Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto no Pixabay.com

Tas būtu tas pats, kas uzspridzināt 24 atombumbas! Zinātnieki ceļ trauksmi par milzīga izmēra asteroīdu 29

Tas būtu tas pats, kas uzspridzināt 24 atombumbas! Zinātnieki ceļ trauksmi, jo NASA apgalvo, ka pastāv neliela iespēja, ka Zemē varētu ietriekties milzu izmēra asteroīds, vēsta DailyMail.

Reklāma
Reklāma
TV24
Lavrovam ir plāns, kā izbeigt karadarbību Ukrainā: “Vienīgie, kas pirms desmit gadiem iesējuši kara sēklu un tupina kurt kara liesmu, ir NATO”
Polija nikna: Baltijas valstis apdraud NATO drošību – iestrēdzis vēl viens liels projekts 162
Kokteilis
10 viltīgas frāzes, kuras manipulatori vienkārši dievina 4
Lasīt citas ziņas

NASA ir pavadījusi septiņus gadus, cenšoties novērst iespējamu asteroīda Bennu, kas ir augstāks par “Empire State Building” ēku Ņujorkā, ietriekšanos Zemē.

Lai gan varbūtība, ka tas ietrieksies Zemē, ir tikai 1 pret 2700, NASA tomēr to ir klasificējusi kā vienu no diviem “bīstamākajiem zināmajiem asteroīdiem”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sliktākā scenārija gadījumā aptuveni 510 metrus platais, uz oglekļa bāzes veidotais gigants ietriektos Zemē ar 1200 megatonnu enerģiju, kas ir 24 reizes lielāka par jebkad detonētas atombumbas jaudu.

Ja tas notiks, tad trieciens būs pēc 159 gadiem – 2182. gada 24. septembrī, aprēķinājuši zinātnieki. Ja tas ietriekties Zemē, tas izraisīs milzu postījumu.

Kad NASA 2016. gada 8. septembrī nosūtīja savu OSIRIS-REx kosmosa kuģi, lai tiktos ar asteroīdu, daļa no tās misijas bija izsekot Bennu no 2018. līdz 2020. gadam, vācot datus, lai labāk aprēķinātu tā turpmāko ceļu.

Ja cilvēce izturēs tik ilgi, NASA veiks galīgos riska aprēķinus aptuveni 47 gadus pirms iespējamās sadursmes.

24. septembrī uz Zemes ieradīsies NASA zonde OSIRIS-REx ar paraugiem no asteroīda Bennu.

Šī misija tika uzsākta 2016. gadā. Divus gadus vēlāk kosmosa kuģis piezemējās uz Bennu un 2020. gadā sāka paraugu ieguvi. Neraugoties uz sākotnējiem panākumiem, misija saskārās ar neparedzētām problēmām. Paredzējumi par asteroīdu izrādījās neprecīzi: gaidītā smilšainā līdzenuma vietā Bennu bija klāts ar laukakmeņiem.

Misijas sagatavošanas laikā NASA bija balstījusies uz datiem, kas iegūti no cita asteroīda – Itokavas. Taču, kad OSIRIS-REx sasniedza mērķi, izrādījās, ka iepriekš iegūtie dati par Bennu bija neprecīzi.

OSIRIS-REx, kas tagad dodas atpakaļ uz Zemi, ielidos mūsu atmosfērā ar ātrumu aptuveni 43 000 km stundā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.