Kāpēc esam labi pret ukraiņiem, bet savstarpēji – nē? Ko saka teologs 68
“Es domāju, ka jautājums “Kāpēc esam labi pret ukraiņiem, bet savstarpēji – nē?” ir mazliet ietonēts tādā nozīmē, ka mēs spējam un varam būt labi arī iekšienē, jo ukraiņi vai bēgļi ir ļoti izteikta nelaime, kas ir acīmredzama un kuru nevar paslaucīt zem tepiķīša. Šādu viedokli TV24 raidījumam “Kur tas suns aprakts” izteica teologs Kaspars Simanovičs.
Tur, kur mēs redzam nelaimes pašu vidū, mēs arī spējam kļūt līdzjūtīgi un solidarizēties – tas ir viens. Otrs aspekts ir tas, ka Ukraina ir relatīvi tālu prom, bet mēs esam šeit uz vietas un ir jākonkurē savā starpā ar to, kas ir uz vietas, bet labvēlība ir jāizrāda kādam no malas un tālienē, tā skaidro Simanovičs.
Teologs gan esot dzirdējis runas un stāstus, kur uz ukraiņiem mēs paši “ekranizējam” savu neiecietību, bailes, ksenofobiju, kādas personiskas neveiksmes. Viņš grib brīdināt, ka esam gatavi palīdzēt, bet, ja tas būs pārāk ilgi, ukraiņus var sākt izmantot kā grēkāžus.
