Latvijā
Vēsture

1920. gada 29. jūnijā. Muižniecības gals0


Baronu krišana – 1919. gada karikatūra.
Baronu krišana – 1919. gada karikatūra.
Arhīva foto

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Pirms 100 gadiem Latvijas Satversmes sapulce steidzamības kārtā pieņēma “Likumu par muižnieku korporāciju slēgšanu”, ar to faktiski likvidējot vācu aristokrātiju kā atsevišķu sabiedrības kārtu, kuras pastāvēšana ir nesavienojama ar Latvijas demokrātisko iekārtu.

Lai arī Satversmes sapulces Juridiskā komisija bija atzinusi, ka loģiskāk būtu vispār pasludināt kopumā visu kārtu sistēmu par atceltu, tomēr vienlaikus bija atzīts, ka praksē to nāktos grūti īstenot un jāķeras pie tā, kas tobrīd bija atzīts visvairāk “zemei ne par labu”.

Dokuments paredzēja Vidzemes, Kurzemes un Piltenes bruņniecības, tas ir, muižniecības struktūru, slēgšanu un visu šo korporāciju publisko un privāto tiesību priekšrocību atcelšanu.

Viss īpašums, kas korporācijām piederēja vai bija tām uzticēts, bija “atņemams un nododams tiesas apsardzībā uz vispārēju likumu pamatu”.

Grāmatas un dokumenti bija jānodod Tieslietu ministrijai.

Jāatzīmē, ka muižnieku organizācijas jau gada sākumā, tikko parādījās informācija, ka Tautas padome strādā pie šāda likuma, sāka izdalīt savus arhīvus, bibliotēkas, vērtspapīrus un citu inventāru dažādām vācbaltu institūcijām un biedrībām, tajā skaitā arī labdarīgiem mērķiem.

Likumu Satversmes sapulce pieņēma teju vienbalsīgi, atturoties tikai septiņiem deputātiem no vācbaltu un ebreju vidus.

Kā debatēs bija atzīmējis sociāldemokrāts Felikss Cielēns, tās tomēr neesot muižniecības beigas, jo vēl nebija īstenota Agrārā reforma un atsavināti muižu īpašumi.

Cielēns apgalvoja, ka likums esot “atbilde uz Kurzemes un Vid­zemes muižniecības izaicinošo valodu un draudiem, ar kādiem tā visas Baltijas vācietības vārdā griezusies pie valdības” saistībā ar šo likumprojektu un iecerēto Agrāro reformu. Tā, protams, vairāk bija retorika.

Muižniecības kā kārtas likvidēšana kopā ar sekojošo Agrāro reformu 20. gadu sākumā sagrāva svarīgākos vācbaltu tradīciju pīlārus. Līdz pēdējam mirklim daudzi aristokrāti bija cerējuši, ka viņu tituli un vēsturiskie zemes īpašumi ir neaizskarami.

“Latvija bija kļuvusi par modernu demokrātisku valsti, kas bija likvidējusi pasaulē jau sen vairs nepastāvošos viduslaiku atavismus: kārtu privilēģijas un muižnieku zemes īpašumus.

Saprotams, ka ieražām bija milzu spēks un vācu izcelsmes muižu īpašniekiem nebija viegli samierināties ar šāda veida privilēģiju zaudēšanu, kas vēl nesen bija radījušas veselu dzimtu finansiālās nodrošinātības pamatu,” atzīmējis vēsturnieks Raimonds Cerūzis.

Saistītie raksti
Latvijas valsts simtgades zīme

Publikācija tapusi projektā “Pie nācijas šūpuļa. 1920.–1990.”

Projekts tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķpro­grammas “Latvijai – 100” atbalstu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Latvijā
Rīgas domē cer iekļūt apkaimju pārstāvji, izglītības darbinieki, parlamentāriešu palīgi un ministru padomnieki
13 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Latvijā
Aptauja. Kā vērtējat Saeimā pieņemto iepriekšējās krīzes hipotekāro kredītu parādu atlaišanu?
14 stundas
IE
Ināra Egle
Latvijā
“Bija vienalga, ar ko strādāt kopā.” Talsos varu pārņēmusi Nacionālā apvienība
14 stundas

Lasītākie

IK
Ilze Kalve
Pasaulē
Slēgta “latviešu pilsēta” Lestera. Tautieši Anglijā pastāsta, kāda ir situācija uz vietas slēgtajā pilsētā
12 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Par no zemes izraktu 1938.gada “Iž” bisi četri mēneši cietumā 2
13 stundas
LE
LETA
Dabā
Liepājā un Madonā pārspēts 15.jūlija aukstuma rekords
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Nedēļas izskaņā gaiss sakarsīs līdz +28 grādiem, taču nākamnedēļ Latviju sasniegs aukstā atmosfēras fronte
31 minūtes
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Jautājums par to, kas bija Kolumbs, ir arī jautājums par Latviju 2
48 minūtes