Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto no Pixabay.com

Zinātnieki atklāj, ka asteroīdam, kas iznīcināja dinozaurus, bijusi ļoti dīvaina izcelsme 15

Zinātnieki atklājuši, ka asteroīds, kurš izraisīja dinozauru izmiršanu, nācis no lielas tālienes, iespējams, no Saules sistēmas ārējiem reģioniem aiz Jupitera, raksta Science Focus.

Reklāma
Reklāma
Bērns mirst no trakumsērgas. Ko vecāki no rīta atrada mazuļa istabā?
Krievija varētu sagrupēties un uzbrukt Zviedrijai? Ministrs norāda uz iespējamiem signāliem
Cilvēce ir uz Trešā pasaules kara sliekšņa: tikai viena valsts to var apturēt 145
Lasīt citas ziņas

Šis pētījums, kas publicēts žurnālā “Science”, beidzot varētu atrisināt senas zinātniskas diskusijas par šī asteroīda izcelsmi.

Pirms 66 miljoniem gadu šis asteroīds ietriecās Zemes virsmā Meksikas līcī, izraisot milzīgu iznīcību un veicinot apmēram 60% planētas sugu izmiršanu, tostarp dinozauru izzušanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pētījuma rezultāti rāda, ka trieciena izraisošais objekts bija oglekļveida hondrīts – asteroīdu veids, kas veidojies tālu Saules sistēmas ārējā daļā.

“Šis ir viens no tiem pētījumiem, kas liek apstāties un aizdomāties par visa kosmiskā savstarpējo saistību,” skaidroja paleontologs profesors Stīvens Brusats, kurš nebija iesaistīts pētījumā.

Viņš norāda, ka tas ir pārsteidzoši – dinozauri dzīvoja savu dzīvi miljoniem gadu, līdz pēkšņi no tālienes atnāca šis asteroīds un uz visiem laikiem izmainīja pasauli.

Šis laikmets, kad beidzās krīta periods un sākās paleogēna laikmets, ir saglabājies iežu slāņos, kuri sastopami visā pasaulē zem Zemes virskārtas. Šos iežu slāņus ģeoloģijā sauc par K-Pg robežu.

Zinātnieki tur ir atraduši augstu retu metālu, piemēram, iridija, rutēnija, osmija, rodija, platīna un palādija koncentrāciju.

Šie metāli uz Zemes ir ļoti reti, bet meteorītos – bieži sastopami. Daži zinātnieki iepriekš uzskatīja, ka šos elementus uzkrājuši vulkāni, bet citi domāja, ka tie varētu būt nākuši no asteroīda, kas ietriecās Zemes virsmā.

Lai atrisinātu šīs domstarpības, pētnieki analizēja paraugus no K-Pg robežas un salīdzināja tos ar citu asteroīdu triecienu materiāliem.

Viņi atklāja, ka rutēnija izotopi neatbilst Zemes vai citu meteorītu sastāvam, bet ir ļoti līdzīgi oglekļveida hondrītiem – asteroīdu veidam, kas veidojies tālu Saules sistēmas ārpusē.

“Ir neticami iedomāties, ka šis kosmosa atkritumu gabaliņš no tik tālas vietas kaut kā, pretēji varbūtībai, krustojās ar Zemi un dinozauriem. Tas ir tik neticams stāsts, bet tas patiešām notika,” teica Brusats.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.