Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
22. oktobris, 2016
Drukāt

Eiroskepticisms – no ideoloģijas par politisku līdzekli (1)

Foto - Ieva Makare/LETAFoto - Ieva Makare/LETA

Aldis Austers

Mēreni eiroskeptisks noskaņojums attiecībā uz Eiropu no Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ir Zaļo un zemnieku savienībai, Nacionālajai apvienībai, kā arī opozīcijā esošajām  “Saskaņai” un “No sirds Latvijai” (“NSL”), secinājis Latvijas Ārlietu institūta pētnieks Aldis Austers.

Pētnieks rakstu krājumā “Eiroskepticisms mazajās ES dalībvalstīs” uzsver, ka gan ZZS, gan NA atbalsta Latvijas dalību ES un tās struktūrās, tomēr šo partiju ieskatā Latvija bijusi pārāk iecietīga pret ES, tādēļ tai jādemonstrē lielāka pašapziņa un neatkarība lēmumu pieņemšanā. A. Austers norāda, ka arī “Saskaņai” esot proeiropeiska nostāja, tomēr partijas izvēlētais ceļš fokusēties uz krievvalodīgajiem, ciešās saites ar Krievijas varas partiju “Vienotā Krievija” rāda, ka partijas patiesās intereses ir pretējas. To pašu varot teikt par Ingunas Sudrabas vadīto partiju, kas, no vienas puses, iestājas par Latvijas dalību ES, bet, no otras puses, tā iebilst pret “ārzemju ideoloģiju” ieplūšanu un apvainojas par “morālo kritumu”, kuru rada patērētāju sabiedrība.

A. Austers uzsver, ka attiecīgo partiju programmās trūkst eiroskepticisma, tomēr atsevišķu partiju līderu izteikumos vērojama agresīva attieksme pret Rietumu organizācijām. Kā piemēru viņš min ZZS partnera – partijas “Latvijai un Ventspilij” – līdera, Ventspils mēra Aivara Lemberga atklāto kritiku NATO spēku klātbūtnei Latvijā, kā arī “Saskaņas” politiķa Jāņa Ādamsona izteikumus, ka NATO spēku klātbūtne var novest pie Latvijas okupācijas. Jāpiebilst, ka abi šie piemēri savulaik tika plaši apspriesti medijos, arī saistībā ar incidentu, kad Venstpilī tika piekauti NATO karavīri.

Kā jaunāku gadījumu pētnieks min ZZS ietilpstošās Latvijas Zaļās partijas vadītāja Edgara Tavara nesenos apsveikumus “britu tautai par drosmi iet prom no ES, kura pārstāv “liberāli globālu iznīcības” virzienu”.

Kā uz šiem raksturojumiem lūkojas paši “mēreni eiroskeptisko” partiju pārstāvji? Lielākoties atbildēs izskan toņkārta – “atbalstām ES, bet iestājamies par Latvijas interesēm” – atbilstoši tam, kā katra partija izprot šo jēdzienu. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzsvēra, ka viņa vadītajā politiskajā apvienībā ir dažādi cilvēki un visiem nevar būt vienāda attieksme pret ES. “Zemnieku savienībai vienmēr bijis raksturīgs konservatīvs skats uz ES. Tā nevar visu laiku diktēt lietas, kuras mēģina vienpersoniski dabūt cauri, piemēram, par to pašu bēgļu jautājumu, kurā mēs esam pret kvotām, tāpat esam pret brīvo zemes tirgu. Mēs esam par līdzvērtīgiem platību maksājumiem, kā arī novērtējam, ka ES sniedz mūsu valstij priekšrocības, jo bez ES mums nebūtu pieejas struktūrfondiem,” uzsver A. Brigmanis. Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāts Rihards Kols (NA) apgalvo ka viņa politiskais spēks lielākoties atbalsta ES iniciatīvas, piemēram, ES ārējo robežu apsardzību, enerģētikas savienību, digitālo vienoto tirgu, tomēr NA iebilst pret ES federalizācijas ideju. “Uzskatām, ka ES ir nacionālu valstu savienība, un atbalstām lielāku nacionālo parlamentu iesaisti ES lēmumu pieņemšanas procesos,” komentēja R. Kols.

Tikmēr “Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs saka, ka partijai neesot agresīvas attieksmes attiecībā uz ES: “Nav neviena ES optimista, kurš nelūkotos uz ES pārvaldi ar kritiku – tā ir liela struktūra, un tās daudzie aspekti nevar neizraisīt skepsi. Mēs uz ES skatāmies mēreni, neesam pret šo projektu.” Savukārt “NSL” vadītāja Inguna Sudraba savā atbildē faktiski apstiprina pētījumā sniegto raksturojumu, sakot: “Vērtību ziņā mēs esam pret primitīvo, pret globālo, esam par spēcīgu ģimeni.”

Runājot par eiroskepticisma nākotni, A. Austers norāda, ka tas Latvijas vietējās varas rokās ir līdzeklis, lai iebilstu pret ES lēmumiem, tomēr Latvijā vara apzinās, ka nav cita ceļa kā ciešāka iekļaušanās ES. Viņš gan zīmē drūmu ainu eiroskepticismam kā partijas ideoloģijai – viņa ieskatā, Latvijas politiskajā diskursā reālākās iespējas sevi šādi apliecināt ir Artusa Kaimiņa partijai “KPV.LV”, tomēr tai vispirms jāiztur vēlēšanu tests.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Būsim reiz reālisti. Ne jau eiroskepticisms mums vajadzīgs, bet mūsu pašu badīgumskepticisms. Ne jau ES regulas čakarē mūsu valsti, bet mūsu pašu “patvaldonīšu” regulas. Ne jau Eiropa, bet pašu hūtes, bārdas un buldozeri fīrē tos, kurus mēs it kā ievēlam. It kā.
    Eiropas regulas tiek apgrieztas ar kājām gaisā un tautai pasniegtas dažu pavāru mērcē, kuri zem mērces ķeksē laukā, vien var izķeksēt. Tā Eiropa jau mūsu acīs pārvērsta par briesmoni. Ja Eiropa to zinātu, nevienu santīmu jūs neredzētu no tās briesmīgās Eiropas.
    Nu, drīz jau arī Eiropas naudas pumpis aizvērsies. Tad varēsiet sūkāt ķepu tie, kas cēla debesīs un balsoja par blēžiem. Bet blēži pacels cepuri un sauļosies pie dienvidjūrām.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+