Pirms 80 gadiem, 1933. gada 7. februārī, “Jaunākās Ziņas”, atsaucoties uz Rīgas dzimtsarakstu nodaļas sniegto informāciju, vēstīja, ka, valstij atkopjoties no pasaules ekonomiskās krīzes sekām, vecāki saviem bērniem aizvien biežāk dodot latviskus vārdus:

Lasītākie

Kokteilis

Pasaule ir tikai sekundes attālumā… “Dzīvais Nostradams” izsaka satraucošus pravietojumus

“Ir pieņemts lēmums…” Putins nāk klajā ar paziņojumu par darbībām uz robežas ar Ukrainu

TV24

“No Putina puses ultimāts ir izteikts.” Ja Krievijai atdotu teritorijas, kas notiktu ar tur dzīvojošajiem Ukrainas pilsoņiem?

Lasīt citas ziņas

“Tādus pārspīlētus vārdus kā agrāk (Marseljeza, Sako, Vanceti) vairs nedod, bet izraugās iepriekšējo gadu populārākos vārdus. Sevišķi iecienīti: Ojārs, Gunārs, Ilmārs, Elmārs, Jānis, Pēteris, Andrejs, Anna, Skaidrīte, Spodra, Mirdza, Marija, mazāk Austra, Austris.” Inteliģentās aprindas dodot saviem bērniem šādus latviskus vārdus: Dace, Banga, Daina, Līga, Maija, Māra, Rasa, Tikla, Agris, Auseklis, Dzintars, Imants, Indulis, Miervaldis, Visvaldis, Tālivaldis, Tautmīlis, Uldis, Viesturs. Retāk gadījās Lāčplēsis un Ciltvairis. Populārāki tāpat kļūstot no lietuviešiem aizgūtie Ģedimins, Alģirts, Oļģerts, Zemgus, Daumants, Biruta vai pavisam senie, kā Ilze. Daži vecāki gan turpinot tiepties, lai viņu bērniem liek sakropļotus vārdus, piemēram Podrīte Spodrītes vietā vai Karamena Karmenas vietā.