Tieši pēdējā laikā izdevies atrast daudz dažādu jaunu jetiju atstāto materiālo liecību. Vispirms raksturīgi esot tas, ka šīs būtnes veido dažādas savādas konstrukcijas no kokiem un zariem – kaut ko līdzīgu milzu lapenei, kas izveidota no zemē sadzītiem mietiem un savstarpēji savītiem zariem. Jau minētajos Vjatkas apkaimes mežos Krievijā atrasta gūzma šādu dīvainu un pārsteidzošu veidojumu, kas sastāv no milzīgiem baļķiem, katrs svarā līdz 200 kilogramiem, kas droši iespiesti starp citiem līdzīgiem gigantiem. 1
Tādu ir daudz, tāpēc tos nav iespējams izskaidrot ar dabas nejaušību, un vēl jo mazāk to iespētu paveikt cilvēks un pat lielākas cilvēku grupas, jo tam būtu nepieciešama speciāla lieljaudas meža tehnika, kas attiecīgajos mežos nemaz nevar iekļūt. Un, ja arī šur tur, kur atrastas neparastās meža būves, tā tomēr iekļūtu, tai būtu jāatstāj nepārprotamas savas klātbūtnes pēdas. Bet tādu tehnikas pēdu nav nevienā šo jetiju būvējumu vietā.
Sākotnēji pētnieki domāja, ka tādā veidā jetiji vienkārši iezīmē teritoriju, taču drīz konstatēja, ka patiesībā tie veido tādus kā savdabīgus ornamentus jeb simbolus, ar kuru palīdzību, iespējams, viens otram nodod kaut kādu informāciju. Bet tikpat lielā mērā iespējams arī tas, ka tādā veidā jetiji kaut ko vēlas paziņot mums, cilvēkiem…
Jau pieminētā Dženisa Kārtere pētniekiem parādījusi akmens bluķus, kuros lielpēži iekaluši dīvainus shematiskus zīmējumus. Pēc neilga laika tādus pašus pēkšņi sāka atklāt arī Kanādā, tiesa, jau vairs ne akmeņos, bet gan uz zemes, kur tie bija glīti izlikti no zariem un nūjiņām. Piemēram, pārsteidzoši precīzi izveidota sešstūru zvaigzne, kuras apkaimē naktīs kādu laiku bija novērojamas pārsteidzošas uguntiņas, kas atgādināja tumsā spīdošas acis. Un visinteresantākais šeit ir tas, ka aptuveni tajā pašā laikā līdzīga informācija sāka pienākt arī no dažādiem Krievijas reģioniem, galvenokārt Čeļabinskas apgabalā.
