Aldis Austers
Aldis Austers
Foto – Ieva Makare/LETA

Eiroskepticisms – no ideoloģijas par politisku līdzekli 1

Mēreni eiroskeptisks noskaņojums attiecībā uz Eiropu no Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ir Zaļo un zemnieku savienībai, Nacionālajai apvienībai, kā arī opozīcijā esošajām  “Saskaņai” un “No sirds Latvijai” (“NSL”), secinājis Latvijas Ārlietu institūta pētnieks Aldis Austers.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Pētnieks rakstu krājumā “Eiroskepticisms mazajās ES dalībvalstīs” uzsver, ka gan ZZS, gan NA atbalsta Latvijas dalību ES un tās struktūrās, tomēr šo partiju ieskatā Latvija bijusi pārāk iecietīga pret ES, tādēļ tai jādemonstrē lielāka pašapziņa un neatkarība lēmumu pieņemšanā. A. Austers norāda, ka arī “Saskaņai” esot proeiropeiska nostāja, tomēr partijas izvēlētais ceļš fokusēties uz krievvalodīgajiem, ciešās saites ar Krievijas varas partiju “Vienotā Krievija” rāda, ka partijas patiesās intereses ir pretējas. To pašu varot teikt par Ingunas Sudrabas vadīto partiju, kas, no vienas puses, iestājas par Latvijas dalību ES, bet, no otras puses, tā iebilst pret “ārzemju ideoloģiju” ieplūšanu un apvainojas par “morālo kritumu”, kuru rada patērētāju sabiedrība.

A. Austers uzsver, ka attiecīgo partiju programmās trūkst eiroskepticisma, tomēr atsevišķu partiju līderu izteikumos vērojama agresīva attieksme pret Rietumu organizācijām. Kā piemēru viņš min ZZS partnera – partijas “Latvijai un Ventspilij” – līdera, Ventspils mēra Aivara Lemberga atklāto kritiku NATO spēku klātbūtnei Latvijā, kā arī “Saskaņas” politiķa Jāņa Ādamsona izteikumus, ka NATO spēku klātbūtne var novest pie Latvijas okupācijas. Jāpiebilst, ka abi šie piemēri savulaik tika plaši apspriesti medijos, arī saistībā ar incidentu, kad Venstpilī tika piekauti NATO karavīri.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā jaunāku gadījumu pētnieks min ZZS ietilpstošās Latvijas Zaļās partijas vadītāja Edgara Tavara nesenos apsveikumus “britu tautai par drosmi iet prom no ES, kura pārstāv “liberāli globālu iznīcības” virzienu”.

Kā uz šiem raksturojumiem lūkojas paši “mēreni eiroskeptisko” partiju pārstāvji? Lielākoties atbildēs izskan toņkārta – “atbalstām ES, bet iestājamies par Latvijas interesēm” – atbilstoši tam, kā katra partija izprot šo jēdzienu. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzsvēra, ka viņa vadītajā politiskajā apvienībā ir dažādi cilvēki un visiem nevar būt vienāda attieksme pret ES. “Zemnieku savienībai vienmēr bijis raksturīgs konservatīvs skats uz ES. Tā nevar visu laiku diktēt lietas, kuras mēģina vienpersoniski dabūt cauri, piemēram, par to pašu bēgļu jautājumu, kurā mēs esam pret kvotām, tāpat esam pret brīvo zemes tirgu. Mēs esam par līdzvērtīgiem platību maksājumiem, kā arī novērtējam, ka ES sniedz mūsu valstij priekšrocības, jo bez ES mums nebūtu pieejas struktūrfondiem,” uzsver A. Brigmanis. Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāts Rihards Kols (NA) apgalvo ka viņa politiskais spēks lielākoties atbalsta ES iniciatīvas, piemēram, ES ārējo robežu apsardzību, enerģētikas savienību, digitālo vienoto tirgu, tomēr NA iebilst pret ES federalizācijas ideju. “Uzskatām, ka ES ir nacionālu valstu savienība, un atbalstām lielāku nacionālo parlamentu iesaisti ES lēmumu pieņemšanas procesos,” komentēja R. Kols.

Tikmēr “Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs saka, ka partijai neesot agresīvas attieksmes attiecībā uz ES: “Nav neviena ES optimista, kurš nelūkotos uz ES pārvaldi ar kritiku – tā ir liela struktūra, un tās daudzie aspekti nevar neizraisīt skepsi. Mēs uz ES skatāmies mēreni, neesam pret šo projektu.” Savukārt “NSL” vadītāja Inguna Sudraba savā atbildē faktiski apstiprina pētījumā sniegto raksturojumu, sakot: “Vērtību ziņā mēs esam pret primitīvo, pret globālo, esam par spēcīgu ģimeni.”

Runājot par eiroskepticisma nākotni, A. Austers norāda, ka tas Latvijas vietējās varas rokās ir līdzeklis, lai iebilstu pret ES lēmumiem, tomēr Latvijā vara apzinās, ka nav cita ceļa kā ciešāka iekļaušanās ES. Viņš gan zīmē drūmu ainu eiroskepticismam kā partijas ideoloģijai – viņa ieskatā, Latvijas politiskajā diskursā reālākās iespējas sevi šādi apliecināt ir Artusa Kaimiņa partijai “KPV.LV”, tomēr tai vispirms jāiztur vēlēšanu tests.