Latvijā
Sabiedrība

Īpašniece priecājas: Gaiziņš kļūs par tautas īpašumu 16

Inese Apele: “Mans uzdevums ir nosargāt Gaiziņu. Lai tajā vienmēr plīvotu sarkanbaltsarkanais karogs.” Foto – Karīna Miezāja

“Vienošanās panākta, esam raduši juridisku risinājumu, lai Gaiziņkalna virsotne pārietu valsts un tautas īpašumā,” pēc tikšanās ar Gaiziņkalna īpašnieci Inesi Apeli atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Arī I. Apele izteica savu prieku par tikšanās rezultātiem: “Mans tēvs dzimis vienlaikus ar Latvijas valsti – 1918. gadā, domāju, tā varētu būt simboliska dāvana latviešu tautai Latvijas simt gadu jubilejā.”

Šobrīd pie darba ķērušies juristi, kuri gatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par dāvinājuma pieņemšanu un tā nosacījumiem. Tajā noteikti tiks iekļauts punkts, kas noteiks, ka Gaiziņkalnu nevar atsavināt un ka virsotnei mūžīgi ir jābūt valsts īpašumā. Tiks arī minēti “infrastruktūras saglabāšanas un atjaunošanas darbi”, kas tostarp paredzēs arī skatu torņa atjaunošanu. “Skatu tornim nevajadzētu būt pārmodernai būvei, kuru varētu uzstādīt kaut vai Saūda Arābijā, tam jābūt tautiskā garā,” atzina I. Apele. Latvijas augstākā kalna galā varētu tikt uzstādīts arī Tālavas taurētājs, kura uzdevums būtu simboliski brīdināt iedzīvotājus par tuvojošos naidnieku.

“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka Inese Apele paudusi savu un ģimenes vēlmi dāvināt Gaiziņkalna virsotni Latvijas valstij, taču to nevarēja izdarīt, jo Madonas būvvalde neļāva virsotni nodalīt no pārējā ģimenes zemesgabala, kas ir 44 ha platībā un atrodas Gaiziņkalna dabas parka teritorijā.

Saistītie raksti

Īpašumu sadalīšanas nosacījumus nosaka Ministru kabineta noteikumi – “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. 26. punktā noteikta minimālā atdalāmā zemes gabala platība dabas parkos, kas meža zemēs ir 10 ha, bet lauksaimniecības zemēs – 3 ha. Tomēr nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kuras tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. No kadastra kartes var secināt, ka zemes vienības daļa, ko I. Apele vēlas dāvināt valstij, aizņem Gaiziņkalna virsotnes teritoriju, kur atradās bijušais skatu tornis un piebraucamais ceļš. Pašvaldības teritorijas plānojumā šī teritorija ir noteikta kā publiskās apbūves teritorija, kur minimālā atdalāmā zemes gabala platība ir 1200 m2.

“Ievērojot šos apstākļus, kā arī īpašnieces pausto vēlmi nodrošināt Gaiziņkalna pieejamību sabiedrībai, atjaunojot skatu torni, kā arī saglabājot Gaiziņkalna virsotnes dabas un vēsturiskās liecības, ir pietiekams pamats izvērtēt juridiskās iespējas dāvinājuma vajadzībām nodalīt mazāku platību par MK noteikumos noteikto,” sacīja K. Gerhards.

LA.lv