1925. gada 22. jūlijā 0
Pirms 90 gadiem, 1925. gada 22. jūlijā, Stacijas laukumā Rīgā ritēja otrā diena kopš pareizticīgo kapelas nojaukšanas uzsākšanas.
Iepriekšējā dienā bija noņemti krusti un sākts nojaukt torni. Ar cementa javu mūrētās sienas gan izrādījās ļoti izturīgas. Tās jūlija pēdējās dienās saspridzināja. Šādas pateicības kapelas pie dzelzceļiem visā Krievijas impērijā sāka būvēt pēc tam, kad 1888. gadā 17. oktobrī dzelzceļa katastrofā uz Kurskas–Azovas dzelzceļa brīnumainā kārtā bija izglābusies cara Aleksandra III ģimene. Rīgā par pareizticīgo pilsoņu saziedoto naudu kapelu atklāja 1889. gada 17. oktobrī. Būve ar cara laika uzrakstiem un Romanovu simboliku neapšaubāmi bija neiederīga jaunās Latvijas valsts galvaspilsētas “vārtiem”, tomēr sabiedrības attieksme pret nojaukšanu bija pretrunīga. Tas tomēr bija dievnams, turklāt ilgāku laiku kalpojis par tādu kā Stacijas laukuma dominanti. Arhibīskapa Jāņa Pommera vadītajai Latvijas Pareizticīgajai baznīcai piedāvāja kapelu pārvietot, tomēr tam pietrūka līdzekļu.
