Ekonomika
Bizness

Ašeradens guļas priekšā Igaunijai2

Foto – Ieva Makare/LETA

“Aizvien nav pašsaprotami, ka virzāmies uz inovatīvu tautsaimniecību. Tās sasniegšanai vajag izcilu uzņēmējdarbības vidi,” šādi ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens sāka iepazīstināt ar jauno Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas plānu (UVPP).

Ministrs uzskata, ka ir iespējama 3,5% liela Latvijas tautsaimniecības gada izaugsme. Kas slēpjas zem šā pieļāvuma? A. Ašeradens vispirms nosauc produktivitāti – tā pēdējos piecos gados stagnē 43 – 44% līmenī no ES dalībvalstu vidējā līmeņa. Uzdevums – 2019. gadā sasniegt 50% no ES vidējā rādītāja. Eksporta īpatsvars iekšzemes kopproduktā šajā gadā bija 57,9%, 2019. gadā jāsasniedz 62%. “Vismaz ir jāsāk izaugsme,” aicina Ašeradens. Salīdzinājumam – Igaunijā šis rādītājs ir 80%.

Pērn līdz 2,5% krita ieguldījumu kāpums pamatkapitāla veidošanā, Ekonomikas ministrija izvirza mērķi laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam sasniegt 7,5% kāpumu ik gadu. “Būvniecībā ar ES fondu naudas atbalstu, ar dzelzceļa elektrifikāciju un “Rail Baltica” būvniecību ieplūdīs milzu naudas summas,” saka ministrs. 2019. gadā arī 12% Latvijas cilvēku ik gadu būtu jāiesaistās pieaugušo tālākizglītībā. Nepatīkami, tomēr patlaban Latvijā ir aptuveni 300 000 
mazkvalificētu strādnieku. Katastrofāli nepietiek vidējā līmeņa ekspertu. Salīdzinājumam – 2015. gadā Latvijā pieaugušo tālākizglītībā bija iesaistīti 5,5% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem.

Latvijā ar inovāciju sokas grūti. Ašeradens uzsver, ka valsts vairs nevar tīksmināties par 14. vietu “Doing Business” indeksā, kas vispārīgi raksturo uzņēmējdarbības vidi. Ir jāizvēlas jauna ceļa karte, proti, Globālās konkurētspējas indekss.

UVPP gatavo, balstoties uz valdības sociālo un sadarbības partneru, valsts iestāžu ieteikumiem un fiksētajiem problēmjautājumiem. Valdība šo plānu apstiprina kopš 1999. gada. Patlaban plānā ir iekļauti 48 pasākumi ar 1 – 3 gadu izpildes termiņu. Nosauktas piecas uzņēmējdarbības vides attīstības prioritātes: tiesiskums/likuma vara, kas paredz maksātnespējas procesa pilnveidi, ēnu ekonomikas ierobežošanu un ekonomisko noziegumu efektīvu izmeklēšanu. Arīdzan uz klientu orientēta valsts pārvalde, valsts pakalpojumu digitalizācija, uzņēmējdarbības vides atvērtība un nodokļu sistēmas konkurētspēja.

A. Ašeradens solīja, ka valdībā cīnīsies par 0% likmi reinvestētajai peļņai uz laika termiņu no pieciem līdz desmit gadiem, kas esot ļoti svarīgi uzņēmumu pamatkapitāla audzēšanā un līdz ar to arī­dzan banku aizdevumu piesaistē. Latvijas uzņēmējiem, tāpat kā Igaunijā, ir vajadzīgs vienots konts nodokļu maksāšanai, atvieglojama ir grāmatvedība, jāattīsta iesācēj­uzņēmumu ekosistēma.

LA.lv
IB
Indulis Burka
Ekonomika
Moderns apgaismojums – iespēja ietaupīt birojā, ražošanas uzņēmumā un ielu apgaismē
10 stundas
LP
LDz preses dienests
Ekonomika
Latvijas transporta dienās Zviedrijā prezentēja tranzīta koridora priekšrocības
10 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Olafs Zvejnieks: Vai ES fondu “neizpļekarēšana” ļauj sasniegt Latvijas stratēģiskos mērķus
10 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
“Vienmēr esmu bijusi politiska”. Saruna ar Alīdi Ausmu Forstmani no Kanādas
Intervija 4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Bordāns noliedz savu ietekmi uz ASV lēmumu vērst sankcijas pret Lembergu 1
3 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
Latvijas florbolistes kapitulē titulētajai Zviedrijai, bet iemet goda vārtus
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
Berlīne izsludina “klimata ārkārtas stāvokli”
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Burovs: Plāns pārņemt Rīgas ostu valsts pārziņā ir “tālu no saprāta robežām” 1
4 stundas