Jānis Roze (1878 – 1942).

Pirms 140 gadiem Vecpiebalgas “Vecgaiļu” rokpeļņa ģimenē piedzima ievērojamais pirmskara Latvijas grāmatizdevējs, uzņēmējs Jānis Roze. Jaunības dienās viņš iestājās darbā pie savulaik pazīstamā grāmatnieka Jāņa Ozola, izplatot viņa veikala grāmatas. Kad Ozols 1905. gada revolūcijas gaitā krita par soda ekspedīcijas upuri un 1906. gadā tika nošauts, Roze pārņēma viņa veikala vadību Vecpiebalgā, bet 1912. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur atvēra savu tipogrāfiju “Burtnieks”; pēc diviem gadiem arī izdevniecību “Jānis Roze”. 20. – 30. gadu Latvijā viņš ir viens no lielākajiem izdevējiem, turklāt lielākās zīmogu darbnīcas īpašnieks. Laikabiedri vienmēr uzsvēruši, ka Rozem grāmatas nebija tikai veids, kā pelnīt naudu. Citstarp tas arī bija viens no iemesliem, kādēļ latviešu sabiedrībā viņš tika ļoti cienīts. “Grāmata nav viņam tikai prece, grāmatai pieder viņa mīlestība,” atzīmējis literāts Kārlis Skalbe. Uz to norāda arī tas, ka, tiklīdz uzņēmums 20. gados bija nostiprinājies, Roze ķērās pie latviešu literātu kopoto rakstu izdošanas. Finansiāli tā varbūt nebija pati ienesīgākā nodarbošanās. Rozes izdevniecībā tapa Jāņa Akuratera, Augusta Deglava, Antona Austriņa, Jāņa Poruka, Augusta Saulieša, Kārļa Skalbes kopotie raksti. Izdevējs allaž rūpējās par izdevumu vizuālo pievilcību, tādēļ vāku un ilustrāciju zīmēšanā tika piesaistīti tādi klasiķi kā Sigismunds Vidbergs, Indriķis Zeberiņš vai Kārlis Miesnieks. Padomju okupācijas varai Jānis Roze un viņa ģimene acīmredzot šķita bīstami. 1941. gada 14. jūnijā 63 gadus veco grāmatnieku izsūtīja uz Permas apgabala Ussoļlagu, kur nākamajā gadā Roze mira.