Kultūra
Māksla

Sienas vietā – gobelēns! Aroda noslēpumos dalās tekstilmāksliniece Ruta Linīte0


Rutas Linītes meistarstiķis – melnā filca gobelēns “Mīkstā grafika”, kas paredzēts telpas vertikālai sadalīšanai.
Rutas Linītes meistarstiķis – melnā filca gobelēns “Mīkstā grafika”, kas paredzēts telpas vertikālai sadalīšanai.
Foto – Andris Ozoliņš

Māksliniece mg. art. Ruta Linīte mākslinieces gēnu saņēma no vecāsmātes, tīri labas gleznotājas. Vecāsmātes lielizmēra gleznas mazo meiteni suģestēja. Lai arī laika gaitā gleznas izklīdušas, tomēr viens pirms 70 gadiem gleznots akvarelis joprojām grezno viesistabu. Labi zīmēja Rutas māte un vecākā māsa, tomēr likteņa rotaļas dēļ par profesionālu mākslinieci un pedagogu kļuva tieši Ruta.

“Kad sāku mācīties Suntažu vidusskolā, mani nākamie dzīves soļi bija vēl neskaidri. Ar labu vārdu jāatceras zīmēšanas un gleznošanas skolotājs Andris Linde, kas mani iedvesmoja tālākām mācībām. Lauku skolu skolotāji bieži ir īpaši un kā vecajos laikos mudina savus skolēnus doties plašajā pasaulē un pacelties spārnos. Tā es aizgāju mācīties uz Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratoru nodaļu un savu izvēli nenožēloju,” spriež Ruta, nu jau Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programmas vadītāja.

Planšetes un plakāti

Sociālistiskā reālisma stila laikos “lietišķajos” bija plaša mācību programma, kurā ietilpa planšetu gatavošana, skatlogu un izstādes stendu iekārtošana, plakātu grafiskais dizains un, protams, šrifti. Pie reizes dekoratori iemācījās daiļkrāsotāju gudrības – sienu krāsošanu, trafaretu izmantošanu un dažādu faktūru veidošanu. Nu jau veiksmīgi aizmirsts tāds mākslas paveids kā uzskatāmā aģitācija, kuras elementi šobrīd aizķērušies vienīgi politisko partiju batālijās.

“Kursā izveidojāmies tik saskanīga domubiedru grupa, ka kopā turamies vēl līdz šim laikam. Mēs viena otru harmoniski papildinām, kopā notiek dažādi meiteņu tusiņi un pasākumi. Kopā dodamies gleznošanas plenēros un laivu braucienos. Reizēm piepulcējās citi dalībnieki un tad jau veidojās lielā grupa. Jebkurā vecumā darot jebkuru darbu, ir patīkami, ja blakus ir draugu plecs,” atceras Ruta.

Pabeidzot lietišķo skolu, interjers nebija modē, modē bija tekstils. Par to lielā mērā jāpateicas leģendārajam māksliniekam Rūdolfam Heimrātam, kurš iedvesmojis vairākas tekstilmākslinieku paaudzes. Meistars par saviem audzēkņiem patiesi rūpējās un tos sargāja. Mākslas akadēmijas tekstilnodaļā valdīja liela radoša brīvība, un studenti uz to tiecās.

“Arī akadēmijā izveidojās jauka, pusduci liela domubiedru grupiņa, kurā bija viena īstā tekstilniece (jo mācēja aust) un pieci dakšotāji. Par dakšotājiem akadēmijā sauca tos tekstilnodaļas studentus, kas nemācēja aust un gobelēnus formēja ar galda dakšiņām, kuras sameklēja antikvariātos. Man šis smalkais instruments visu laiku kā talismans ir līdzi. Bet akadēmiju nobeidzu ar gobelēnu “Jāņu diena”, kurš daudz ceļoja pa izstādēm un pat pabija uz Norvēģijas tekstil­izstādes kataloga vāka,” pasmaida Ruta un izvelk no somiņas patiešām īstu paprāvu sudraba dakšiņu.


Melnā filca grafika

Pēc akadēmijas beigšanas Ruta aizgāja strādāt par pedagogu uz Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu. Kad izjuka Latvijas Mākslas savienības tekstilmākslas sekcija, 1994. gadā izveidojās Latvijas Tekstilmākslas asociācija, kas apvienoja kaujas ierindā esošos tekstilmāksliniekus.

“Tekstilmākslai, vienai no senākajām mākslām, kas jau pārdzīvojusi neskaitāmas transformācijas, šobrīd nākas pārveidoties un pieņemt jaunus izaicinājumus no strauji mainīgās ārējās vides. Mainās telpu iekārtojums, mainās interjera veidošanas principi, mainās cilvēku psiholoģija un pieprasījums. Lai sirmā tekstiliju gatavošanas māksla neizzustu, nozares profesionāļiem to vajag visu laiku spodrināt, sekot līdzi laikam, jaunajām tehnoloģijām un jauno materiālu iesaistīšanai daiļradē. Katru gadu Tekstilmākslas asociācija rīko vismaz vienu lielu izstādi, kurās es regulāri piedalos. Reizi gadā rīkoju vienu personālizstādi kopā ar savu draugu gleznotāju. Pa burzmu sanācis piedalīties arī izstādē Losandželosā.

Mana interese par grafisku līniju vispirms pārvērtās aukstās batikas darbos. Vēl pamatīgāk tas izpaudās grieztā filca darbos, kuros līnija dominē visizteiktāk. Tieši tādā tehnikā veidots mans pēdējais meistarstiķis, izstādē “Karnevāls” eksponētais ažūrais melnā filca darbs “Mīkstā grafika”. Darbs paredzēts telpas vertikālai sadalīšanai, tā izgatavošana prasīja krietnu devu pieredzes un pacietības. Nākamajā Latvijas Tekstilmākslas asociācijas gada izstādē, kas atvērsies 3. maijā Sv. Pētera baznīcā, tekstilmākslinieki atrādīs sev un cienījamajai publikai savu meistarību,” aicina Ruta.

LA.lv
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Kultūra
Lai būtu kaifīgi, jāiegulda milzīgs darbs. Saruna ar aktrisi Lauru Siliņu
19 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
Liepājas teātris izsludinājis oriģinādramaturģijas ideju konkursu
19 stundas
IK
ILZE KĻAVIŅA
Kultūra
Lieli jautājumi maziem cilvēkiem. Ilze Kļaviņa vērtē izrādi “Smieklu sasaukšanās”
21 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IE
Ināra Egle
Latvijā
Pašvaldības reformas pārskatīšanas maiss vaļā: kāds liktenis sagaida Saulkrastus?
30 minūtes
LE
LETA
Dabā
Ceturtdien gaidāms apmācies un mitrs laiks
56 minūtes
MZ
Māris Zanders
Latvijā
Māris Zanders: Kā budžets, tā protesti…
1 stunda
IS
Ilmārs Stūriška
Sports
Dāvinājuma un fiktīvi līgumi – skandālu ēnā noris LFF ārkārtas kongress
1 stunda
SD
Sandra Dieziņa
Ekonomika
Kāpēc apstrādes rūpniecība buksē
1 stunda