1584. gada 11. decembrī 0

Pirms 430 gadiem, 1584. gada 11. decembrī, Rīgas rāte, paklausot Polijas-Lietuvas valsts karaļa Stefana Batorija rīkojumam, pasludināja pāreju uz jauno gregoriāņu kalendāru, kas kļuva par ieganstu “Kalendāra nemieriem” – vai Ziemassvētki svinami pēc jaunā vai vecā kalendāra.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Mūsu tētis šodien atkal precas…” Bijusī sieva pavēsta, ka komponists Jānis Lūsēns iestūrējis laulības ostā
TV24
Uzņēmējs Bergs: “Tā bilde ir ļoti sērīga… Valsts strādā pēc tāda pieņēmuma, it kā vidējais latvietis dzīvotu 500 gadus”
Kokteilis
Maestro Raimonds Pauls atklāj Lanas pieminekli Lāčupes kapos: “Vienkārši un ļoti skaisti” 3
Lasīt citas ziņas

Pēc jaunā, astronomiski precīzākā kalendāra Ziemassvētkus nācās svinēt 11 dienas agrāk. Faktiski runa tomēr bija par politiskajām cīņām starp rāti un pilsoniskajām ģildēm. Dumpošanos izraisīja arī mēģinājumi protestantiskajā Rīgā atjaunot katolicisma varu, atsevišķu baznīcu atdošana katoļiem. “Kalendāra nemieri” 1584. gada nogalē izpaudās kā katoļu baznīcu, tostarp Sv. Jēkaba baznīcas, izdemolēšana, svētbilžu, altāru, koka figūru dedzināšana, kulta priekšmetu samešana Daugavā. No kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas viedokļa tas bija barbarisms, taču no politiskā skatpunkta – Rīgas pilsoņu cīņa par pilsētas patstāvību.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.