Atzinums par pansionātā mirušu sirmgalvi – nomira badā 17
Neprecizēta smaga olbaltumu un enerģētiskā malnutrīcija, kas faktiski nozīmē nomiršanu badā – šāds nāves cēlonis oficiāli fiksēts šā gada 21. jūnijā pansionātā “Lauciene” mirušai sirmgalvei.
Kā rāda “LA” rīcībā esošā Talsu novada dzimtsarakstu nodaļas šā gada 8. jūlijā izdotā izziņa par miršanas reģistrāciju, 1930. gada decembrī dzimusī Olga R. šā gada 21. jūnijā ir mirusi astoņdesmit astoņu gadu vecumā.
Izziņā par miršanas reģistrāciju ierakstītā malnutrīcijas diagnoze ir traktējama tikai vienā veidā – sirmgalve faktiski ir nomirusi badā.
Juriste Ineta Malahovska, kuras rīcībā šī informācija nonākusi, sniedzot juridisko palīdzību, jau ir vērsusies Valsts policijā ar iesniegumu, aicinot “steidzami uzsākt kriminālprocesu pret Talsu novada pašvaldības iestādes – pansionāta “Lauciene” – darbiniekiem, kuru rīcības dēļ no bada (!) 2019. gada 21. jūnijā ir nomirusi šī pansionāta iemītniece Olga R., jo 21. gadsimtā Latvijā neviens, kas atrodas pansionātā, nedrīkst nomirt no bada”.
Olga R. pansionātā ir dzīvojusi aptuveni divus gadus, viņai bijusi tā sauktā saudzējošā diēta, kuras ietvaros sirmgalvei nav dota daļa ēdienu.
Taču šī diēta, protams, nav nozīmējusi badināšanu, kāda fiksēta oficiālajā atzinumā.
Pansionāta direktore Dace Upleja, kura tikai 2018. gada vidū bija nomainījusi iepriekšējo direktoru Andi Kukīti, šā gada 28. oktobrī uzrakstīja iesniegumu ar lūgumu atbrīvot no ieņemamā amata.
Taču par pansionāta iemītnieces bada nāvi D. Upleja tad pat neieminējās, tā vietā vietējai presei – “Talsu Vēstīm” – pieminot pašvaldības pārstāvju ņirgāšanos par viņas darbu un to, ka tikuši “radīti apstākļi, lai nevarētu atbilstoši veikt darbus, kas nepieciešami šajā pārmaiņu laikā, kas ir iestādē”.
Savukārt pašreizējā direktora pienākumu izpildītāja Ilze Rūsiņa, kura pie šiem pienākumiem ķērusies augustā, apgalvo – nemaz neesot “viennozīmīgi noteikts, ka viņa mirusi bada dēļ, negribētos piekrist”.
Pansionātā gan esot uzsākta pārbaude, arī Labklājības ministrija esot uzsākusi “procesu”, taču tas sācies tikai novembrī.
Pati I. Rūsiņa tolaik pansionātā neesot strādājusi, taču zinot, ka Olga R. pansionātā jau atvesta “ļoti miesās kalsna” un pati atteikusies no daļas ēdienu.
Taču uz jautājumu, vai tad, ja cilvēks neēd, viņam nav jānodrošina mākslīgā barošana, D. Upleja skaidro: “Ja ģimenes ārsts nozīmē sistēmas, tad jā, bet tajā laikā daktere bijusi atvaļinājumā,” un tā nu viss beidzies ar ātro palīdzību un galu galā ar sirmgalves nāvi…
