Pasaulē
Citur

Juris Lorencs: Pazaudēts tulkojumā?3

Foto: AP/SCANPIX/LETA

ASV prezidents Donalds Tramps kārtējo reizi sacēlis vētru ar ierakstu tviterī. Burtiskā tulkojumā tas skan šādi: “Interesanti redzēt, kā “progresīvās” Demokrātu partijas kongresmenes, kuras nāk no valstīm, kuru valdības ir absolūti un totāli katastrofālas, vissliktākās un viskorumpētākās pasaulē (ja tām vispār ir funkcionējošas valdības), tagad skaļi un izteiksmīgi saka Amerikas tautai, visvarenākajai un stiprākajai nācijai pasaulē, kā būtu jāvada mūsu valdība. Tad kāpēc gan nedoties uz savām izcelsmes zemēm, nepalīdzēt šīm sabrukušajām un noziedzības pārņemtajām vietām? Tām tik steidzami vajadzīga jūsu palīdzība, ka par ātru nebūs.”

Lai gan vārdā neviens netiek nosaukts, daži mediji un politiķi uzskata, ka ar to it kā esot domātas četras demokrātu partijas kongresmenes ar “citzemju saknēm” – kaut arī gandrīz visi amerikāņi, izņemot indiāņus, jau pēc definīcijas ir imigrantu pēcteči. Aleksandrijas Okasio Kortezas senči cēlušies no Puertoriko, Rašidai Tlaibai ir palestīniešu saknes, Ajanna Preslija ir afroamerikāniete, bet Ilhana Omāra – naturalizēta somāliete, pirmā tumšādainā musulmane ASV Kongresā. Starp citu, pašam Trampam ir vācu saknes.

Visas četras bieži kritizējušas prezidentu, kas arī ir bijis viņa neapmierinātības pamatā. Bet kur šajos Trampa izteikumos slēpjas rasisms? Vismaz es to nesaskatu. Ironiju, sarkasmu – jā, bet rasismu – ne. Ja Latvijā kāds padomju laiku iebraucējs no Čitas vai Šimkentas sāk mācīt, kā latviešiem dzīvot un iekārtot savu valsti, mēs taču nodomājam to pašu, ko atļāvās uzrakstīt Tramps. Tomēr es pieļauju iespēju, ka “kausējamā katla” zemē Amerikā “vidējais amerikānis” ir citās domās nekā Tramps. Ilhana Omāra viņam atbildējusi: “Jūs ķeraties pie baltādaino nacionālisma, jo esat dusmīgs, ka tādi cilvēki kā mēs strādā Kongresā un cīnās pret jūsu naidpilno programmu.” Izrādās, pastāv ne tikai tautu, bet arī rasu nacionālisms!

Līdzīgi savulaik populāras kinofilmas varoņiem, arī Tramps ir “pazudis tulkojumā” – gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē. Lūk, piemērs acīmredzamai neprecizitātei – nejaušai vai mērķtiecīgai. Vācu žurnāls “Der Spiegel” raksta: “Tramps pieprasa četrām kongresmenēm atgriezties dzimtenē.” Bet neko tādu Tramps “nepieprasa”! Mēs dzīvojam neiecietības laikmetā, kad jebkura melnādaina politiķa kritika var tikt iztulkota kā rasisms. Lieliska iespēja piesegam! Cilvēks, kurš kritizē Kremļa politiku, gluži vai automātiski kļūst par “rusofobu”.

Cits piemērs – nākamajā dienā, 15. jūlijā, Tramps izceļas ar vēl vienu tvītu: “Viņas ir antisemītiskas, antiamerikāniskas un antiizraēliskas.” Un te jau Tramps pats uzkāpj uz vēl viena politiskās klišejas grābekļa – antisemītisma. Dažiem politiķiem (acīmredzot arī Trampam) jebkura Izraēlas kritika, pat ja tā ir pamatota un taisnīga, gluži vai automātiski nozīmē antisemītismu.

Paralēli pasaulē vērojams cits process – centieni par katru cenu atrast “politiski korektu” izteiksmes veidu. Mums vairs nav “pensionāri”, bet gan “seniori”. Skan it kā labāk. Bet ne visi seniori saņem pensiju, tāpat kā ne visi (sevišķi izdienas!) pensionāri būtu dēvējami par senioriem. Mēs vairs nesakām “nabags”, bet gan “trūcīgs” vai “maznodrošināts”. Nesakām “invalīdi”, bet gan “cilvēki ar kustību traucējumiem” – un tas ir pareizi. Vārds “invalīds” šķiet pieņemams vien līdz brīdim, kad uzzinām šī vārda nozīmi angļu valodā – “nederīgs”.Vai arī “cilvēki ar īpašam vajadzībām”. Pēdējais ir ne visai veiksmīgs kalambūrs – jo arī veselam, stipram cilvēkam ir savas īpašās vajadzības. Pēc robežu atvēršanas globālās (pirmām kārtām amerikāņu) informācijas telpas iespaidā nekorekts kļuva pirmskara Latvijas un vēlākajos padomju laikos lietotais, tik pierastais un patiesībā nevainīgais vārds “nēģeris”. Tumšas ādas krāsas cilvēkus no Āfrikas sāka sāka dēvēt par “melnajiem”, vēlāk leksikā ienāca mums pasvešais vārds “afroamerikānis”. Pasvešais tāpēc, ka latviešiem melnās rases cilvēki asociējas nevis ar Ameriku, bet gan ar Āfriku. Savukārt vārds “melnais” šķiet nepiedienīgs krievu valodas zinātājam – jo tieši krieviski tas skan un arī tiek lietots aizvainojošā nozīmē. Katram laikmetam savas nodevas. Padomju laikā izteiksmīgais latviešu vārds “slaucēja” pārtapa par “mehanizētās slaukšanas operatori”. Diezin vai šī žonglēšana ar vārdiem veicināja šīs smagās profesijas autoritāti lauku jaunatnes vidū. Nelaime tā, ka aiz skaistajiem, piegludinātajiem un politiski korektajiem terminiem nereti slēpjas auksta sirds. Izlikšanās, piesegšanās, divkosība, aprēķins – vēl viena mūsu laikmeta pazīme.

LA.lv