Pirms 430 gadiem, 1584. gada 11. decembrī, Rīgas rāte, paklausot Polijas-Lietuvas valsts karaļa Stefana Batorija rīkojumam, pasludināja pāreju uz jauno gregoriāņu kalendāru, kas kļuva par ieganstu “Kalendāra nemieriem” – vai Ziemassvētki svinami pēc jaunā vai vecā kalendāra.

Lasītākie

“Tu padarīji mana desmitgadīgā dēla dienu neaizmirstamu!” Ādažos kāds svešinieks no sirds iepriecinājis zēnu, kurš nupat nopircis makšķeri

“Es nerunāju latviski!” Tūrists no Šveices, kurš apguvis latviešu valodu, sašutis, ka vairākās kafejnīcās nevar veikt pasūtījumu valsts valodā 45

13 noslēpumi, kas franču sievietēm ikdienā ļauj izskatīties tik satriecoši 11

Lasīt citas ziņas

Pēc jaunā, astronomiski precīzākā kalendāra Ziemassvētkus nācās svinēt 11 dienas agrāk. Faktiski runa tomēr bija par politiskajām cīņām starp rāti un pilsoniskajām ģildēm. Dumpošanos izraisīja arī mēģinājumi protestantiskajā Rīgā atjaunot katolicisma varu, atsevišķu baznīcu atdošana katoļiem. “Kalendāra nemieri” 1584. gada nogalē izpaudās kā katoļu baznīcu, tostarp Sv. Jēkaba baznīcas, izdemolēšana, svētbilžu, altāru, koka figūru dedzināšana, kulta priekšmetu samešana Daugavā. No kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas viedokļa tas bija barbarisms, taču no politiskā skatpunkta – Rīgas pilsoņu cīņa par pilsētas patstāvību.