1920. gada 5. maijā. Latvija salabst ar Vāciju 0
Pirms 100 gadiem Latvija atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Vāciju, kuras 1919. gada 25. novembrī, bermontiādes nogalē, diezgan neapdomīgā kārtā bija sarāvusi, piesakot Vācijai karu (pirmais un vienīgais gadījums vēsturē, kad Latvija ko tādu darījusi).
Latvijas diplomāti bija cerējuši, ka formālā atrašanās karastāvoklī varbūt ļaus iegūt no Vācijas kādu kompensāciju, līdzīgi kā to pēc Parīzes miera līguma parakstīšanas Pirmā pasaules kara noslēgumā panāca Rietumu sabiedroto valstis.
Taču, kā atzīmējis vēsturnieks Edgars Dunsdorfs: “Vācijas reparāciju nasta Francijai bija tik smaga, ka uzņemties jaunu pienākumu Vācija nedz spēja, nedz gribēja.”
Galu galā kuriozais kara pieteikums bija sagādājis sarežģījumus pārsvarā pašai Latvijai, jo, nemaz nerunājot par diplomātisko fonu, apgrūtināja saimnieciskos kontaktus, kas bija ļoti svarīgi, lai sāktu darbu pie valsts ekonomikas atjaunošanas.
Formāli karastāvoklis Latvijas–Vācijas starpā gan beidzās tikai 1920. gada 15. jūlijā, kad galīgajā variantā tika apstiprināts “Latvijas–Vācijas pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu”.
Zīmīgi, ka Rīga bija gribējusi, lai dokumentu sauc par “miera līgumu”, taču Berlīnē tam stingri pretojās, aizrādot, ka abas valstis nemaz nav karojušas un Vācijai nav saistības ar Pāvela Bermonta dēku.
Latvijas diplomāti tomēr līdz 1925. gadam turpināja formāli uzturēt spēkā prasību, lai Vācija kompensē zaudējumu, ko Pirmajā pasaules karā tā nodarījusi Latvijas teritorijā.
Berlīne šīs prasības neitralizēja, pieprasot, lai tādā gadījumā latvieši kompensē Vācijas pilsoņiem agrārās reformas laikā konfiscētos īpašumus.
Visu šo diplomātisko cīņu gaitā Latvijai izdevās iegūt vien nelielu skaitu dzelzceļa vagonu un lokomotīvju.
