Pirms 140 gadiem, 1873. gada 21. maijā, Koburgas apgabala slimnīcas direktora ģimenē Vācija piedzima ievērojamais neirologs un elektroencefalogrāfijas (EEG) izgudrotājs Hanss Bergers.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Eksperti brīdina par jaunas katastrofas tuvošanos: 90 procenti cilvēces var iet bojā

Lasīt citas ziņas

Viņa specializācija un aizraušanās bija cilvēka smadzeņu radītie elektromagnētiskie impulsi. 1924. gadā Bergeram izdevās tos reģistrēt ar galvanometru kā grafisku līkni. Arī apzīmējumu “EEG” galvas smadzeņu garozas šūnu – neironu – bioelektriskā lauka līkņu pierakstam viņš darināja tajā pašā gadā. Bergers gan sākumā šaubījās par atklājuma pareizību un publiski par EEG paziņoja tikai pēc pieciem gadiem. Zinātnieks pieļāva, ka ārkārtēju pārdzīvojumu brīdī smadzeņu raidītos impulsus var uztvert personas tuvākie radinieki, kas izjūt neizskaidrojamu nemieru un bažas. Šis uzskats balstījās paša Bergera jaunības dienu pieredzē, kas viņu arī bija pamudinājusi pievērsties medicīnai. Jāatzīmē, ka Hanss Bergers bija nacistu SS biedrs, kas atbalstīja piespiedu sterilizācijas politiku.