Aicina izskaust “zelta pases” 0
Eiropas Komisija (EK) ir brīdinājusi dalībvalstis, ka “zelta pasu” programmas, kas ļauj iegūt ES pilsonību trešo valstu pilsoņiem, ja viņi investē attiecīgajā dalībvalstī, ir drauds ES drošībai un ir atvērusi caurumu korupcijā un organizētajā noziedzībā iegūtajiem līdzekļiem.
Brīdina par riskiem
Trešdien EK nāca klajā ar ziņojumu par riskiem, kas saistīti ar ieguldītāju pilsonības un uzturēšanās atļauju programmām Eiropas Savienībā.
Ziņojumā minētas trīs valstis, kurās ir “zelta pases”, – Bulgārija, Kipra un Malta, jo, veicot ieguldījumus tajās, var iegūt ES pilsonību. Te vietā atgādināt, ka žurnāliste Dafne Karuana Galicija, kura 2017. gadā tika uzspridzināta savā automašīnā, pētīja termiņuzturēšanās shēmas iespējamo ļaunprātīgo izmantošanu Maltā.
EK ziņojumā norādīts, ka pieteikumu pārbaudes nav pietiekami stingras un ka netiek izmantota Šengenas informācijas sistēma (SIS). Esot stingrāk jāpārbauda, vai netiek apieti noteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un vai šādi netiek apieti nodokļi. Ziņojumā norādīts, ka trūkst skaidras informācijas par to, kā programmas tiek īstenotas, tostarp par saņemto, apstiprināto un noraidīto pilsonības pieteikumu skaitu un pieteikumu iesniedzēju izcelsmi. Turklāt dalībvalstis neapmainās ar informāciju.
Ziņojumā runa nav tikai par “zelta pasēm”, tas ir, pilsonības piešķiršanu apmaiņā pret ieguldījumiem, bet arī par “zelta vīzām” jeb termiņuzturēšanās atļaujām, kādas ir spēkā Latvijā. Ieguldītāju uzturēšanās atļauju programmas, lai arī nepiešķir pilsonību, rada tikpat nopietnus drošības riskus, norādīts ziņojumā.
TUA jeb “zelta vīzas”
Pašlaik šādas TUA programmas darbojas 17 dalībvalstīs: Apvienotajā Karalistē, Čehijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā un Spānijā.
ES dalībvalstis pēdējo desmit gadu laikā ir nopelnījušas apmēram 25 miljardus eiro no ārvalstu tiešajām investīcijām, kuras veikuši ārvalstnieki apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām, kas ļauj brīvi pārvietoties ES iekšienē.
Komisijas ziņojumā apšaubītas drošības pārbaudes pirms termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas, kā arī ne vienmēr tiek prasīta ieguldītāja fiziska uzturēšanās attiecīgajā dalībvalstī.
Eiropas Komisija sola sekot, kā ieguldītāju pilsonības un uzturēšanās atļauju programmu radītās plašākās sekas atbilst ES tiesību aktiem. Tā izveidos dalībvalstu ekspertu grupu, kurai līdz šā gada beigām jāizveido ieguldītāju pilsonības programmu drošības pārbaužu kopa.
Briti attapās paši
Lielbritānija ir viena no valstīm, kura pati bez ārēja pamudinājuma nolēma pārskatīt savu “zelta vīzu” izsniegšanas kārtību – tas notika pērn pēc Krievijas bijušā spiega Sergeja Skripaļa noindēšanas. Pirms desmit gadiem Apvienotajā Karalistē leiboristu valdība ieviesa shēmu investīciju apmaiņai pret uzturēšanās atļaujām, kuru izmantoja apmēram 3000 investoru, tostarp 700 no Krievijas, laikrakstam “The Guardian” atzinusi britu Iekšlietu ministrija.
Reičela Deivisa Teka, pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” aizstāvības vadītāja, laikrakstam vēstīja, ka vairāk nekā trim tūkstošiem individuālo investoru tika garantēta vīza, ja katrs investē vismaz miljonu britu mārciņu, bez pienācīgas viņa bagātības pārbaudes. Futbola kluba “Chelsea FC” īpašnieks Romāns Abramovičs, sajūtot vilcināšanos ar vīzu piešķiršanu, atsaucis savu pieteikumu par jaunu vīzu.
Pēc “Transparency International” aprēķiniem, visvairāk ar uzturēšanās atļaujām tirgojas Spānija, Ungārija, Portugāle, Lielbritānija un arī Latvija. Latvijā uzturēšanās atļaujas ir izsniegtas sešreiz vairāk nekā Lielbritānijā, taču investīciju summas atšķiras.
Latvijā TUA sašaurina
Laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam TUA saņēmušo nerezidentu ieguldījumi sasniedza 1,473 miljardus eiro, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) informatīvais ziņojums valdībai šā gada 15. janvārī. Tajā minēts, ka pavisam saņemts 18 461 lūgums, bet izsniegtas 17 878 TUA. 165 gadījumos TUA izsniegšana atteikta, bet anulētas 3278 TUA.
Tomēr laiku pa laikam izskan bažas par šaubīgiem ieguldījumiem. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” decembrī atklāja, ka bijušo pludmales volejbola centru “Brazīlija” netālu no starptautiskās lidostas “Rīga” iegādājies Krievijas militārās industrijas pārstāvis Dmitrijs Holomkins. Viņš ir Krievijas firmas “AKNIIPO” jeb “Aviācijas un kosmosa zinātniskās ražošanas apvienības” ģenerāldirektors. Šī iestāde nodarbojoties ar radioelektroniskajām izstrādēm, tostarp militārajām vajadzībām.
Latvijā nacionālās apvienības “Visu Latvijai”/”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK spiediena ietekmē pamazām sašaurina Aināra Šlesera rosināto programmu. 2015. gadā TUA skaits samazinājās par 38%, jo Saeimas pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā būtiski palielināja minimālās ieguldījuma summas un noteica papildu iemaksas valsts budžetā. No pagājušā gada tika palielinātas iemaksas valsts budžetā līdz 5000 eiro apmērā atkārtotas TUA pieprasīšanas gadījumā, kas vēl vairāk atbaida ārzemniekus.
Kopš 2014. gada arī samazinās ar TUA saistīto ieguldījumu īpatsvars ārvalstu tiešo investīciju plūsmā. 2014. gadā nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, veidoja gandrīz 12%, bet gadu vēlāk tie bija vairs tikai 0,6%. Arī investīciju struktūra nesasniedza cerēto – visvairāk ieguldījumu bija nekustamajā īpašumā un banku aktīvos, bet ne ražošanā, kas dotu vairāk darba vietu.
Aizgājusī valdība pērn neatbalstīja Nacionālās apvienības ierosinājumu pārtraukt piešķirt TUA par nekustamā īpašuma iegādi. ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze toreiz aizbildinājās, ka budžets ir saplānots trīs gadu periodam, turklāt šis finansējums saistīts ar pirmā mājokļa atbalsta programmu.
Viedokļi
Dimitris Avramopuls, ES migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs: “Likumīga uzturēšanās Eiropas Savienībā un Šengenas zonā dod tiesības un priekšrocības, ko nedrīkst izmantot ļaunprātīgi. Dalībvalstīm visos gadījumos pilnībā jāievēro un jāizmanto esošie kontroles mehānismi, un valstu ieguldītāju uzturēšanās atļauju programmas nedrīkstētu būt izņēmums.”
Vera Jourova, ES tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre: “Cilvēkiem, kuri iegūst ES pilsonību, ir jābūt reālai saiknei ar attiecīgo dalībvalsti. Mums jāpanāk lielāka pārredzamība attiecībā uz to, kā pilsonība tiek piešķirta, un ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm. ES nevajadzētu būt vājākiem ķēdes posmiem, kur gribētāji var piemeklēt sev finansiāli visizdevīgāko programmu.”
UZZIŅA
Ieguldītāju pilsonības programmas ES
Vienas dalībvalsts lēmums piešķirt pilsonību apmaiņā pret ieguldījumu automātiski dod tiesības attiecībā uz citām dalībvalstīm, proti, brīvu pārvietošanos un piekļuvi ES iekšējam tirgum, lai veiktu saimniecisku darbību, kā arī tiesības piedalīties un tikt ievēlētam Eiropas un vietējās vēlēšanās.
Praksē šīs programmas bieži tiek reklamētas kā iespēja iegūt ES pilsonību kopā ar visām tiesībām un privilēģijām, kas no tās izriet.
Ieguldītāju uzturēšanās atļauju programmas, lai arī dod tiesības, kas atšķiras no pilsonības programmu piešķirtajām, rada tikpat nopietnus drošības riskus dalībvalstīm un ES kopumā.
Derīga uzturēšanās atļauja dod trešās valsts valstspiederīgajiem tiesības uzturēties attiecīgajā dalībvalstī, kā arī brīvi ceļot Šengenas zonā.
AVOTS: Eiropas Komisija
