Foto: SHUTTERSTOCK

2023. gadā jāsāk mazināt parādi 0

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 20
Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā 24
“Katru mirkli izbaudīju, kā autobuss brauc” – Alisi līdz sirds dziļumiem aizkustinājusi kāda “Liepājas autobusu parka” šofera rīcība
Lasīt citas ziņas

Eiropas Komisija (EK) iesaka no 2023. gada sākt samazināt Covid-19 krīzes laikā palielinājušos valdības parādu, vienlaikus neveicot pārāk strauju konsolidāciju.

Šādas finanšu politikas pārmaiņas gaidāmas, jo jau agrāk ir ticis ziņots, ka, sākot ar 2023. gadu, Eiropas Savienības valstīm trīs gadu laikā jāatgriežas pie Eiropas Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajām normām – valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valsts parāds – 60% no IKP.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas 2022. gada budžetā paredzētais deficīts ir 4,8% no IKP, savukārt vispārējais valdības parāds 2021. gada beigās bija 45% no IKP.

Jāpiebilst, ka abi šie skaitļi gada laikā dažādu kataklizmu ietekmē var būtiski mainīties – 2021. gada valsts budžetā prognozētais deficīts bija 3,9%, bet faktiskais gada beigāsbija 7,3%.

EK aicina ievērot līdzsvaru starp ekonomikas ilgtspējas un tās stabilizēšanas apsvērumiem, neveikt pārāk strauju konsolidāciju un ņemt vērā to, ka 2023. gadā pakāpeniski tiks samazināti vai pat atcelti Covid-19 krīzes atbalsta pasākumi, un arī to, ka nākamajos gados būtisku un pozitīvu fiskālo ietekmi sniegs Atveseļošanas fonda un citu ES fondu finansējums.

Latvijas Finanšu ministrija skaidro, ka, diferencējot dalībvalstis pēc valdības parāda apmēra, EK valstīm ar parāda līmeni zem 60% no iekšzemes kopprodukta, pie kurām tiek attiecināta arī Latvija, iesaka, līdzīgi kā 2022. gadā, par prioritāti noteikt valsts finansētu ieguldījumu paplašināšanu, it īpaši zaļās un digitālās pārejas nodrošināšanai.

Tomēr kārtējo izdevumu attīstībai vajadzētu būt neitrālai, ja vien ekonomiskās situācijas attīstība neprasa īpašu rīcību.

Dalībvalstis tiek aicinātas ņemt vērā to, ka vidējā termiņā Atveseļošanas fonda ieguldījumi pakāpeniski samazināsies un tie būs jāaizstāj ar izaugsmi veicinošiem nacionālajiem ieguldījumiem, kas ir īpaši vērsti uz jau minēto zaļo un digitālo mērķu sasniegšanu.

Reklāma
Reklāma

Šī gada pavasarī Eiropas Komisija (EK) ierosinās dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, specifiskas fiskālās rekomendācijas, tās būs jāņem vērā, sagatavojot budžeta plāna projektu 2023. gadam.

2. martā EK izplatīja paziņojumu, kurā sniegtas norādes dalībvalstīm par fiskālās politikas īstenošanu 2023. gadā. Paziņojumā izklāstīti galvenie principi, pēc kuriem EK novērtēs dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmas.