Latvijā
Kriminālziņas

Tagad pati jūtos kā noziedzniece. Kafejnīcas darbinieces pamana kukuļa došanu policijai un ieraksta feisbukā 16


Kafejnīcas virtuves logi no iekšpuses ir caurredzami, bet no ārpuses tie noklāti ar attēlu, kas liek domāt, ka pa tiem neko nevar redzēt.
Kafejnīcas virtuves logi no iekšpuses ir caurredzami, bet no ārpuses tie noklāti ar attēlu, kas liek domāt, ka pa tiem neko nevar redzēt.
Foto – Artis Drēziņš

Bijušais jūrnieks un tagadējais, kā pats sevi sauc, bitenieks amatieris Andris no Zirņu pagasta 2016. gada 10. augustā ar savu busiņu “Opel Movano”, kā ierasts, iegriezās Skrundas kafejnīcā “Jumis” paēst pusdienas. Tūlīt aiz viņa piestāja ceļu policijas automobilis iedegtām bāk­ugunīm, un policisti palūdza uzrādīt dokumentus. Autovadītājs gan neko sliktu nebija izdarījis. Tomēr policijas redzeslokā viņš bija nonācis. Andris nevarēja ne iedomāties, ka nomainīta telefona numura dēļ iekulsies tādās nepatikšanās, kas izvērsās gandrīz divu gadu garumā un nav vēl beigušās. Arī kafejnīcas “Jumis” darbinieces nebija iedomājušās, kā pavērsīsies lieta ar notikumu, kuras liecinieces viņas bija.

Nederīga polise

Šobrīd Kurzemes rajona tiesā Kuldīgā notiek tiesvedība pret ceļu policistu Edi­ju Tomašu, kurš apsūdzēts par kukuļņemšanu pēc Krimināllikuma 320. panta otrās daļas. Jaunajam vīrietim draud sods līdz pat astoņiem gadiem cietumā. Arī pret Andri bija ierosināts kriminālprocess par kukuļdošanu, taču tas tika izbeigts – acīmredzot apmaiņā pret liecībām pret policistu. Kaut arī liecībās, pirmstiesas izmeklēšanā un tiesā no šajā lietā iesaistītiem dzirdamas dažas neprecizitātes, tās nešķiet būtiskas. Galvenais: policists nepiekrīt, ka būtu vainīgs, un apgalvo, ka naudu nav ņēmis. Bet bitenieks teic, ka ir devis kukuli un policists to paņēmis, notikušo redzējušas vismaz trīs kafejnīcas virtuves strādnieces. Neviens gan no lietā iesaistītajiem nejūtas laimīgs, ka jāiet uz tiesu.

Tātad – kāpēc 2016. gada 10. augustā policisti Skrundā izrādīja interesi par Andri? No lietas materiāliem izriet, ka policisti uz Rīgas–Liepājas šosejas no sava automobiļa datora pamanījuši, ka bitenieka vadītajam opelim beigusies obligātā civiltiesiskā apdrošināšana. Autovadītājs gan to mēģinājis apstrīdēt, sakot, ka neesot saņēmis kā parasti īsziņu par to, ka polises termiņš tuvojas beigām. Policists vēlreiz pārbaudījis un parādījis savā telefonā vai kādā citā ierīcē autovadītājam, ka polises nav jau kādu nedēļu. (Kā vēlāk bitenieks sapratis, īsziņa par civiltiesiskās apdrošināšanas beigšanos viņam bija nosūtīta uz iepriekšējo telefona numuru, tāpēc viņš to nebija redzējis.)

“Policists nosauca oficiālo sodu, laikam 85 eiro. Es uzprasīju, vai ar 40 eiro segsies. Jā, segsies, policists atbildēja,” tiesā liecināja Andris. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā viņš teicis, ka policists licis ielikt naudu kādā dokumentā, pēc tam aizgājis apkārt automašīnai. Šīs liecības viņš apstiprināja arī tiesā.

Prokurors Juris Siders tiesā vaicāja: – Kāpēc prasījāt? Kad iziesim koridorā, varbūt arī man ko līdzīgu prasīsiet?

Andris: – Es jau no Marsa neesmu atlidojis. Tāda ir sistēma.

Prokurors: – Policista uzvedība jau liecināja, ka viņš grib kaut ko saņemt?

Andris: – Piekrītu.

Prokurors: – Kas notika tālāk?

Andris: – Sēžot mašīnā, paņēmu divas 20 eiro banknotes, salocīju un ieliku piezīmju papīrā, kas banknotes gan pilnībā nenosedza. Policists paņēma un pabrīdināja, lai apdrošinu automobili, un aizgāja. Viņi aizbrauca, bet es aizgāju ēst pusdienas. Kafejnīcas personāls sāka smieties: “Mēs visu redzējām!” Izrādās, viņu virtuves logi no iekšpuses ir caurredzami, bet no ārpuses neko nevar redzēt, kas notiek kafejnīcas virtuvē.

Prokurors: – Vai jums nebija interese ziņot par policista kukuļņemšanu?

Andris: – Nē.

Virtuves strādnieces visu redzējušas

Tā tas droši vien arī būtu palicis, ja viena no virtuves strādniecēm Oksana nebūtu par redzēto uzrakstījusi feisbukā, prasot, kas tie bija par policistiem, kas tā rīkojušies pret vienu no kafejnīcas pastāvīgajiem apmeklētājiem; sieviete esot šokā, ka “tik zaļš policistiņš tik atbildīgi veic savus darba pienākumus pašā karjeras sākumā, un bail iedomāties, kas būs vēlāk”.

Izrādās, ka Valsts policijas Iekšējās drošības birojs seko rakstītajam sociālajos tīklos vai arī tam kāds paziņoja par tur uzrakstīto. Kā tieši šis ieraksts nonācis biroja rīcībā, publiski nav zināms, bet biroja cilvēki ātri vien ieradušies pie Andra un, kā izskatās, pēc būtības “piespieduši pie sienas”, aicinot liecināt pret policistu, par to izbeidzot kriminālprocesu pret viņu par kukuļdošanu.

Liecinieces soda ar 100 eiro

Policista Edija Tomaša pārinieks tai dienā bija Āris Naumanis, kurš liecināja, ka divas reizes pārbaudījis automobiļa datorā, ka opelim nav polises, bet tad pēc sarunas ar autovadītāju policijas automašīnā atgriezies Tomašs un pateicis, ka paskatījies telefonā un redzējis, ka polise tomēr ir. Tad abi aizbraukuši. Video policijas automobilim nebija ieslēgts.

Kafejnīcas trīs virtuves strādnieces Oksana, Ausma un Vita uz tiesu nebija ieradušās, tiesnese par to katrai uzlika pa 100 eiro naudas sodu un aizsūtīja policiju viņām pakaļ uz Skrundas kafejnīcu. Pēc pusotras stundas divas – Oksana un Ausma – bija tiesā.

“Redzēju, ka busiņš ar priekšgalu apstājās pusmetru, metru no loga. Mūsu uzmanību piesaistīja policistu mašīna ar bākugunīm. Tad redzēju, ka policists iebāž kabatā naudu. Es strādāju ar naudu un banknotes pazīstu. Redzēju vienu salocītu 20 eiro zīmi, ko šis kungs (norāda tiesā uz E. Tomašu. – A. D.) iebāza kabatā. Es vēl piebungāju pie loga, un šis uz logu paskatījās. Mēs kādas piecas visu to redzējām, jo bijām ieinteresējušās par notiekošo,” tiesā liecināja Oksana un šajā brīdī sāka raudāt. “Tik jauns un jau nodarbojas ar šādām lietām! Uzrakstīju feisbukā. Nezināju, ka tādas sekas būs. Tagad pati jūtos kā noziedzniece, jo sabiedrībā par šādām lietām viedoklis ir dažāds. Strādāju Latvijā, audzinu šeit bērnus un nebraucu projām uz ārzemēm. Tāpēc man sāp sirds, ka policists, kam jābūt paraugam, dara šitādas lietas.”

Ausma tiesā sacīja, ka meita pasaukusi paskatīties pa logu un viņa redzējusi, ka autovadītājs policistam no rokas rokā nodevis naudu – salocītu 20 eiro banknoti.

“Kad Andris ienāca kafejnīcā un izstāstīja, kas noticis, ka iedevis 40 eiro, mēs vēl pasmējāmies, ka viņš mums arī varētu kaut ko izmaksāt. Mēs jau nevienam negribējām ziņot, bet meita jau man šausmīgi gudra…” teica Ausma.

Advokāte prasa: kur kukulis?

Aizstāvība balstās uz to, ka virtuves strādnieces nevarējušas redzēt naudas nodošanu un ka nav ne foto, ne video, kas pierādītu noziegumu, bet ir tikai vārdi.

“Tomašs bija ļoti principiāls ceļu policists. Kad viņu redzēju uz ielas, pat man bija bail. Par viņu ļaudis runāja: “Tas garais cērme jānovāc, riktīgs suņa nagla!” Turklāt ņemiet vērā, ka Ausmas dēls sodīts par krāpniecību, tāpēc lieciniecēm ir pamats nepatikai pret policiju. Viņas un šoferis melo,” man teica policista advokāte Anita Kovaļenko. Uz manu jautājumu, vai ir noskaidrots, vai opelim bija apdrošināšanas polise, kā dēļ E. Tomašs atbrīvoja autovadītāju no soda, – atbildēja, ka tas viņai neesot jāskaidro. Tāpat advokāte nevarēja atbildēt uz manu jautājumu, kāds motīvs būtu biteniekam apmelot policistu. Toties advokāte nākamajā tiesas sēdē, kas paredzēta septembrī, lūdza iepazīties ar izbeigto krimināllietu pret autovadītāju.

“Ja nav dots kukulis, tad to arī nevar paņemt,” uzskata advokāte.

Policija uz sēdi vedīs arī trešo virtuves strādnieci, liecinieci Vitu.

E. Tomašs ar mani bija nerunīgs, tikai noteica: “Lai arī kā šī lieta beigsies, es ar ģimeni došos projām no Latvijas.”

Galerijas nosaukums
LA.lv