 0,3 °C augstāk nekā līdzšinējais rekords 7,8 °C 2015. gadā. Gada laikā tika pārspēti vairāk nekā 320 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 14 bija arī Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī vairāki mēneši bija starp siltākajiem novērojumu vēsturē – jūnijs ar 18,6 °C bija siltākais jūnijs kopš 1924. gada, aprīlis kopā ar pērno aprīli bija trešais siltākais, bet decembris būs otrais vai trešais siltākais novērojumu vēsturē.

“Aizvadītais gads ļoti labi parāda tendenci, ar kādām klimata pārmaiņām saskarsimies nākotnē, proti, Latvijā kopumā paaugstinās vidējā gaisa temperatūra un nokrišņu daudzums,” skaidro LVĢMC prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna. Viņš norāda, ka aizvadītie divi gadi bijuši raksturīgi arī ar rekordaugstu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrāciju atmosfērā.

“Šīs koncentrācijas atkal sasniegušas rekordu, neskatoties uz vispārēju apņemšanos samazināt oglekļa dioksīda CO2 un citu gāzu emisijas. Ir radikālāk jāmaina veidi, kā ražojam elektroenerģiju, kā izmantojam autotransportu, jo šīs divas lielās industrijas ir galvenie avoti siltumnīcas efekta izraisošajām gāzēm. Še mērķi ir diezgan ambiciozi, bet ne nerealizējami,” piebilst A. Vīksna.

Kopš industriālās revolūcijas pasaulē vidējā gaisa temperatūra paaugstinājusies par 1,1 °C.

“Protams, šajā laikā bijušas dažādas kataklizmas, krituši meteorīti, mainījusies Saules aktivitāte, bijuši vulkānu izvirdumi, taču nenoliedzami, ka temperatūra paaugstinās lielāko tiesu cilvēka iedarbības rezultātā. Un cilvēka darbības ietekmē jau tālākos procesus dabā, piemēram, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai, Sibīrijā no purviem, kur bijis mūžīgais sasalums, atmosfērā sāk izdalīties metāns… Vai to vairs var nosaukt par dabisku procesu? Tā ir ķēdes reakcija,” spriež A. Vīksna.

2019. gada decembrī minimālā gaisa temperatūra -10,7 °C novērota 2. decembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra 10,7 °C – 18. decembrī Rīgā. Kopumā decembrī tika pārspēti 35 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. 18. decembrī Liepājā tika pārspēts visas Latvijas diennakts maksimālas gaisa temperatūras rekords.

Īsta ziema būs, bet retāk

Latvijā ziemas ir kļuvušas par gandrīz pusotru grādu siltākas un par nedēļu īsākas, savukārt vasaras – par vidēji 11 dienām garākas un 0,3 °C siltākas. Aplūkojot nākotnes pro­gnozes, redzams, ka šādas izmaiņu tendences turpināsies arī nākotnē. Gadsimta beigās ziemas tiek prognozētas aptuveni divas reizes īsākas nekā mūsdienās, kā arī vidējā gaisa temperatūra būs nedaudz zem 0°C.

Savukārt vasaru garums kļūs par pusotru mēnesi ilgāks, bet sezonas vidējā gaisa temperatūra tuvosies 20 °C. “2018. gadā ziemā bija 76 dienas, taču nākotnē pesimistiskākajā scenārijā būtu vidēji 55 dienas, un tad vasaras attiecīgi ilgākas – 136 dienas. Vidējā gaisa temperatūra paaugstinās: tagad tā ir -2 °C ziemā, taču būs 0,6 °C, bet vasarās savukārt – tagad 17,7 °C, taču būs 19,5 °C,” stāsta A. Vīksna.

Par ziemas sākumu tiek uzskatītas piecas secīgas dienas, kad vidējā gaisa temperatūra ir vismaz 0 grādu vai zemāka, savukārt par vasaru varam runāt, ja ir piecas secīgas dienas, kad gaisa temperatūra sasniedz 15 grādus un vairāk.

Ziemā jūras piekrastē sniegs būs arvien eksotiskāka parādība. Vidzemē, Latgalē sniega varbūtība ir lielāka, bet Kurzemes pusē, jūras piekrastē sniegs kļūs par diezgan retu parādību. Taču tas, ka ziemā būs mazāk sniega, nenozīmē, ka tā nebūs vispār. Jāatceras, ka arī nākotnē atsevišķos gados būs gan vēsas vasaras, gan bargas ziemas.

“Arī šinī gadsimtā bijušas vairākas ziemas, kad zemes virsmu klāja ļoti bieza sniega kārta un izbaudījām ziemu varbūt pat vairāk, nekā to gribētos. Piemēram, 2010./2011. gada ziema, kad stabili pusmetru bieza sniega kārta klāja zemes virsmu. Vai 2010. gada Ziemassvētki, kas nāca gan ar intensīvu snigšanu, gan lietu.

Nevar teikt, ka vienmērīgi visā Latvijā, bet daudzviet sniegs sasniedza pusmetra biezumu. Vai arī 2013. gads, kad ziemas pirmā puse nemaz nebija tik auksta un sniegota, bet stabili ziemas apstākļi iestājās martā, kas turpinājās vēl aprīļa sākumā, un pēc tam strauji nāca pavasaris. Tad arī zemi klāja ļoti bieza sniega kārta, vietām pat vairāk nekā pusmetrs, kuram kūstot tika novēroti intensīvi un plaši pali,” atgādina L. Krūmiņa.

Ziemā arvien mazāk gaismas

Nākotnē mums jārēķinās, ka ziemas būs tumšākas nekā līdz šim: “Ziemas kļūs drūmākas, novembrī, decembrī, janvārī būs vēl mazāk saules, vēl depresīvāk. Bet saulaināks varētu kļūt tieši septembris un oktobris,” skaidro A. Vīksna.

Šīs izmaiņas saistītas ar Atlantijas ciklona ietekmi, kas ziemā nes sev līdzi daudz mitruma, mākoņu. “Papildus tumsas asociāciju rada arī tas, ka zemes virsmu neklāj sniega kārta. Tas pastiprina pelēkumu un drūmumu. Sausās, saulainās ziemas dienas iestājas tad, kad valda anticiklons, bet tas ir arvien retāk,” piebilst L. Krūmiņa.

Kopumā Latvijā gadā saule spīd vidēji 1700–2000 stundas, visvairāk jūlijā – aptuveni 300 stundas, savukārt vismazāk decembrī, kad kopējais saules spīdēšanas ilgums ir aptuveni 25 stundas jeb mazāk nekā stundu dienā.

Atlantijas okeāns ar savu silto Golfa straumi ir vieta, kur veidojas cikloni – milzīgi virpuļi atmosfērā, kas sastāv no siltajām un aukstajām gaisa masām un pakāpeniski virzās uz austrumiem. Ziemas periodā tie parasti sev līdzi nes siltās gaisa masas, un Latvijā līdz ar to valda nestabili laika apstākļi – ziemas periodā debesis lielākoties klāj mākoņi, bieži līst un termometra stabiņš parasti atrodas diapazonā virs 0 grādu atzīmes.

Un tikai tad, ja rietumu gaisa masu plūsma atmosfērā tiek bloķēta, Latvijā iestājas ziemai raksturīgie laika apstākļi. Vasarā, ja pie mums valda Atlantijas cikloni, tad to nestās gaisa masas ir salīdzinoši vēsas, un visbiežāk tie līdzi sev nes arī nokriš­ņus. “Un tad pie mums ir vēsās un lietainās vasaras,” skaidro L. Krūmiņa.

Vai vēl ir kādi tautas novērojumi, kuriem joprojām var ticēt? Piemēram, ja ziemā ducina pērkons – bagātīgi snigs. Sinoptiķi skaidro, ka tautas ticējumu par laika apstākļiem ir daudz, tie ir dažādi un bieži vien pretrunīgi.

“Cilvēku dzīve no laika apstākļiem vienmēr bijusi ļoti atkarīga, bet ticējumi nekad nav bijuši tik precīzi kā ar zinātniskām metodēm veiktās prognozes. Ir skaidrs – ja bezdelīga zemu lido, būs lietus. Tas ir zinātniski pierādāms un loģiski, bet grūti saprast, kas ir pamatā tam, lai teiktu, ja janvārī nav sniega, martā tā būs daudz,” uzskata LVĢMC sinoptiķi.

Saistītie raksti

Viņi norāda, ka klimats mainās un līdz ar to mainās arī augu un dzīvnieku sugas Latvijā. “Visa apkārtējā vide mainās. Un, jo vairāk uz ziemeļiem, jo mainās straujāk. Arī dabas vērotāji apstiprina, ka vairs nepastāv kopsakarības, piemēram, ja rudenī daudz pīlādžu, būs barga ziema, vai, ja sīlis dzied, būs atkusnis.”

Sinoptiķi uzsver, ka zinātnisko prognožu kvalitāte pēdējos desmit gados būtiski uzlabojusies. “Vidēji diennaktī prognozi precizējam piecas, septiņas reizes. Cilvēki prognozēm uzstāda daudz augstākas prasības. Prognozes – tā ir nauda, jo laika apstākļi tieši vai netieši ietekmē visas ekonomikas jomas.”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.