1934. gada 25. aprīlī 0
Pirms 80 gadiem, 1934. gada 25. aprīlī, ”Jaunākās Ziņas” informēja: ”Armijas komandieris aizliedzis karaspēka daļām svētdienās un svētku dienās no plkst. 8 līdz 14, pastaigājoties pa pilsētu, sevišķi gar baznīcām, dievvārdu laikā dziesmas dziedāt, lai netraucētu pilsoņu reliģisko sajūtu.”
Pirmskara Latvijā un ne tikai bija ierasta prakse: ja karavīri ārpus kazarmām lielākās vienībās kādu nemilitāru iemeslu dēļ pārvietojās pa pilsētu ielām, bija vēlams dziedāt ierindas dziesmas. Valdīja uzskats, ka tas veicina armijas pozitīvo tēlu sabiedrības acīs un pašus karavīrus dara brašākus. Kas skar uzvedību publikā, tad Latvijas armijas virsnieki un instruktori formas tērpos parādīties drīkstēja tikai tajās uzdzīves vietās, kuras ar īpašu pavēli bija apstiprinājusi armijas vadība. Rīgā tādi bija tikai četri smalkākie restorāni, Liepājā – trīs, Daugavpilī – četri, bet Pļaviņās karavīri drīkstēja apciemot restorānu ”Pie Hercoga”.
