2003. gada 4. februārī 0

Pirms 10 gadiem, 2003. gada 4. februārī, oficiāli no Eiropas kartes nozuda Dienvidslāvijas Federatīvā Republika.

 

Kokteilis
Ko stingri aizliegts darīt kapsētā, lai tevi “nepaņemtu līdzi” – noteikumi, kas noteikti jāievēro
Mājas
5 lietas, kuras nedrīkst izsviest no mājokļa pat tad, kad tās nokalpojušas
VIP galdiņš paliek tukšs: Putina partneris demonstratīvi atsakās no viņa piedāvājuma, Kremlis spiests taisnoties
Lasīt citas ziņas

Tās vietā tika pasludināta Serbijas un Melnkalnes savienotā valsts. Pēckara autoritārā prezidenta Josipa Broza Tito uzturētā Dienvidslāvija realitātē jau bija izirusi asiņainajos 90. gadu etniskajos karos, no tās atšķeļoties Slovēnijai, Horvātijai, Maķedonijai un Bosnijai un Hercegovinai. Ilgs mūžs tāpat nebija Serbijas un Melnkalnes savienībai, kas lielā mērā bija ES politiķu rosināts veidojums. Tā pārstāja eksistēt pēc 2006. gada 21. maija referenduma Melnkalnē, kad 55,5% melnkalniešu izteicās par neatkarību un nodalīšanos no Serbijas. Galvenais melnkalniešu apsvērums bija vēlme ātrāk tuvoties ES un NATO, kas savienībā ar Eiropas “izstumtā” statusā nonākušo Serbiju nesekmētos. Tomēr 1991. gadā aizsāktais Dienvidslāvijas sabrukšanas process ar to vēl nebeidzās – karš turpinājās Kosovā, kas 2008. gadā pasludināja neatkarību un atdalījās no Serbijas.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.