Pirms 430 gadiem, 1584. gada 11. decembrī, Rīgas rāte, paklausot Polijas-Lietuvas valsts karaļa Stefana Batorija rīkojumam, pasludināja pāreju uz jauno gregoriāņu kalendāru, kas kļuva par ieganstu “Kalendāra nemieriem” – vai Ziemassvētki svinami pēc jaunā vai vecā kalendāra.

Lasītākie

Kokteilis

Slaveni mīļākie, veģetatīvā distonija, sēras, ticība un alkohols: izcilās aktrises Rēzijas Kalniņas dzīves līkloči 140

Veselam

Šī laulība ir lemta neveiksmei – sievietes parasti grib šķirties, ja apprecas šo iemeslu dēļ 13

Kokteilis

Kā noveco katras zodiaka zīmes pārstāvji? Dvīņi vienmēr paliek bērnišķīgi, bet Auns plāno nodzīvot līdz 120 gadiem

Lasīt citas ziņas

Pēc jaunā, astronomiski precīzākā kalendāra Ziemassvētkus nācās svinēt 11 dienas agrāk. Faktiski runa tomēr bija par politiskajām cīņām starp rāti un pilsoniskajām ģildēm. Dumpošanos izraisīja arī mēģinājumi protestantiskajā Rīgā atjaunot katolicisma varu, atsevišķu baznīcu atdošana katoļiem. “Kalendāra nemieri” 1584. gada nogalē izpaudās kā katoļu baznīcu, tostarp Sv. Jēkaba baznīcas, izdemolēšana, svētbilžu, altāru, koka figūru dedzināšana, kulta priekšmetu samešana Daugavā. No kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas viedokļa tas bija barbarisms, taču no politiskā skatpunkta – Rīgas pilsoņu cīņa par pilsētas patstāvību.