Latvijā
Vēsture

1930. gada 22. maijā. Ceļi jāuztur valstij0


Zemesceļa apstrāde ar pretputēšanas līdzekli 30. gadu beigās.
Zemesceļa apstrāde ar pretputēšanas līdzekli 30. gadu beigās.
Arhīva foto

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Pirms 90 gadiem Latvijas satiksmes ministrs Frīdrihs Ozoliņš ar preses starpniecību iepazīstināja sabiedrību ar plāniem Latvijas ceļu uzturēšanā un remontēšanā.

Daudzviet ceļi, īpaši Latgalē un īpaši lietainā laikā, tika atzīti par neapmierinošiem.

Problēma bija arī finansējums. Latvijā vēl pastāvēja muižas laiku sistēma, ka zemniekiem, kuru īpašumus šķērso ceļi, jāpiegādā valstij to remontam vajadzīgā grants, turklāt maksāta tika nevis tirgus cena, bet par trešdaļu mazāka.

Daudzi, jo sevišķi jaunsaimnieki, bija lielā nemierā ar apgrūtinošajām ceļu klaušām. Ozoliņš un Saeimas pašvaldību komisija bija vienojušies, ka tuvākajā laikā no šādas sistēmas jāatsakās.

“Komisija atzinusi, ka turpmākos gados jāpārņem valsts uzturēšanā no 2. šķiras zemesceļiem ik gadus ne 500 km, bet ne mazāk par 2000 km, ar ko tad arī visi 2. šķiras zemesceļi pārietu uzturēšanā ar valsts līdzekļiem tuvāko 4 gadu laikā.

Pašlaik valsts uzturēšanā atrodas 6500 km zemesceļu, bet visu 2. šķiras zemesceļu ir 15 000 km.

Pieņemtais pārgrozījums spraudis par mērķi atstāt zemturiem labošanai klaušu kārtā tikai 3. un 4. šķiras ceļus, kamēr 1. un 2. šķiras ceļus labotu par valsts līdzekļiem,” ministrs skaidroja “Jaunākajām Ziņām”, piebilstot, ka pāreja uz tādu kārtību notiks tikai tad, ja izdosies atrast jaunus finansējuma avotus.

To piemērus saskatīja ārvalstu pieredzē.

“Tādēļ būtu pilnīgi dibināti, ja ceļu fondā ieskaitītu ievedmuitas nodokli no automobiļiem, motocikliem, velosipēdiem, to riepām un kamerām un muitu un akcīzi no benzīna. Arī nodoklis no alkohola ceļu fondam par labu būtu dubultojams, paceļot to uz 6% līdzšinējo 3% vietā. Tāpat arī ceļu fondā ieskaitāmi kredīti, kurus maksā Mežu departaments par ceļu labošanu uz valsts mežu rēķina,” klāstīja Ozoliņš.

Tā sauktie klaušu ceļi gan nezuda visu pirmskara Latvijas laiku, lai arī valsts un pašvaldības pakāpeniski aizvien vairāk pārņēma to uzturēšanu gan tehniskiem līdzekļiem, gan finansiāli.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
AG
Andris Grīnbergs
Latvijā
“LA” aptauja: Vai ārkārtas situācijā, kad noteikti pulcēšanās ierobežojumi, ļaudis apmeklē baznīcu?
1 diena
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Žēl, ka izlaiduma nebija, bet tagad visi ceļi vaļā! Topošie studenti dalās sapņos
1 diena
LE
LETA
Latvijā
Latvijas uzņēmumus apdraud organizēta noziedzības grupa; garnadži paviesojušies SIA “Mikrotīkls” un “Elko” 3
1 diena

Lasītākie

LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
1 stunda
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
“Pilskalnes Siguldiņa”, moku kambaris, trušu pilsētiņa un citi apskates vērti objekti. Ziedošā Zemgale – apceļo piesardzīgi!
11 minūtes
Raivis Šveicars
Ekonomika
Kur “audzē” citronskābi, antibiotikas, vitamīnus un vakcīnas? “Biotehniskā centra” noslēpumainie bioreaktori
2 stundas
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Varbūt vienreizējās lietošanas masku vietā var lietot vairākās kārtās salocītu agroplēvi?
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Traģiska sestdiena Liepājā. Avārijā gājusi bojā nepilngadīga jauniete
19 minūtes