Latvijā
Sabiedrība

Latvija – slīcēju valsts: 64% mūsu valsts iedzīvotāju neprot peldēt. Nedēļas notikumu apskats1


Aptaujā noskaidrots, ka peldēt neprot 64% Latvijas iedzīvotāju un tikai 6% uzskata, ka peld teicami.
Aptaujā noskaidrots, ka peldēt neprot 64% Latvijas iedzīvotāju un tikai 6% uzskata, ka peld teicami.
Foto: Edijs Pālens/LETA

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Cilvēks. Tiesībsarga pirmā uzvara

Juris Jansons
Foto: Karīna Miezāja

v
Kaut gan katra valdība ir solījusi uzlabot trūcīgo cilvēku materiālo stāvokli, bet šo solījumu nav pildījusi, neviena institūcija vai nevalstiskā organizācija nebija uzdrošinājusies rakstīt sūdzību vai pieteikumu Satversmes tiesai.

Pēc amatā aizvadītiem četriem gadiem to beidzot izdarīja tiesībsargs Juris Jansons un aizvadītajā nedēļā guva uzvaru.

Tiesībsargs uzskata, ka Ministru kabineta noteiktais garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmenis neatbilst sociāli atbildīgas valsts principam, nenodrošina cilvēka cieņas aizsardzību un neizpilda no Sa­tversmes 109. panta izrietošo valsts pienākumu sniegt personai tai nepieciešamo sociālo palīdzību.

Kad Jansons vērsās tiesā, GMI līmeņa pabalsts vienai personai mēnesī bija 53 eiro, šogad to palielināja līdz 64 eiro, kaut gan valdība bija apņēmusies noteikt šo summu 94 eiro mēnesī.

Skaidrs, ka arī ar šīm naudas summām nav iespējams nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni. To savā spriedumā atzīst arī ST, nosakot, ka pieminētie 64 eiro nebūs spēkā no 2021. gada 1. janvāra.

Tas nozīmē, ka Saeimai un Ministru kabinetam, ievērojot spriedumā secināto, līdz tam laikam ir jāpieņem jauns tiesiskais regulējums.

Jansons ar gūtajiem panākumiem nav samierinājies un iesniedzis ST vēl četrus pieteikumus. ST spriedums par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta atbilstību Satversmei būs zināms 9. jūlijā.

Tiesa 16. jūnijā rakstveida procesā arī sāka skatīt tiesībsarga iesniegto pieteikumu par trūcīgas personas ienākumu sliekšņa vērtības atbilstību valsts pamatlikumam.

Visticamāk, spriedums būs gatavs jūlija beigās. Ņemot vērā ST darba tempu, līdz gada beigām mēs varētu uzzināt, ko ST ir nolēmusi, izskatot tiesībsarga iesniegto minimālās invaliditātes pensijas un minimālās vecuma pensijas lietu.

Jansons uzskata, ka parlamenta deputātus aizsargājot kolektīvās bezatbildības imunitāte, par ko liecinot gan varasvīru akceptētie sociālie pabalsti, ar kuriem nav iespējams nodrošināt elementāras dzīves vajadzības, gan arī nodokļu politika.

Viņš ir pārliecināts, ka pašreizējā vājā un neprofesionālā Saeima palīdz veidoties pilsoniskajai apziņai.

“Ierēdņi un deputāti ir pakļauti suverēnam jeb tautai, nevis tauta – deputātiem. Tāpēc, ja man būtu jāuzsauc tosts, es teiktu: lai mēs dzīvotu valstī, kur tiesībsargs nav nepieciešams!” šopavasar intervijā žurnālam “Mājas Viesis” teica J. Jansons.

Nelaime. Slīcēju valsts?

Aptaujā noskaidrots, ka peldēt neprot 64% Latvijas iedzīvotāju un tikai 6% uzskata, ka peld teicami.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ziņo, ka garajās Jāņu brīvdienās noslīkuši 11 cilvēki. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve LTV atklāja, ka dažos šajos gadījumos pirms peldēšanās lietots alkohols.

Nelaimes uz ūdeņiem pagājšnedēļ turpinājās arī pēc svētkiem – tā 27. jūnijā noslīkuši trīs cilvēki – upē Skrundas novadā, upē Ventspils novadā un dīķī Talsu novadā. Kopš gada sākuma Latvijā noslīkuši jau 58 cilvēki.

Eiropas Savienības statistikas pārvaldes “Eurostat” pērn publiskotie dati liecina, ka Latvijai un Lietuvai ir vislielākais noslīkušo cilvēku skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju – attiecīgi 6,1 un 6,5.

Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs šo pastāvīgo nelaimi skaidro ne tikai ar cilvēku bezatbildību, dodoties peldēt alkohola reibumā, vai arī vecāku bezatbildību, nepieskatot savus bērnus, bet arī ar to, ka valstij nav programmas, kā panākt, lai cilvēki iemācītos peldēt un saņemtu pietiekamas zināšanas par drošību uz ūdens.

Izrādās, ka 64% mūsu valsts iedzīvotāju neprot peldēt, tā liecina pētījumu centra SKDS analīze.

Platonovs norādījis, ka Skandināvijas valstīs slīkoņu skaits samazinājies divas reizes, kad peldēšana kļuvusi par obligātu mācību priekšmetu skolās.

Arī Igaunijā un Lietuvā nevis domā, kā nepieļaut cilvēku noslīkšanu, bet jau dara.

Lietuvā pirms diviem gadiem sākta valsts īstenota bērnu peldēšanas apmācības kampaņa, bet Igaunijā valsts aizvadītajā gadā piešķīra finansējumu līdzīgam projektam. Šāda programma pastāvot pat Baltkrievijā.

Turpretī Latvijā šajā ziņā gandrīz nekas netiekot darīts, vien katru gadu nosaukta dramatiska statistika par noslīkušajiem.

Līdztekus tam ir arī Valsts kontroles aizrādījums, ka pašvaldības būvējot par daudz dārgus un nevajadzīgus peldbaseinus…

Sods. “SEB” – par 95 miljoniem eiro nabagāka

Publicitātes foto

Zviedrijas finanšu regulators “Finansinspektionen” pagājušajā ceturtdienā Zviedrijas banku grupai “SEB Group” piemērojis viena miljarda kronu (95 miljonu eiro) naudassodu par trūkumiem naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu ievērošanā Baltijas valstīs.

“SEB bankas”, tāpat kā citu skandināvu banku – “Swedbank” un “Danske bank” “grūtās dienas” iezvanīja Zviedrijas televīzijas kanāls SVT, kas pēdējos gados izveidojis virkni atmaskojošu raidījumu par Skandināvu banku darbību Baltijā, konkrēti, to piedalīšanos naudas atmazgāšanas operācijās un starptautiski noteikto sankciju pārkāpumiem.

Pašās Baltijas valstīs ar izmeklēšanu tika galā samērā ātri – Lietuvā pārkāpumus nekonstatēja, Latvijā Finanšu un kapitāla tirgus (FKTK) komisija pērnā decembrī sodīja “SEB” ar 1,8 miljonu soda naudu, bet Igaunijas Finanšu uzraudzības dienests sodīja “SEB Pank” ar viena miljona eiro sodu.

Lai gan sods šķiet bargs, tomēr, salīdzinot to ar sodiem citām bankām, kļūst skaidrs, ka “SEB banka” no visas jautrās skandināvu trijotnes ir vismazāk vainīgā.

Jāatgādina, ka pret “Danske bank” tika izvirzītas apsūdzības par 160 miljardu “netīras” naudas izplūšanu caur banku periodā no 2007. līdz 2015. gadam, bet gaidāmais sodu apjoms, kas bankai būs jānomaksā, ir vairāki miljardi eiro.

“Swedbank” apsūdzēja par 135 miljardu eiro pārskaitīšanu galvenokārt no Krievijas uz Eiropas Savienību, un bankas saņemtais sods bija četri miljardi zviedru kronu (~380 miljoni eiro), kas ir četras reizes vairāk nekā “SEB bankai”.

Salīdzinājumam – reāli atklātais “SEB bankas” pārkāpums Latvijā bija trūkumi bankas informācijas sistēmā, kas neļāva savlaicīgi un korekti identificēt sankcijām pakļautos klientus, kā rezultātā tika kļūdaini atbloķēti viena šāda klienta līdzekļi un nelikumīgi pārskaitīti 592 eiro algu izmaksai kādā uzņēmumā, pērn decembrī atklāja FKTK.

Latvijas “SEB bankas” korporatīvās komunikācijas vadītāja Agnese Strazda intervijā Latvijas radio teikusi, ka audita process, kura rezultāts ceturtdien tapa zināms, neesot nekas negaidīts SEB grupai, jo tā pēdējos mēnešos ļoti aktīvi sadarbojusies ar finanšu uzraugiem.

Noteiktais soda apmērs neietekmēšot “SEB grupas” darbību ne Zviedrijā, ne Baltijas valstīs, mierinājusi bankas pārstāve.

Prieks. Latvija uzvar divus gadus pēc kārtas

Animētā dokumentālā filma “Mans mīļākais karš” ir autobiogrāfiskos motīvos balstīts stāsts par padomju Latvijā pavadītu bērnību.
Publicitātes foto

“Es tiešām neticēju, ka uzvarēšu Ansī festivālā, biju ļoti nopriecājusies jau par to, ka izlīdām caur adatas aci un tikām konkursa skatē. Jo latviešu filma uzvarēja jau pagājušajā gadā, turklāt “Mans mīļākais karš” ir ļoti neparasta, tā ir dokumentāla animācija,” režisore Ilze Burkovska-Jakobsena atceras brīdi, kad saņēma Ansī starptautiskā animācijas festivāla ziņu par iegūto uzvaru.

“Kad atver e-pastu, kur lieliem burtiem rakstīts “SLEPENI”, teksts sāk migloties un tu redzi tikai vienu vārdu – “Winner”, tas ir, uzvarētājs. Sirds sāka dauzīties.”

Ansī starptautiskais kinofestivāls, kas notiek Francijā kopš 1960. gada, ir viens no vecākajiem, nozīmīgākajiem un prestižākajiem animācijas filmu festivāliem pasaulē.

Filma “Mans mīļākais karš” bija iekļauta festivāla jaunākajā, tikai pērn iedibinātajā pilnmetrāžas konkursa programmā “Contrechamp” līdzās deviņām citām pilnmetrāžas animācijas filmām no visas pasaules.

Saistītie raksti

Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma uzskata – tas fakts, ka divus gadus pēc kārtas Latvijā veidotas animācijas filmas uzvar pasaules nozīmīgākā animācijas filmu festivāla konkursā “Contrechamp”, patiesi ir unikāls, pat fenomenāls: “Šajā programmā tiek īpaši atlasīti mākslinieciski novatoriski, nekonvencionāli darbi, un Ilzes Burkovskas-Jakobsenas “Mans mīļākais karš”, tāpat kā Ginta Zilbaloža “Projām”, kas Ansī triumfēja pērn, apliecina Latvijas animācijas režisoru un mākslinieku talantu daudzveidību.”

Šogad festivāla filmas tika izrādītas neklātienē, arī uzvarētāju paziņošanas ceremonija notika virtuālajā vidē. Balvas klātienē uzvarētāji aicināti saņemt festivāla norises laikā nākamajā gadā.

Savukārt Latvijas kino skatītāji filmu “Mans mīļākais karš” varēs noskatīties rudenī.

Sagatavojuši: Māra Libeka, Linda Kusiņa-Šulce, Olafs Zvejnieks

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Trīs dienas darbā, trīs augstskolas solā – sekojot pasaules piemēram?
18 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Reportieri bez robežām” pauž nožēlu par ES sankciju izmantošanu, lai Baltijas valstīs aizliegtu RT 1
1 diena
SK
Skaties.lv
Latvijā
Zīdaiņa glābšanas operācija Mežaparkā: automašīna ar bērnu salonā aizslēdzas, vecākiem paliekot ārā 4
1 diena

Lasītākie

IP
Ilze Pētersone
Dabā
Kurp indiāņus vedīs virsaiši? Saruna ar “dabas advokātu” Uģi Rotbergu 1
Intervija 5 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Sociālajos tīklos pārsteidz video, kā vējš daudzdzīvokļu namu pagalmā ar neticamu spēku nogāž milzīgu koku 2
9 stundas
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Ģenētiski mūsu visu saknes ir zemē, nevis bruģī 1
5 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
“Zinu, kā jūtas rokzvaigznes uz skatuves, jo ceļmalās stāv cilvēki un aplaudē!” Pa Eiropu ar fortūnas džentlmeņiem 1
11 stundas
LE
LETA
Latvijā
Pāvilostas mērs iepirkumos izkrāpj 236 159 eiro, bet KNAB samaksā smieklīgu sodu 1
10 stundas