Vai pēc vēlēšanām pie varas paliks tās pašas partijas? Prognoze par to, kas šogad gaidāms politikā 90
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Viena no gada sākumā izteiktajām prognozēm par to, ka noteikti piedzīvosim kādas izmaiņas valdības sastāvā, piepildījās jau dažas dienas pēc tās publicēšanas. Un simboliski, ka amatu zaudēja tieši veselības ministre, iezīmējot to, ka Covid-19 tēma ir un paliks galvenā Latvijas politikā.
Diezgan tuvs patiesībai izrādījies arī paredzējums, ka pašvaldību vēlēšanas būtiski neizmainīs partiju pozīcijas reģionos, neskatoties uz izmaiņām, ko nesusi reģionālā reforma. Amatus saglabājuši daudzi līdzšinējie pašvaldību vadītāji (Ogrē, Rēzeknē, Jūrmalā, Valmierā, Siguldā, Līvānos u. c.), un pārsteigumu nav daudz. 2022. gads, protams, būs 14. Saeimas vēlēšanu zīmē – tās paredzētas 1. oktobrī.
? Vai Krišjānis Kariņš paliks valdības vadītājs līdz pat vēlēšanām?
Nevarētu teikt, ka premjera pozīcijas būtu nesatricināmas.
Aizkulisēs jau izskanējis pat iespējamais nākamā valdības vadītāja vārds – Artis Pabriks no “Attīstībai/Par. “Tomēr premjera nomaiņa neilgi pirms vēlēšanām būtu kā duncis mugurā, kas apgrūtinātu ne vien jaunas koalīcijas veidošanu, bet arī sadarbību nākamajā Saeimā. Tāpēc jādomā, ka Kariņš amatu saglabās, taču politiskie dzēlieni pirms vēlēšanām kļūs asāki un koalīcijas partneri vēl aktīvāk meklēs “vainīgos” arī savā vidū.
? Vai Covid-19 būs galvenā pirmsvēlēšanu tēma?
Ir izskanējušas versijas, ka ap vasaru Covid-19 un vakcinācijas tēma nebūs vairs tik aktuāla. Vismaz ne tā, lai ar to emocionāli iekustinātu plašas masas. Tāpēc arī politiski tā vairs netiks izmantota tik plaši kā pērn.
Vietā varētu nākt tādi sāpīgi jautājumi kā energoresursu cenu straujais pieaugums, inflācija, nevienlīdzības palielināšanās. Neapšaubāmi arī tie būs pirmsvēlēšanu diskusiju krustugunīs – koalīcija stāstīs, cik daudz tā darījusi, opozīcija uzstās, ka ar to ir par maz, tomēr arī Covid-19 tēmu nevajadzētu norakstīt kā mazāk nozīmīgu sabiedrības noskaņojuma veidošanā.
Galvenais iemesls neapmierinātībai varētu būt īsā vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņa noteikšana un atziņa, ka potēties turpmāk var nākties reizi pusgadā vai pat biežāk, kā arī pagaidām neskaidrā pozīcija, cik brīvprātīga paliks bērnu vakcinācija, kas, visticamāk, aktualizēsies pirms jaunā mācību gada sākuma – tātad arī tieši pirms vēlēšanām.
? Vai pēc vēlēšanām pie varas paliks tās pašas partijas?
Neapmierinātība ir liela, tomēr nav teikts, ka tas tiešām būtiski atspoguļosies vēlēšanu rezultātos.
Jāņem vērā daži faktori. Pirmkārt, daudzi neapmierinātie var neaiziet uz vēlēšanām. Visi par to, protams, izrādīs ārēju satraukumu, taču daļai politisko spēku tieši šāds scenārijs būtu ieguvums. Otrkārt, alternatīvu trūkums.
Ja atmet Kremļa interesēm tuvās partijas un atklātus populistus, no opozīcijas paliek vēl Zaļo un zemnieku savienība un Latvijas Reģionu apvienība. Savukārt no koalīcijas partijām sāpīgāks pēcvēlēšanu rīts var izrādīties Jaunajai konservatīvajai partijai, kas iepriekš tomēr savāca daļu no protesta elektorāta.
Lielāks vai mazāks kritums var piemeklēt arī “Attīstībai/Par”, jo šajā flangā citur pasaulē notiek straujāka slīdēšana kreisajā grāvī un arī Latvijā attiecīgā publika taču gribēs sekot pasaules modei.
Savukārt “Jaunajai Vienotībai” un Nacionālajai apvienībai, šķiet, pat varētu kaut kas nākt klāt – protams, atšķirīgu iemeslu dēļ. Kopsavilkums – koalīcijas sarunas būs starp tiem pašiem spēlētājiem (plus ZZS un varbūt arī LRA), bet jau no citām starta pozīcijām nekā 13. Saeimas laikā.
