Ja gribam būt veseli, jāmaina pieeja veselības aprūpei: eksperte aicina mainīt domāšanu un sākt veselību uztvert kā investīciju, nevis izdevumu 0
Par to, kādi ir galvenie izaicinājumi Latvijas veselības aprūpē un kāpēc fundamentāli būtu jāmaina domāšana par veselības aprūpes sistēmu TV24 raidījumā “Preses klubs” skaidro “Anti-Aging Institute” vadītāja Zane Rēvalde.
No valsts puses ir jāstiprina primārās veselības aprūpes sistēma, tātad mums nepietiek ģimenes ārstu. Diemžēl vidējais ģimenes ārstu vecums ir augsts, tie ir cilvēki, kuri iespējams nespēj vairs tik daudz iedziļināties un pieņemt tik daudz pacientu, cik ir reģistrējušies, piebilst Rēvalde.
Milzīga pieredze un zināšanas, bet laiks par 24 stundām viņiem vairāk nekļūst. Un patiesībā ir vajadzīgs laiks vairāk par desmit līdz piecpadsmit minūtēm, lai pacients varētu atnākt un izstāstīt savas problēmas, turklāt ir vajadzīgs laiks profilaktisku pasākumu veicināšanai, atzīst Rēvalde.
Tas mūsu valstī diemžēl ļoti klibo. Arī visas skrīninga programmas – mēs esam statistikā pēdējās vietās. “Tā ir tāda domāšanas paradigma, kas mums ir jāmaina. Ir jāsaprot, ka mums ir veselības aprūpes sistēma, veselības aprūpes iestādes un veselības aprūpes speciālisti. Ja mēs saprastu šo fundamentu, tad tie cilvēki, iestādes un sistēma, kurai būtu primāri jārūpējas par veselību, tad, kad mums viņa ir,” uzskata Rēvalde.
Tad kad mums veselības vairs nav, tālāk mēs kļūstam par apmeklētājiem slimnīcā, rehabilitācijas iestādēs un neatliekamās palīdzības centros, bet ir fundamentāli jāmaina domāšana, piebilst Rēvalde.
Un tad izdevumi pārvēršas par investīcijām savā veselībā. “Kad tu esi gatavs balsot par privāto veselības aprūpes pakalpojumu ar savu naudu, jo tev vēl viņa ir,” atzīst Rēvalde.
Ekonomisti varētu paskaitīt priekšā cilvēkiem, kuri nedraudzējas ar matemātiku, cik maksā slimot, cik tas maksā jums, jūsu ģimenei un valstij.
“Kad tu vairs nevari strādāt, esi hroniski slims, tu sēdi rindās mēnešiem ilgi, tu deviņus mēnešus gaidi pie valsts apmaksāta kardiologa, tu līdz tam esi jau sen nomiris. Bet jāatceras arī tas, ka, piemēram, infarkts ir desmitiem gadu ilga slimība, kas noved pie letālām sekām,” uzsver Rēvalde.
