Pirms 430 gadiem, 1584. gada 11. decembrī, Rīgas rāte, paklausot Polijas-Lietuvas valsts karaļa Stefana Batorija rīkojumam, pasludināja pāreju uz jauno gregoriāņu kalendāru, kas kļuva par ieganstu “Kalendāra nemieriem” – vai Ziemassvētki svinami pēc jaunā vai vecā kalendāra.

Lasītākie

Kokteilis

FOTO. Mākslīgais intelekts nosauc 10 pasaules pievilcīgākos vīriešus. Starp tiem – pretrunīgi vērtēts Latvijas politiķis

Negaidīts pavērsiens: kāpēc Īlons Masks bloķēja Krievijas piekļuvi “Starlink” un ko tas mainīja frontē

Gatavojiet “Ibumetin”! Šīs trīs zodiaka zīmes šajās brīvdienās piedzīvos vērienīgi traku ballīti – uzzini, kuras tās ir

Lasīt citas ziņas

Pēc jaunā, astronomiski precīzākā kalendāra Ziemassvētkus nācās svinēt 11 dienas agrāk. Faktiski runa tomēr bija par politiskajām cīņām starp rāti un pilsoniskajām ģildēm. Dumpošanos izraisīja arī mēģinājumi protestantiskajā Rīgā atjaunot katolicisma varu, atsevišķu baznīcu atdošana katoļiem. “Kalendāra nemieri” 1584. gada nogalē izpaudās kā katoļu baznīcu, tostarp Sv. Jēkaba baznīcas, izdemolēšana, svētbilžu, altāru, koka figūru dedzināšana, kulta priekšmetu samešana Daugavā. No kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas viedokļa tas bija barbarisms, taču no politiskā skatpunkta – Rīgas pilsoņu cīņa par pilsētas patstāvību.